Zemessargu pulkam Latvijā pievienojas aizvien vairāk pilsoņu – sabiedrībā zināmu savas jomas profesionāļu. “Sargs.lv” vietnē “Twitter” 30. janvārī pamanīja arī starptautiskās pretkorupcijas organizācijas (Transparency International) nodaļas Latvijā – “Sabiedrības par atklātību – Delna” – direktores Ineses Tauriņas ierakstu, ka zemessarga pamatapmācība ir noslēgusies ar dalību 10 dienu nometnē. “No 10. jūlija daudzreiz esam jautājuši – kāpēc man to vajag. Bet tā ir daļa no ceļa, lai spētu aizstāvēt savu valsti,” toreiz “Twitter” rakstīja Inese. Vēlāk viņa sarunā ar “Sargs.lv” atzinās, ka nereti vajadzīgs ārējs stimuls, lai izlemtu pievienoties Zemessardzei. Lai arī doma par dienestu pavīdējusi jau iepriekš, tagad to beidzot varējusi īstenot, jo bērni tagad ir tik lieli, ka paši var par sevi parūpēties, kamēr vecāki ir Zemessardzes mācībās. Jā, kopā ar Inesi zemessarga zvērestu devis arī viņas vīrs. Dienestu Zemessardzē viņa salīdzina ar apdrošināšanu, cerot, ka nekad tie riski neiestāsies. Turklāt cilvēku, kuriem svarīgi pašiem prast aizstāvēt savu valsti, nevis sēdēt un gaidīt uz citiem, ir diezgan daudz, tā pēc nepilna gada Zemessardzē secina I. Tauriņa.
24. februāra lēmums
2022. gada 24. februārī, kad Krievija sāka karu Ukrainā, Inese, aktīvi sekojot līdzi notikumu attīstībai Ukrainā, sev uzdevusi jautājumu – ko pati varētu darīt, lai, pirmkārt, viņas ģimene būtu drošībā, otrkārt, lai valsts aizsardzībā nekļūtu par apgrūtinājumu. Skaidrs, ka ikvienam iedzīvotājam ir svarīgi spēt parūpēties par sevi un zināt pamata lietas, ko darīt krīzes situācijā.
Tā brīža izjūtas viņa salīdzina ar Covid laiku, kad daudzo ierobežojumu un neziņas dēļ sākuma reakcija bija šoks un neizpratne, tika gaidīts, lai atbildīgās iestādes pasaka priekšā, kas darāms, bet no otras puse – daudzi cilvēki gribēja rīkoties citādāk. Arī sākoties karam Ukrainā, sajūtas bijušas līdzīgas, tikai vēl skaudrākas.
Būt šeit un tagad
Atceroties zemessargu militāro pamatapmācību, Inese atzīst, ka tā bijusi izaicinājums fiziski un mentāli. Viņa neslēpj, ka 10 dienu nometnē apmācību noslēgumā sev vairākas reizes jautājusi, vai viņai tas tiešām vajadzīgs, taču tādos brīžos būtiski sev atgādināt, ka tās ir tikai tā brīža sajūtas.
Viņa jautā – vai šādas sajūtas cilvēkam ienāktu prātā arī situācijā, kad ar sporta velosipēdu viņš mītos pret kalnu velomaratonā un būtu ļoti piekusis? Līdzīgi ir mācībās, trenējoties, kā reaģēt krīzes situācijās.
Augsta stresa noturība
Inese atzīst, ka viņas stresa noturība bijusi augsta jau pirms tam, kā nekā viņa pēc pirmās izglītības ir svētku režisore. Kā zināms, lielos pasākumos jāstrādā ar daudziem brīvprātīgajiem, tehniskajiem darbiniekiem, apmeklētājiem, turklāt jāspēj šo procesu mierīgi novadīt, tāpēc arī šī pieredze devusi zināmu rūdījumu.
🚀Jauns komplekts. Nākamais līmenis Zemessardzē. Pamatapmācība ir noslēgusies ar 10 dienu nometni.
— Inese Taurina 🇺🇦 (@TaurinaInese) January 30, 2023
🙏Liels paldies maniem @studentubats biedriem! No 10. jūlija daudzreiz esam jautājuši - kāpēc man to vajag. Bet tā ir daļa no ceļa, lai spētu aizstāvēt savu valsti.#zemessardze pic.twitter.com/mqVMn068Jv
Tāpat arī ģimenes locekļi pamanījuši, ka mamma, atgriežoties no mācībām, uzdevumus dod ļoti skaidri, bez liekvārdības.
“Ir situācijas, kad šīs prasmes palīdzējušas izvērtēt, kad cilvēkam ļoti precīzi jāpasaka, kas no viņa tiek sagaidīts. Tas abām pusēm atvieglo dzīvi. Kopumā jūtu, ka Zemessardzes mācībās esmu iemācījusies stresa situācijas uztvert mierīgāk,” viņa saka.
Dienestā kopā ar vīru
Izrādās, Ineses vīrs savulaik paralēli studijām pirms daudziem gadiem izgājis arī militāro apmācību Studentu bataljonā, un, uzzinot Ineses nodomu stāties Zemessardzē, noteicis, ka tad jau viņam arī jāiet.
