Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku bāzes Lidlauka operāciju vadības grupas galvenā speciāliste seržante Tatjana Joničonoka Gaisa spēkiem pievienojās 2016. gadā, un no tā laika Gaisa spēkos ir arī šī īpašā specialitāte – putnu un dzīvnieku kontroles speciālists. Līdz ar to Tatjana ir pirmā, kura Gaisa spēkos un NBS kopumā sāka veikt šīs funkcijas, ko viņa dara joprojām. Viņa “Sargs.lv” norāda – šis darbs prasa lielu interesi, mīlestību un atbildību pret dzīvo radību, jo ikdienā jānodrošina kā personāla un lidojumu, tā arī dzīvnieku un putnu drošība. Būtiska ir arī spēja pielāgoties, jo, piemēram, cīrulim neinteresē, ka divus metrus no viņa nosēžas iznīcinātājs, putnam interesē viņa mazā ligzdiņa pie skrejceļa. Svarīga darba sastāvdaļa ir arī dzīvo radību pētīšana, kas nodrošina spēju prognozēt, kad un kādi viesi bāzē ieradīsies. Tādējādi Tatjana NBS Aviācijas bāzes teritorijā pat sastapusi urālpūci un Latvijā reto pupuķi. Tāpat viņa sava dienesta laikā paspējusi īstenot arī nopietnu pīļu glābšanas operāciju.
Atceroties dienesta sākumu, T. Joničonoka stāsta, ka toreiz Gaisa spēku vadība strādāja pie lidlauka attīstības, un jau tolaik tika domāts arī par lidlauka sertifikāciju. Tiesa, lai to īstenotu, Gaisa spēkos bija nepieciešams ieviest tādu funkciju kā lidlauka putnu un dzīvnieku kontrole.
“Šādam amatam vajadzīgs speciālists ar specifiskām zināšanām, kā arī interesi par dzīvnieku un putnu pasauli. Sagadījās, ka tieši tajā laikā meklēju darbu, un mans CV nonāca NBS sistēmā. Man ir augstākā izglītība vides aizsardzības jomā, un tas, protams, pievērsa uzmanību. Tā nu saņēmu zvanu no Lielvārdes, un tur esmu joprojām,” atceras seržante T. Joničonoka, piebilstot, ka profesija atrada viņu, nevis otrādi.
Ikdienas uzdevums – mazināt aviācijas riskus un arī riskus dzīvniekiem un putniem
Seržantes darba diena sākas ar konkrētās dienas plāna izskatīšanu, no kā atkarīgs viss tālākais darbs un dienaskārtība. Viņa norāda – darbs ir ļoti dinamisks, savukārt dinamika atkarīga no sezonas un gadalaika.
Vasarā un pavasarī ir vairāk darba, un tas lielākoties norit lauka apstākļos. Ziemā un vēlā rudenī ir mazāk, jo putnu aktivitāte lidlaukā ir mazāka, līdz ar to aukstajā sezonā Tatjana ar kolēģiem vairāk pievēršas darbam ar dokumentāciju, instrukcijām un procedūrām.
“Lai novērstu un mazinātu riskus, pirmkārt, jāsaprot situācija uz vietas, tātad - jādodas dabā. Jāapseko perimetrs ap bāzi, gaisa kuģu manevrēšanas teritorija, skrejceļš. Konstatējam, kādas putnu sugas ir teritorijā, cik daudz, vai putni ir baros, vai vientuļie, kas tos piesaista, kāda ir to uzvedība, tādējādi mēģinot saprast un prognozēt, kas notiks tālāk – vai putnu skaits palielināsies, vai tie tikai atlidoja no rīta “patusēt” un pēc tam lidos prom. Es vairāk runāju par putniem, jo ar tiem ir daudz sarežģītāk nekā ar dzīvniekiem. Dzīvnieku var aizbaidīt ar savu klātbūtni, piebraucot ar mašīnu, un savvaļas dzīvnieks muks prom. Tikmēr ir putni, kuri uzskata, ka tiem dabā nav ienaidnieku, tāpēc viņi nepievērš uzmanību cilvēka klātbūtnei un turpina darīt savas lietas,” stāsta seržante, piebilstot, ka arī Gaisa spēku kolēģi ir aktīvi palīgi, ziņojot par kādu teritorijā esošu viesi.
