Latvijā visas valsts degvielas rezerves varētu glabāt trīs gadu laikā, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu, ko otrdien, 1.jūnijā, plānots skatīt Ministru kabinetā.
Valdību veidojošās partijas šogad februārī konceptuāli vienojās visas valsts degvielas rezerves glabāt Latvijā.
Patlaban spēkā esošais Latvijas drošības rezervju modelis paredz, ka 90 dienu drošības rezervju izveide tiek nodrošināta izsludinot atklātus konkursus un valsts pērk tikai uzglabāšanas pakalpojumu bez naftas produktu pirkšanas. Tas nozīmē, ka pašlaik Latvijā drošības rezerves tiek uzturētas, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem par naftas produktu atliktajām piegādēm. Komersanti uzglabā sev piederošus naftas produktus kā drošības rezerves nolīgtajā apmērā un noteiktajā termiņā.
Benzīna un dīzeļdegvielas drošības rezerves 60% apmērā tiek uzglabātas Latvijā, bet atlikusī daļa citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Tomēr EM konstatējusi, ka pašreizējais Latvijas naftas rezervju nodrošināšanas modelis ir salīdzinoši dārgs un neefektīvs, tāpat šis modelis netiek uzskatīts par drošāko risinājumu no piegāžu drošības skatu punkta.
Lai mainītu pieeju, kādā Latvija sevi nodrošina ar naftas rezervēm, EM izstrādāja vairākus variantus, no kuriem valdībai tiks piedāvāts lemt par vienu, proti, saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu pakāpeniski trīs gadu laikā palielinot Latvijā glabājamo drošības rezervju apmēru, proti, 2023. gadā līdz 75%, 2024. gadā - līdz 85% un 2025. gadā - līdz 100%.
Vienlaikus EM aicinās valdību konceptuāli atbalstīt priekšlikumu, ka piecu gadu laikā notiek pāreja uz aģentūras modeli.
Ministrijā gan atzina, ka valdībā izskatīšanai iesniegtajam risinājumam ir izmaksu pieauguma risks, tomēr šim risinājumam ir zināmas priekšrocības no piegāžu ātruma un drošuma konteksta.
Veicot provizoriskus aprēķinus, par pamatu ņemot vērā 2020.gadā īstenotā iepirkuma ietvaros piedāvāto komersantu cenu piedāvājumu un to spēju palielināt piedāvātos drošības rezervju apmērus, EM aplēsusi šī risinājuma ietekmi uz valsts nodevas apmēru. Secināts, ka valsts nodevas apmērs palielināsies par 2,1%, ja Latvijā glabājamais apmērs būs 75%, nodevas apmērs augs par 11,77%, ja Latvijā glabājamais apmērs būs 85%, savukārt pilnībā glabājot naftas rezerves Latvijā, nodeva varētu augt par 26,28%.
EM skaidroja, ka šāds valsts līdzekļu izmaksu palielinājums primāri radīsies divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, iepriekšējā pieredze norāda, ka dažos gadījumos ārvalstu komersantu piedāvātās cenas ir zemākas par Latvijas komersantu piedāvājumiem. Piemēram, atsevišķu Latvijas komersantu piedāvāta cena bija par 40% augstāka par ārvalstu komersantu piedāvāto vidējo cenu 2017.gada iepirkumā. Otrkārt, samazinoties piedāvājumam un sašaurinoties pretendentu lokam, komersantu piedāvātās cenas var vēl vairāk pieaugt.
"Ņemot vērā provizorisko valsts nodevas apmēra pieaugumu, iespējams, ka pieaugtu arī degvielas cenas gala patērētājiem, tomēr šo ietekmi nevar aprēķināt, jo nav paredzama privāto komersantu rīcība brīvas konkurences apstākļos," secina ministrijā.
Jautājums par valsts degvielas rezervju glabāšanas izmaksām tiks skatīts 2022. gada budžeta izskatīšanas laikā.