Lai arī abi dien Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljonā, katrs ir savā nodaļā, līdz ar to uz mācībām tikai sanāk aizbraukt kopā un tad atkal satikties pēc tām.
“Labākajā gadījumā pusdienu pauzē esam satikušies. Nereti bijis tā, ka redzamies tikai svētdienas vakarā, kad jau paņemam savas mantas, lai brauktu mājās,” viņa saka.
Satikt līdzīgi domājošus
Inese apzinās, kā lēmums par dienestu Zemessardzē ir atbildīgs, jo pēc zvēresta došanas ir skaidrs, ka tāda atpakaļceļa vairs nav. Vienlaicīga viņa nedomā, ka tas jāuztver kā slogs, ka dienestā jābūt kā minimums piecus gadus.
“Motivēti cilvēki, ja redz mērķi, laiku vienmēr atradīs. Esmu sabiedriski aktīva, piedalos daudzās nevalstiskajās organizācijās, man ir daudz brīvdienu plānu un hobiju, vienmēr esmu domājusi, kā aizpildīt savu laiku. Saprotu, ka kāda mana aktivitāte zaudēs manu laiku, toties Zemessardze iegūs. Ieguldījums un laiks, kas būs jāvelta Zemessardzei, ir nozīmīgs. Pēc pamatapmācības ir svarīgi saprast, kur es ar savu kompetenci un spējām varu vislabāk sniegt pienesumu Zemessardzei,” uzskata Inese.
Izrādās, no nelielās “Delnas” komandas puse darbinieku ir zemessargi, un Inese ir tā, kura pievienojusies Zemessardzei pavisam nesen. “Nav brīnums, ka cilvēki, kuri strādā nevalstiskajā sektorā, ikdienā domā par to, kā ar savu darbu palīdzēt sabiedrībai. Līdzīgi ar dienestu Zemessardzē,” viņa saka.
I. Tauriņa atzīst, ka viņas draugu un paziņu lokā visi saprot – vispirms sevi jāprot aizsargāt pašam, tad arī citi nāks palīgā.
Tiesa, nereti cilvēkiem vajadzīgi ārēji stimuli, lai pieņemtu lēmumu un iestātos Zemessardzē, taču cilvēku, kuriem svarīgi pašiem prast aizstāvēt savu valsti, nevis sēdēt un gaidīt, kad kāds to izdarīs, ir diezgan daudz.
Zemessardze – sava veida apdrošināšana
Dienestu Zemessardzē Inese uzskata par sava veida apdrošināšanu – esi apdrošināts, bet vienlaicīgi ceri, ka nekad tie riski neiestāsies.
Inesei vienmēr ir paticis sevi intelektuāli izaicināt, un tas attiecas arī uz Zemessardzi. Viņai vislabāk patīk tie uzdevumi, kur var aktīvi domāt līdzi, lai arī reizēm tas var būt nedaudz traucējoši. Grūtus uzdevumus vieglāk izpildīt, ja tajos tiek saskatīts arī spēles elementi.
“Dažreiz esmu nodomājusi, ka bērnībā “kariņos” nespēlēju, bet varbūt, ka tas bija līdzīgi. Reizēm uzdevumus uztveru kā spēli – instruktori izstāsta noteikumus, tad ejam vingrinājumu praktiski. Man bieži vieglāk ir par uzdevumu domāt kā par spēli – nevis par to, ka man tagad jāguļas sniegā un pēc minūtes es būšu pilnībā slapja. Ja noķer spēles azartu, tad ir aizraujošāk,” saka I. Tauriņa.
Viņa gan atzīst – līdzīgi kā citiem zemessargiem, dažreiz piektdienas vakarā ir grūti saņemties un krāmēt somas Zemessardzes mācībām nedēļas nogalē. Bet tas ir tikai brīdis, kad ikdienas komforts ir jāpārvar, jāturpina atcerēties mērķis, kāpēc lēmums par dienestu Zemessardzē tika pieņemts.
“Tā ir laba iespēja izvēdināt galvu un atslēgties no ikdienas darbiem un iemācīties daudz jauna, pārbaudīt savas robežas – ka patiesībā cilvēks var izdarīt daudz vairāk nekā viņam, sēžot dīvānā, varētu šķist,” atzīst Inese.
“Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore I. Tauriņa ir kopš 2020. gada novembra, pirms tam no 2019. gada 1. jūnija – “Delnas” projekta “Alianse pret korupciju Latvijā” vadītāja. “Delnas” biedre bijusi jau kopš 2011. gada, bet padomes locekle – no 2017. līdz 2019. gadam. Iepriekš bijusi arī Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem izpildsekretāre. Lasījusi lekcijas Latvijas Kultūras koledžā sabiedrisko attiecību studentiem un bijusi arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. I. Tauriņai Leidenes Universitātē Nīderlandē ieguvusi maģistra grādu Eiropas Savienības studijās, bet Rīgas Stradiņa universitātē – maģistra grādu komunikācijas un informācijas zinātnēs.
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas (Transparency International) nodaļa Latvijā un darbojas jau kopš 1998. gada 27. augustā. Līdz ar to “Delna” ir Latvijas vadošā nevalstiskā organizācija pretkorupcijas jomā, un tās mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas politikā, valsts un privātajā sektorā, kā arī personu savstarpējās attiecībās.