Saprotot situāciju, tiek pieņemts lēmums – vai tikai novērot un piefiksēt, vai arī atvairīt. Lēmums ir atkarīgs no tā, kur putni atrodas, ko tie dara, kā arī no situācijas gaisa telpā un plānotajiem lidojumiem.
Putnu un dzīvnieku kontroles speciālistu darbā ir izstrādāti konkrēti kritēriji, uz kuriem tiek balstīta rīcība, bet tās pamatā ir zināšanas, pieredze un spēja paredzēt, kas notiks tālāk.
NBS Aviācijas bāze un lidlauks Lielvārdē atrodas vietā, kur nav daudz putnu un tos piesaistoši objekti, piemēram, lielas atkritumu izgāztuves vai jūra. “Mēs zinām, kuri mūsu pārraudzības teritorijā ir potenciāli bīstamie objekti. Tos reizi gadā apsekojam, pārbaudot, kāda tur ir situācija. Ar lidlauka atrašanās vietu mums ir ļoti paveicies, jo tā nav tik ļoti interesanta putniem, lai tur masveidā pulcētos,” saka T. Joničonoka.
Vēl viens būtisks uzdevums ir iegūtās informācijas nodošana gaisa satiksmes vadības dispečeram – neatkarīgi, vai konstatēts zems vai paaugstināts apdraudējuma līmenis. Aktuālā situācija ir jāziņo obligāti, lai to saņemtu arī pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa kustību gaisā, un, ja viņam ir iespēja izvairīties no sadursmes, tad viņam tas ir jādara.
Labākais dzīvnieku un putnu atvairīšanas līdzeklis – cilvēku klātbūtne
Efektīvs novērošanas un atvairīšanas rīks ir putnu radars, tiesa, tas piemērotāks ir civilajās lidostās, kurās ir ievērojami lielāka lidojumu intensitāte. NBS Lielvārdes lidlaukā šāda iekārta vēl šobrīd nav nepieciešana, protams, ja lidojumu intensitāte nepieaugs.
Tikmēr aviācijā par iedarbīgāko punu un dzīvnieku atvairītāju atzīta cilvēka klātbūtne, ko nevar aizvietot neviena atvairīšanas iekārta un sistēma, jo, kā stāsta seržante, putni pierod pie visa – neatkarīgi, kas tas ir – ultraskaņa, šāvieni vai putnu biedēkļi, bet pie cilvēka gan nē.
“Mums ir dienesta mašīna, kas aprīkota ar skaļruņiem. Tā atskaņo putnu trauksmes signālus, taču putni pie šīs mašīnas jau ir pieraduši un to atpazīst. Protams, kad auto brauc, daži putni pamūk, kamēr citi pat nepievērš uzmanību. Savukārt, kad izkāpju no mašīnas un dodos viņu virzienā, tie aizlido. Tiesa, arī tad dažkārt tie vienkārši palido pāris desmitus metrus tālāk, turpinot iesākto,” smejot stāsta seržante, piebilstot, ka putnu uzvedība arī atkarīga no to sugas, kā arī – vai tie ir atlidojuši atpūsties uz ilgāku laiku, vai “ieskrējuši”, lidojot garām.
Jāatzīmē gan, ka bez cilvēka ir vēl kāds efektīvs dabīgais atvairīšanas līdzeklis, kas īpaši labi strādā plēsējputnu un grauzēju kontrolei – lapsas. Tiesa, ar būtisku priekšnoteikumu – ka šie savvaļas dzīvnieki netiek baroti, lai netiktu pieradināti.
“Viesus” ķer tikai tad, ja tie apdraud sevi, personālu un lidojumus
Lidlauka četrkājainie un spārnainie viesi tiek ķerti ļoti retos gadījumos, ja to klātbūtne apdraud pašu, cilvēku un lidojumu drošību, rūpīgi izvērtējot situāciju.
