Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, kas šoreiz notika klātienē Šauļos, Lietuvā, bija ļoti konstruktīva, “Sargs.lv” atzīst Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ministri arī parakstījuši vienošanos par turpmāku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību militārajā jomā, kā arī pārrunājuši citas ar Baltijas drošību saistītas aktualitātes.
Tikšanās laikā 21. maijā visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri – Artis Pabriks, Lietuvas kolēģis Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet) parakstīja kopīgu saprašanās dokumentu par turpmāko Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā.
Tāpat tikuši pārrunāti arī citi aktuāli jautājumi, tostarp šoruden Baltijas robežu tuvumā gaidāmās Krievijas vērienīgās militārās mācības “Zapad 2021”, kā arī sadarbības iespējas kiberdrošības jomā.
Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai šī vienošanās paredz, ka Baltijas valstis turpmāk kopīgi veiks kādus konkrētus aizsardzības nozares iepirkumus, A. Pabriks norādīja – kopīgi iepirkumi ar Lietuvu un Igauniju jau notiekot, varbūt ne tik aktīvi, kā gribētos, jo katras valsts bruņotajiem spēkiem ir savas prioritātes un dažādas attīstības pakāpes aizsardzības nozares sektoros.
“Sargs.lv” pēc sarunas ar Lietuvas aizsardzības ministru A. Anušauski šī gada maija sākumā jau rakstīja – lai arī visas trīs Baltijas valstis ir salīdzinoši nelielas, tāpat kā to bruņotie spēki, tām tomēr ir dažādi prioritāšu uzsvari, no kā izriet arī nepieciešamais ekipējums un bruņojums. Taču arī viņš toreiz bija pārliecināts, ka visas trīs Baltijas valstis, stiprinot reģionu, noteikti var vienoties kādos kopīgos aizsardzības projektos un iepirkumos.
Jau ziņots, ka 21. maijā, Šauļos, Lietuvā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks tikās ar Lietuvas aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministru Kalli Lānetu (Kalle Laanet), lai piedalītos Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē.
Gatavojoties šī gada 14. jūnijā gaidāmajam NATO samitam Briselē, Baltijas valstu aizsardzības ministri pārrunāja arī NATO dienaskārtības jautājumus, tostarp, alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu un iniciatīvu “NATO 2030”, par kuru NATO dalībvalstu līderi pieņems lēmumus samitā.
Tāpat tika apspriesti reģionālās drošības izaicinājumi, sadarbība bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā, tostarp, pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanā, Baltijas valstu teritoriālo ūdeņu drošības sekmēšana, kā arī sadarbība ar stratēģisko partneri ASV.
Jau vēstīts, ka Lietuva šogad ir vadošā valsts trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā. Tā ietvaros februārī notika šogad pirmā Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksme, kurā ministri pārrunāja galvenos sadarbības virzienus – visu spēka veidu sadarbību, kā arī sadarbību NATO un Eiropas Savienības ietvaros.
Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.
Sadarbības formātā tiek realizēti arī vairāki nozīmīgi projekti – Baltijas valstu Apvienotais štāba elements, Sauszemes spēku, Gaisa spēku un Jūras spēku sadarbība (Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON)), kā arī sadarbība Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls.
2013. gada 29. janvārī tika parakstīts Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir noteikti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi.
