Krievijas informatīvās ietekmes operācijas jau ilgstoši ir bijušas nozīmīga tās hibrīdkara stratēģijas sastāvdaļa. Ziemeļvalstu un Baltijas reģions, kas atrodas NATO un Eiropas Savienības robežzonā, ir kļuvis par primāro Kremļa dezinformācijas kampaņu mērķi. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom COE) jaunākais ziņojums sniedz padziļinātu analīzi par Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, taktikām un valstu ievainojamībām informatīvā kara apstākļos. Lai gan Krievijas ietekmes intensitāte dažādās valstīs atšķiras, tās galvenais mērķis paliek nemainīgs - sēt neuzticību vietējām institūcijām, šķelt sabiedrību un vājināt Rietumu vienotību.
Krievijas stratēģiskie mērķi Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā
Neskatoties uz atšķirībām izmantotajās metodēs, Krievijas informatīvās ietekmes operāciju mērķi ir lielā mērā vienādi visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstīs. Viens no galvenajiem Krievijas instrumentiem ir neuzticības sēšana demokrātiskajām institūcijām. Maskava sistemātiski cenšas diskreditēt valdības, attēlojot tās kā vājas, korumpētas un pakļautas ASV gribai. Šāda taktika ir vērsta uz sabiedrības uzticības graušanu politiskajai vadībai un valsts institūcijām, kas ilgtermiņā var mazināt iedzīvotāju atbalstu demokrātiskajām vērtībām.
Paralēli Krievija aktīvi grauj NATO un Rietumu vienotību, izplatot naratīvu, ka alianse ir tikai ASV marionete, kas patiesībā nekalpo Eiropas drošībai. Šāds vēstījums ir vērsts uz sabiedrības uztveres maiņu, lai mazinātu atbalstu NATO klātbūtnei un kolektīvās aizsardzības pasākumiem.
Lai pastiprinātu spiedienu uz reģiona valstīm, Krievija izmanto arī iebiedēšanas taktikas, tostarp kodoldraudus, lai atturētu tās no atbalsta sniegšanas Ukrainai vai savas aizsardzības stiprināšanas. Šādi draudi tiek pozicionēti kā brīdinājums, ka jebkura rīcība pret Krievijas interesēm var izraisīt nopietnas sekas.
Papildus tam Maskava īsteno informatīvās operācijas Arktikas reģionā, kur tās mērķis ir destabilizēt situāciju un saasināt attiecības starp Dāniju un Grenlandi, kā arī izraisīt spriedzi Špicbergenā. Šāda pieeja atspoguļo Krievijas ilgtermiņa stratēģiju nostiprināt savu ietekmi Arktikā un vājināt citu reģiona valstu pozīcijas.
Lai gan šo operāciju intensitāte dažādās valstīs atšķiras, ziņojumā tiek norādīts, ka pat tām valstīm, kuras pašlaik mazāk izjūt Krievijas informatīvo ietekmi, jau šobrīd tiek radīti priekšnosacījumi plašākām informatīvām kampaņām nākotnē.
Krievijas taktika: kā tā darbojas reģionā?
Krievija jau desmitgadēm izmanto plašu hibrīdtaktiku arsenālu pret Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, pielāgojot savas metodes vietējām ievainojamībām. Ziņojumā ir identificētas vairākas galvenās pieejas.
Viena no tām ir migrācijas un cilvēktiesību naratīvu instrumentalizācija. Krievija un tās sabiedrotā Baltkrievija ir organizējušas nelegālās migrācijas plūsmas uz Somijas un Baltijas valstu robežām. Šī hibrīdā taktika destabilizē situāciju uz robežas un vienlaikus tiek izmantota dezinformācijas kampaņās, lai apmelotu Rietumvalstis cilvēktiesību pārkāpumos.
Krievija arī izmanto pandēmijas laikā izveidotās dezinformācijas tīklus, lai pastiprinātu sabiedrības neuzticību valdībām un demokrātiskajām institūcijām. Konspirāciju teorijas un anti-establišmenta sentimenti tiek izmantoti, lai šķeltu sabiedrību un vājinātu Rietumu uzticamību, teikts “StratCom” ziņojumā.
Lai gan lielākā daļa Krievijas valsts mediju, piemēram, “RT” un “Sputnik”, ir aizliegti reģionā, Maskava atrod alternatīvus izplatīšanas ceļus. “Telegram” un “YouTube” joprojām kalpo kā svarīgi kanāli Kremļa propagandas izplatīšanai. Latviešu un igauņu krievvalodīgie iedzīvotāji joprojām ir prioritārs mērķis Krievijas ietekmes operācijām.
Vairākas Ziemeļvalstis ir ziņojušas par gadījumiem, kad viltoti dokumenti un viltus intervijas ar augsta līmeņa amatpersonām tiek izmantotas, lai grautu valdību reputāciju.
Latvija, Igaunija un Lietuva ir primārie mērķi Kremļa naratīvam par “nacisma atdzimšanu” un “krievvalodīgo diskrimināciju”. Tikmēr Zviedrija un Somija, kas agrāk tika attēlotas kā “neitrālas”, pēc pievienošanās NATO ir kļuvušas par Krievijas dezinformācijas kampaņu galvenajiem mērķiem.
Kāpēc dažas valstis ir mazāk pakļautas Krievijas informatīvajai agresijai?
Kā skaidro izcilības centrs, Krievijas informatīvās ietekmes operāciju efektivitāte dažādās Ziemeļvalstu un Baltijas valstīs ir atkarīga no vairākiem kritiskiem faktoriem, kas nosaka šo valstu ievainojamību vai noturību pret dezinformāciju.
Viens no svarīgākajiem aspektiem ir demokrātisko institūciju uzticamība. Valstīs, kurās sabiedrībai ir augsts uzticības līmenis valdībai un valsts pārvaldei, piemēram, Dānijā un Somijā, Krievijas dezinformācijas efekts ir ierobežots, jo sabiedrība mazāk tic ārvalstu propagandai un vairāk uzticas savām institūcijām.
Ekonomiskā stabilitāte ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas ietekmē sabiedrības spēju stāties pretī Krievijas ietekmei. Turīgākās valstis ar spēcīgām ekonomikām ir mazāk pakļautas dezinformācijas naratīviem par ekonomisko lejupslīdi un sociālo netaisnību. Savukārt valstīs ar lielāku ekonomisko neaizsargātību šādi vēstījumi var būt efektīvāki, jo tie izmanto sabiedrības bažas un neapmierinātību.
Mediju pratība un digitālā noturība spēlē būtisku lomu sabiedrības spējā atpazīt un noraidīt dezinformāciju. Piemēram, Igaunija un Somija ir ieviesušas plašas mediju izglītības programmas, kas palīdz iedzīvotājiem kritiski izvērtēt informācijas avotus un atšķirt dezinformāciju no uzticamiem faktiem.
Kā atzīst “StratCom”, neskatoties uz agresīvajām informatīvās ietekmes operācijām, Ziemeļvalstu un Baltijas reģions ir saglabājis vienotību Ukrainas atbalstam un aizsardzības spēju stiprināšanai. Lai gan Krievija nav sasniegusi savus galvenos mērķus, tās ietekmes operācijas turpinās, un reģionam jāpaliek modram, lai nepieļautu sabiedrības šķelšanu un viltus naratīvu izplatību. Ar pilnu pētījumu iespējams iepazīties šeit.