Runājot par dzīvniekiem, T. Joničonoka norāda, ka citreiz lidlauka teritorijā iemaldās klejojoši suņi vai kaķi, un tā, protams, nedrīkst būt. Līdz ar to šādus teritorijā esošus dzīvniekus nākas ķert. Gaisa spēki cieši sadarbojas arī ar patversmi “Mežavairogi”, notvertos četrkājainos nelūgtos viesos nogādājot tur, kur viņiem tiek veiktas visas nepieciešamās un likumiskās manipulācijas.
Arī ar savvaļas dzīvniekiem bijuši dažādi atgadījumi, piemēram, bāzes teritorijā bija iemaldījusies stirna. “Tas bija diezgan traki, jo savvaļas dzīvniekiem ļoti spēcīgi iedarbojas adrenalīns, kā dēļ zvērs kļūst neadekvāts un bīstams. Šādos gadījumos jārīkojas ļoti precīzi, saskaņoti, lai dzīvnieku noķertu, kas jādara obligāti,” stāsta seržante.
Tikmēr ar putniem speciālisti ievēro politiku – neaiztikt un draudzēties. Līdz ar to pamatā putnus cenšas traucēt, atvairīt un aizdzīt, lai tie nemedītu un nesāktu arī ligzdot lidlauka teritorijā.
Gadījumos, ja putni sākuši ligzdot laukā un pļāvās, tad ligzdas netiek izjauktas vai citādi aizskartas, jo, kā norāda Tatjana, tas ir nehumāni. Šādas vietas tiek pastiprināti novērotas. Tikmēr, ja kāds putns sācis vīt ligzdu nojumēs vai ēku konstrukcijās, kā to mēdz darīt, piemēram, bezdelīgas, tad gan ligzdas, kas ir būvniecības procesā, tiek nojauktas.
Savukārt, ja radusies situācija, kad lidlauka dzīvnieku un putnu speciālisti nezina, kā būtu pareizāk rīkoties, viņi konsultējas ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību vai arī ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centra (VAMOIC) Vides kvalitātes un nodrošinājuma nodaļas speciālistiem, ar kuriem izveidojusies ļoti laba sadarbība.
Ne tikai atvaira un kontrolē, bet arī pēta un iepazīst
Lai varētu prognozēt NBS Aviācijas bāzē un lidlaukā esošo viesu iespējamo tālāko rīcību, tie ir jāpēta, un tam nepieciešamas zināšanas, kas sniedzas daudz vairāk par stārķa, baloža un vārnas atpazīšanu. Sākot dienesta gaitas Gaisa spēkos, seržante T. Joničonoka papildus apguva Latvijas putnu noteikšanas lauku kursus putnu noteikšanai ne tikai pēc izskata, bet arī dziesmas un signāliem. Viņa norāda – apgūtie kursi joprojām palīdz ikdienas pienākumu veikšanā, nosakot aizsargājamas putnu sugas. Arī pats darbs tapa daudzkārt interesantāks, jo, piemēram, ir iespēja atpazīt, ka lidlauka teritorijā esošais putns ir pupuķis – Latvijā aizsargājams, ļoti skaits un reti sastopams putns.
Tāpat kādā ziemā, apbraucot un novērtējot perimetru ap bāzi, izdevies sastapt vēl kādu neizsakāmi skaistu putnu.
Putnu pētīšana gan neaprobežojas vien ar to atpazīšanu un apbrīnošanu – tie visi tiek piefiksēti, norādot sastapto putnu sugu, daudzumu, kurā lidlaukā putns atrasts, kādi todien bijuši laikapstākļi, kāds gadalaiks, kas korelē ar putnu klātbūtni.
Agrāk šos datus nācies ievadīt tabulā, bet kopš 2018. gada šo darbu būtiski uzlabo un atvieglo mobilā akustiskā putnu reģistrēšanas un atvairīšanas sistēma “SCARECROW”. Seržante stāsta, ka tai ir divas funkcijas. Pirmā – raidīt putnu trauksmes signālus, kas domāti to atvairīšanai. Otra, kas ir pati svarīgākā – statistika, datu vākšana un reģistrēšana. Šajā sistēmā, kas uzstādīta dzīvnieku un putnu lidlauka kontroles speciālistu dienesta auto, uzstādīts arī GPS, lai sistēma piefiksētu precīzu maršrutu un piefiksēto putnu atrašanās vietu.
