2020. gadā Baltkrievija un Krievija uzsāka hibrīdkara operāciju, koordinējot nelegālās migrācijas plūsmas pāri Baltijas valstu robežām. Tas lika veicināt robežas infrastruktūras izbūvi, kuras ietvaros drīzumā tiks pilnībā pabeigta arī žoga izveide uz valsts austrumu robežas. Tomēr nekontrolēta cilvēku plūsma nav vienīgais ārējais apdraudējums. 2022. gadā Krievijas uzsāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā Baltijas valstīm lika turpināt meklēt veidus, kā nocietināt robežu pret daudz nopietnāku ārējo apdraudējumu – militāru iebrukumu. Portāls “Sargs.lv” devās uz Latvijas pierobežu, kur tikuši uzsākti darbi pie Baltijas aizsardzības līnijas izveides.
Jau kopš 2014. gada vietējo un starptautisko drošības ekspertu vidū bijušas aktīvas diskusijas par to, kā atturēt potenciālo Krievijas iebrukumu NATO Austrumu flangā. 2022. gada NATO Madrides samitā tika pieņemti jauni aizsardzības plāni, kuru ietvaros Baltijas valstis un to sabiedrotie apņēmās aizsargāt NATO teritoriju no pirmā centimetra.
Lai to sekmīgi īstenotu, Baltijas valstis 2024. gadā parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Šī Baltijas valstīm ir jauna pieeja agresora atturēšanai, kuru nereti dēvē par “atturēšanu ar noliegumu” – tādu aizsardzības spēju veidošana, kas liedz potenciālajam agresoram gūt jebkādus teritoriālus panākumus.
Latvijas pierobežā jau izvietoti pagaidu inženieru resursu parki
Darbi pie Latvijas austrumu robežas izbūves sākās līdz ar valdības lēmumu par projekta uzsākšanu. Portāls “Sargs.lv” devās uz Latgali, kur Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kopš gada sākuma izvērsuši teju 20 pagaidu inženieru resursu parkus.
Bildē redzamie inženieru resursi ietver tā saucamos “pūķa zobus”, kas domāti bruņutehnikas aizturēšanai apvidū un betona barjeras, kuras tiek izmantotas militāro kontrolpunktu izveidei. Savukārt kādā citā pagaidu inženieru resursu parkā “Sargs.lv” novēroja, ka NBS lielā apjomā piegādāti arī prettanku eži, kurus parasti izvieto uz cietā seguma ceļiem. Tāpat tiek uzkrāti “HESCO” bastioni, kas ir mūsdienīgs militārās fortifikācijas risinājums savu spēku personāla un tehnikas aizsardzībai pret sprādzieniem un pretinieka strēlnieku ieroču uguns.
Sarunā ar “Sargs.lv” NBS Apvienotā štāba inženieru inspektors pulkvežleitnants Kaspars Lazdiņš atklāj, ka drīzumā tiek plānota šo resursu izvietošana uz Krievijas un Baltkrievijas robežas. Inženiertehniskie līdzekļi tiks izvietoti saskaņā ar NBS un NATO sabiedroto aizsardzības plāniem.
Pašreiz izvietotie inženieru resursu punkti ir tikai pagaidu risinājums, jo drīzumā plānota šo fizisko un tehnoloģisko pretmobilitātes risinājumu izvēršana gar Austrumu robežu. “Aktīvie darbi norit jau šobrīd, bet pagaidām prioritāte ir sagaidīt, kad Latvijas komersanti pabeigs šo materiālu piegādi. Izvietošanas darbi varētu sākties šī gada rudenī – ikgadējo militāro mācību “Namejs” ietvaros, kas risināsies septembrī,” turpina pulkvežleitnants.
Plānots, ka kara gadījumā aiz šiem nocietinājumiem tiks izveidots prettanku mīnu lauks, kā arī izvietotas dzeloņdrātu barjeras, veidojot šķēršļu grupas. Šie resursi, kurus plānots izvietot tikai kara gadījumā, tiks glabāti šim nolūkam paredzētās pierobežas noliktavās.
NBS Apvienotā štāba inženieru inspektors uzsver, ka šis process būs nepārtraukts. NBS turpinās šo materiālu iegādi un izvietošanu arī nākamajos gados.
“Pūķa zobi” - lēts un efektīvs risinājums pretinieka bruņutehnikas apturēšanā
NBS piegādātie pretmobilitātes materiāli tiek ražoti Latvijā. Kā atklāj pulkvežleitnants, viens no šiem uzņēmumiem šim nolūkam atvēris jaunu ražotni Daugavpilī.
Viena “Pūķa zoba” aptuvenais svars ir 1,5 tonnas. Uz vienas no konstrukcijas šķautnēm ir speciāli izveidotas metāla cilpas, kuras paredzētas to savienošanai ar trošu palīdzību.
Šīs betona konstrukcijas ir nesalīdzināmi lētākas nekā prettanku mīnas, turklāt arī drošākas. Miera laikā NBS plāno izvietot tikai tādus resursus, kuri nerada risku apkārtējo drošībai. Šis ir arī izmaksu ziņā efektīvs pretlīdzeklis - trīs šādi betona šķēršļi, kas ir savstarpēji savienoti, var apturēt tanku, kura izmaksas vērtējamas miljonos.
Robežas nostiprināšana pret militāru iebrukumu Baltijas valstīm palīdzēs ne vien novērst pretinieka iebrukumu, bet arī savlaicīgi to identificēt. Lai pretinieks varētu pārvarēt šāda veida šķēršļus, viņam ir jāgatavo speciāls ekipējums. Tiklīdz pretinieks pierobežā sāks gatavot šāda veida ekipējumu, tas būs brīdinājums par iespējamo agresiju.
NBS attīstības plāns nosaka, ka aizsardzības līnijas izveide gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu, dažādu šķēršļu, prettanku grāvju, kā arī munīcijas un mīnu noliktavu izveidi. Lai stiprinātu kinētiskās aizsardzības spējas, tiks īstenota dažādu veidu mīnu un aizsardzības lādiņu iegāde. Savukārt žoga izbūve uz Latvijas ārējās robežas ļaus atturēt nelegālās imigrācijas plūsmu, tādējādi stiprinot Latvijas iekšējo drošību. Austrumu robežas militāri tehniskā nostiprināšana ir praktisks piemērs intensīvajam darbam pie tā, lai garantētu Latvijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra.
