24. februārī Aizsardzības ministrijas rīkotajā preses konferencē aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns skaidroja Latvijas aizsardzības prioritātes 2025. gadā, kā arī turpmāko atbalstu Ukrainai. Viņi uzsvēra, ka drošības situācija reģionā nemitīgi mainās, un Latvijai ir jāpielāgojas, attīstot pretgaisa aizsardzību, dronu tehnoloģijas un karavīru rezervi.
Palielināts atbalsts Ukrainai
Ministrs uzsvēra, ka Latvija turpinās sniegt būtisku militāro un finansiālo palīdzību Ukrainai. Šogad šim mērķim tiks atvēlēti 0,25% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 110 miljoni eiro. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija trīs gadu laikā Ukrainas militārajam atbalstam novirzījusi ap pusmiljardu eiro.
Latvijas aizsardzības prioritātes
Runājot par valsts aizsardzību, ministrs norādīja, ka lielākais uzsvars šogad tiek likts uz pretgaisa un krasta aizsardzību, kājnieku kaujas mašīnām, artilērijas sistēmām, munīciju un dronu tehnoloģijām.
Janvāra beigās Latvija parakstīja 373 miljonu eiro vērtu līgumu par kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" iegādi, un pirmās piegādes paredzētas 2026. gadā. Tāpat tuvāko nedēļu laikā plānots noslēgt papildus līgumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu un citu bruņojuma vienību iegādi.
Aizsardzības industrija un inovācijas
Ministrs arī atklāja, ka martā tiks apstiprināta Aizsardzības industrijas inovācijas stratēģija, kas paredz līdz 2028. gadam palielināt Latvijas aizsardzības industrijas piegādes līdz 20% no visiem militārajiem iepirkumiem, bet līdz 2038. gadam – līdz 30%.
Turpmāk aizsardzības budžeta ietvaros arvien lielāka daļa tiks novirzīta inovācijām, tehnoloģijām un aizsardzības industrijas attīstībai. Paredzēts, ka līdz 2028. gadam inovācijām būs jāveido 1,5% no aizsardzības budžeta, bet līdz 2038. gadam – vismaz 3%.
Dronu attīstība – Latvijas prioritāte
Īpaša uzmanība preses konferencē tika veltīta dronu tehnoloģiju attīstībai. Ministrs norādīja, ka šogad Latvija ieguldīs 20 miljonus eiro dronu koalīcijā Ukrainas atbalstam, bet vēl 20 miljonus eiro – Latvijas dronu spēju stiprināšanai.
Paredzēti vairāki pasākumi:
- Aprīlī tiks izveidota jūras dronu testēšanas vieta.
- Maijā darbu sāks Dronu kompetences centrs, kas veicinās apmācības un testēšanu.
- Maijā notiks arī starptautisks dronu samits, kurā piedalīsies sabiedrotie, eksperti un industrijas pārstāvji.
"Mēs attīstām gan bezpilota lidaparātus, gan attālināti vadāmas sauszemes un jūras platformas. Šīs tehnoloģijas kļūs par neatņemamu Latvijas bruņoto spēku sastāvdaļu," uzsvēra Sprūds.
Tāpat Latvija tuvākajā laikā parakstīs četru vietējo uzņēmumu līgumus par pretdronu sistēmu izstrādi, lai attīstītu elektroniskās un kinētiskās pretdronu tehnoloģijas.
Bruņoto spēku attīstība un sabiedroto klātbūtne
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns norādīja, ka Latvijas galvenās militārās prioritātes ir:
2. Tuvās kaujas spējas – uzlabojot manevrētspēju, pretmobilitātes spējas un dažādu vienību gatavību.
3. Tālā trieciena spējas – attīstot artilērijas, raķešu un dronu sistēmas, kas spēj ietekmēt pretinieku ārpus Latvijas teritorijas.
Liela nozīme tiek piešķirta arī Kanādas vadītās NATO Daudznacionālās brigādes spēju stiprināšanai Latvijā. Kopā ar sabiedrotajiem Latvija piedalīsies vairākās mācībās, tostarp "Oak Resolve", kas kas pašlaik jau norit, tā apliecinot brigādes kaujas gatavību.
Valsts aizsardzības dienests un rezerves spēku stiprināšana
Ģenerālmajors arī uzsvēra, ka Latvija turpina paplašināt valsts aizsardzības dienestu, palielinot iesaukto karavīru skaitu un apmācību kvalitāti.
Šogad dienestam pievienojušies 260 jaunie karavīri, kuri jau tuvākajās dienās dos zvērestu un pievienosies bruņotajiem spēkiem. Tiek plānots, ka ar katru nākamo iesaukumu Latvijas militārās rezerves ievērojami pieaugs, stiprinot gatavību iespējamām krīzes situācijām.
Rudenī tiks organizētas plašākas rezerves karavīru mācības, kas norisināsies divās Zemessardzes brigādēs un citās vienībās. Tāpat plānota valsts līmeņa civilās aizsardzības un mobilizācijas vingrinājumu paplašināšana, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir sagatavota dažādiem iespējamiem scenārijiem.
Efektīva budžeta pārvaldība
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka pašlaik pieejamais aizsardzības budžets, kas ir 1,55 miljardi eiro, tiks izlietots mērķtiecīgi, efektīvi un caurskatāmi. Ministrija plāno stingri uzraudzīt aizsardzības budžeta izlietojumu, lai nodrošinātu, ka katrs eiro sniedz maksimālu pienesumu valsts drošībai.
"Par katru ieguldīto eiro mēs esam gatavi atbildīgi atskaitīties. Mūsu mērķis ir ne tikai efektīvi izmantot līdzekļus, bet arī nodrošināt maksimālu atdevi gan aizsardzības spējām, gan ekonomikai, atbalstot vietējo industriju un inovācijas," uzsvēra Andris Sprūds.
