Atjaunotajiem Gaisa spēkiem 30: intervija ar komandieri pulkvedi Viesturu Masuli

NBS
Sargs.lv
Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis
Foto: Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

17. jūnijā Gaisa spēki svinēja 30 gadu dzimšanas dienu kopš to atjaunošanas. Šajā laikā Gaisa spēki ir pilnveidojušies un modernizējušies teju līdz nepazīšanai. Arī portāls “Sargs.lv” bija līdzās šajā nozīmīgajā dienā, lai uzzinātu vairāk par Gaisa spēku vēsturi, attīstību un nākotnes plāniem, kuri šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši nozīmīgi. Portāls “Sargs.lv” uz interviju aicināja Gaisa spēku komandieri pulkvedi Viesturu Masuli, lai noskaidrotu sasniegto šo 30 gadu laikā.

Svinību diena tika atklāta Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku personālam piedaloties svētbrīdī Lielvārdes Luterāņu baznīcā, pēc kura sekoja svētku ceremonija un apbalvošana Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē. Pasākuma laikā pulkvedis V. Masulis pateicās visiem karavīriem, kuri šo gadu laikā ir veltījuši savu darbu Gaisa spēku attīstībai un pilnveidei, taču, lai detalizētāk noskaidrotu 30 gadu laikā sasniegto, portāls “Sargs.lv” aicināja komandieri uz nedaudz garāku sarunu.

Kā vērtējat Gaisa spēku attīstību šo 30 gadu laikā?

Atjaunotie Gaisa spēki tika izveidoti 1992. gadā, bet tajā laikā tie bija vairāk “uz papīra” nekā realitātē. Tā ideja bija pareiza, ka jāveido šāds bruņoto spēku veids, taču sākums bija ļoti sarežģīts. Sākotnēji Gaisa spēki atradās Spilves lidlaukā, taču 1994. gadā pēc krievu okupantu aiziešanas no Latvijas, mēs pārcēlāmies uz Lielvārdes bāzi. Lidlauka aprīkojumā nebija navigācijas un nakts redzamības ekipējuma, visu vajadzēja sākt pilnīgi no nulles. Lidaparātu parkā atradās sešas lidmašīnas An-2 un četri helikopteri Mi-2, taču nedaudz vēlāk saņēmām Vācijas dāvinājumu – divus “L410” lidaparātus. Pārējie Gaisa spēki, piemēram, pretgaisa aizsardzība, gaisa telpas novērošana tikai pamazām sāka attīstīties. Teju viss ekipējums bija kādu citu valstu dāvinājums, taču tas nebija nolietots un nemoderns ekipējums. Pamazām, gadiem ejot, mēs pilnveidojāmies un tagad jau varam teikt, ka mums ir instrumentāliem lidojumiem sertificēts lidlauks, mēs spējam jebkuros laikapstākļos uzņemt gaisa kuģus. Arī gaisa telpas novērošanas sistēma ir pilnībā modernizēta un digitalizēta.

Skatoties uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā, var ievērot bezpilota lidaparātu efektivitāti gan novērošanas, gan uzbrukuma operācijās. Vai arī Latvijā ir plānots attīstīt šo kaujasspēju?

Es teiktu, ka šeit vairāk to koordinē Aizsardzības ministrija un Nacionālo Bruņoto spēku štābs. Protams, ka Gaisa spēki un mūsu Mācību centrs ieņems vadošo lomu šo spēju ieviešanā, tāpēc jau esam uzsākuši darbu pie šo spēju izveides. Sadarbībā ar ministriju ir uzrunāti vietējie uzņēmumi, kuri spēs izveidot un attīstīt bezpilota gaisa kuģu spēju Latvijā.

Vai un kā plānots attīstīt Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmu?

Ātrais plāns ir ar alianses atbalstu, kamēr paši neesam iegādājušies vidējās darbības pretgaisa aizsardzības ieročus, nogādāt šīs sistēmas Latvijā, kur mūsu uzdevums būs integrēt tās kopējā Latvijas aizsardzībā gan lokāli, gan NATO komandķēdē. Raugoties ilgtermiņā, ministrijas līmenī process jau ir iesācies un plānots, ka nākamajā gadā līgumi par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības ieroču iegādi tiks noslēgti, lai pēc iespējams ātrāk varētu saņemt šīs sistēmas savā lietošanā.

Kā šobrīd sokas ar jauna personāla piesaistīšanu?

Katrs komandieris vēlas vairāk personāla. Mums nāk jauni karavīri, gribētos, lai to skaits būtu lielāks.  Šī apstākļa dēļ mēs jauniesauktos karavīrus apmācām prioritārajās spējās, piemēram, pretgaisa aizsardzība, lidlauka spēju nodrošināšana un helikopteru aviācija.

Kādu Jūs redzat Gaisa spēku nākotni tuvāko piecu gadu laikā?

Ir nepieciešams attīstīt pretgaisa aizsardzību un agrās brīdināšanas spējas, kas ir viens no stūrakmeņiem, lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma. Karš Ukrainā daudzām Eiropas valstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir devis spēcīgu signālu, ka mums ir jāsāk par drošību un aizsardzību domāt daudz nopietnāk. Aizsardzības nozarei tiek palielināts budžets, kas nozīmē, ka būs iespēja papildināt iztrūkstošo tehniku un iegādāties jaunu aprīkojumu. Jauni ieroči un kaujasspējas ieviesīs mums papildus pienākumus un izaicinājumus, taču mēs tiem esam gatavi.

Drīzumā sagaidāms aizsardzības pastiprinājums ar vidējās darbības pretgaisa ieročiem no Spānijas. Tāpat jau šogad plānots saņemt pirmos divus no četriem iegādātajiem kaujas helikopteriem “Blackhawk”. Nākamajā gadā plānots ekspluatēt “Tarragon” ultravieglās lidmašīnas. Ar ASV un sabiedroto atbalstu plānojam iegādāties vēl papildus lidaparātus. Taču šobrīd konkrētu informāciju atklāt nevar.

Ko Jūs novēlat saviem karavīriem atjaunoto Gaisa spēku 30 dzimšanas dienā?

Novēlu turpināt ar tikpat augstu atbildības sajūtu pildīt savus dienesta pienākumus un būt drosmīgiem. Novēlu atcerēties, ka jebkura karavīra darbs ir ārkārtīgi svarīgs kopējai Latvijas drošībai. Ir jādzīvo ar mūsu pašu Gaisa spēku devīzi “Visu par Latviju”, tad viss būs kārtībā!

Dalies ar šo ziņu