Kad nepieciešams, datus iespējams “pārnest” uz stacionāro datoru, kurā ir programma, kas tos strukturē un analizē jau daudz precīzāk.
Savukārt, atbildot, kuri ir biežākie lidlauka un bāzes viesi, seržante teic, ka nav konkrētu sugu. Putni un dzīvnieki ierodas atkarībā no situācijas un tā, kas viņus ieinteresē. Augusta beigās visvairāk tās ir bezdelīgas. Dienās, kad ir ļoti karsts, sastopams ļoti daudz plēsējputnu. Kad ir silts un līst, tad uz skrejceļa parādās daudz slieku un gliemežu, kuru dēļ atlido kaijas.
“Lielākoties to, kas nāks ciemos, var paredzēt, zinot, kas viņus piesaista. Piemēram, ja ir nolijis, ir silts un slapjš, tad zinu, ka ieradīsies kaijas. Tas nozīmē, ka ir jāgatavojas. Skaidrs, ka ar desmit minūtēm nepietiks, lai nokontrolētu situāciju. Lidlaukā jāierodas vismaz 40 minūtes pirms lidojuma,” viņa skaidro.
Visvairāk viesu esot laikā, kad mostas daba. Piemēram, agrā pavasarī tās ir dzērves – pirmie pavasara vēstneši. Šie putni parasti redzami pļavās agri no rītiem, baudot divvientulību. Savukārt klusajā jeb aukstajā periodā visbiežāk sastopamas ir lapsas, ar kurām var sasveicināties teju katru dienu. Arī kraukļi un vārnas – lai arī šie ir reti ciemiņi NBS Aviācijas bāzē, bet, ja ciemojas, tad ziemā un baros. “Lapsas ir ļoti interesanti vērot – tās ķer peles, lec sniegā. Protams, tās nāk arī citos gada laikos, bet ziemā redzamas visvairāk,” viņa stāsta.
Pīļu ģimenes glābšanas operācija
Vaicāta, vai nācies saskarties ar kādu interesantu atgadījumu, Tatjana atbild – jā, un šo atgadījumu viņa atceras ar lielu siltumu, jo katru dienu tomēr nesanāk glābt mammu ar desmit bērniem.
Seržante atceras – todien darba diena bija tikko sākusies, un Aviācijas bāzes lidlaukā bija ieradies kolēģis, kurš veica lidlauka apgaismojuma pārbaudi. Pēc kāda laika viņš zvanījis, sakot, ka braucošajam auto virsū skrien pīle. Tā neatlaidīgi uzmācas, skrien pakaļ. Tā viņš sapratis, ka kaut kas ir atgadījies. Kolēģis izkāpis no auto, un jutis - pīle vēlas, lai tai seko. To viņš arī darījis, pēc mirkļa izdzirdot mazu putnu čivināšanu.
Gar lidlauka manevrēšanas ceļu atrodas lietus ūdens notekas, kurām virsū ir redeles ar palieliem caurumiem. Šī pīle bija vedusi savus mazos un visi bērniņi bija iekrituši notekās. Protams, viņi netika ārā, tāpēc pīle skraidīja apkārt, saucot pēc palīdzības.
Viņa gan atzīmē, ka diemžēl šīs noteku sistēmas nevar mainīt, jo ir svarīgi, lai lietus ūdeņi notecētu no skrejceļa, jo tur nedrīkst veidoties peļķes. Tieši tāpēc tās tiek regulāri apsekotas, lai izvairītos, ka tur būtu iekritis kāds putns vai mazs dzīvnieks.
Savvaļas dzīvniekus nedrīkst barot
Stāstot par lielākajiem izaicinājumiem, ar kādiem nākas saskarties, seržante T. Joničonoka norāda – lidlauka teritorijā dzīvo lapsas, un dažkārt personālam lapsas un citus dzīvniekus ļoti patīk barot, domājot, ka dara labu. Tomēr tā nebūt nav – tādējādi savvaļas dzīvnieks tiek pieradināts, viņš vairs nebaidās no cilvēkiem, nāk klāt, kā arī sāk slinkot un vairs pats negādā sev maltīti.
Tāpat ir cilvēki, kuri uzskata, ka lidlauka dzīvnieku un putnu kontroles speciālisti spīdzina teritorijā ieklīdušos kaķus un suņus, tos vedot uz patversmi. Seržante gan uzsver, ka ļoti labi zina, kas notiek ar dzīvniekiem, kad tie nonāk šajā pagaidu mītnē – tur viņus divu nedēļu laikā aprūpē, veic visas nepieciešamās potes, pārbaudes, gatavo adoptācijai, meklē viņiem saimniekus. Slikti ir tad, ja šie dzīvnieki tiek atstāti dzīvot kādā autoparkā, pagrabā, kur tie nav nedz lāgā pabaroti, nedz aprūpēti.
Tāpēc, lai veicinātu kolēģu izpratni Tatjana ar komandu vismaz reizi gadā organizē izglītojošās lekcijas.
Būtisks darbs gan Gaisa spēkiem, gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem un putniem
Vislielāko prieku Tatjanai šajā darbā sagādā tas, ka tajā nekad nav rutīnas. Viņai ļoti patīk dinamika, daudzveidība un iespēja visu laiku būt kustībā un mācīties. Arī šajā specialitātē nav tāda punkta, kad vari teikt – es visu jau zinu.
Tāpat ļoti novērtējama ir komunikācija ar citām vienībām, apmainoties pieredzē ar Ādažu militārās bāzes vides ekspertiem. Tiek uzturēts arī kontakts ar citām militārajām aviācijas bāzēm, piemēram, Igaunijas Gaisa spēku aviācijas bāzi Amari, kā arī ar Rīgas lidostu.
Bet tikpat svarīga šajā darbā ir arī cilvēka interese un mīlestība pret dzīvo radību. Ir jāgrib par tiem uzzināt vairāk un daudz mācīties, kas nebūt nav viegli. Tāpat šī specialitāte prasa spēju ātri reaģēt neparedzamās situācijās.
Taču darbā būtiska loma ir arī atbildībai, jo viņas darbs nodrošina Gaisa spēku spējas. Turklāt jāņem vērā, ka Lielvārdes militārais lidlauks tagad ir sertificēts atbilstoši instrumentālajiem lidojumu noteikumiem. Lai tā būtu, viens no priekšnosacījumiem nosaka, ka lidlaukā jābūt šādai funkcijai, kas nodrošina, ka tiek veikti putnu un dzīvnieku kontroles pasākumi ar mērķi samazināt riskus lidojumiem.
“Mans darbs neapstājas tikai uz vienīgi pie tā, ka izbraucu, novērtēju, atvairīju. Mēs ļoti daudz strādājam pie dokumentācijām, izstrādājot instrukcijas mūsu darbam, procedūrām. Pērn arī izstrādājām NBS Mācību vadības pavēlniecības apstiprinātu putnu un dzīvnieku kontroles speciālistu apmācības programmu. Pēc tās mēs apmācām cilvēkus, kuri vai nu daļēji mūs aizvieto, vai pilnībā veic šo funkciju, papildinot mūsu komandu. Arī Militārās aviācijas administrācija, kas mūs sertificē, no mums pieprasa, ka šī funkcija ir aktīva un strādā realitātē, ne tikai uz papīra, jo tad, kad notiek sadursme ar putnu, notiek izmeklēšana, tiek pētīta visa dokumentācija, visi pieraksti. Arvien palielinoties gaisa kuģu intensitātei lidlaukā, palielinās arī šīs funkcijas atbildība. Specialitāte ir svarīga gan NBS un Gaisa spēkiem, gan sabiedrotajiem un militārajai aviācijai kopumā. Tajā pašā laikā arī dzīvnieku pasaulei, jo tiek nodrošināta arī viņu drošība,” saka lidlauka putnu un dzīvnieku kontroles speciāliste.
