Pretrunīgi vērtētā Krievijas būvētā gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” celtniecība tuvojas beigām. Nesen Baltijas jūras dibenā netālu no Vācijas krastiem ieguldīta pēdējā cauruļvada sekcija, kas jau šā gada apkures sezonā ļaus piegādāt gāzi Vācijai.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien, viesojoties Sanktpēterburgā, paziņoja, ka cauruļvada celtniecība tiks oficiāli pabeigta jau tuvāko dienu laikā.
“Tas tiks pabeigts pēc dažām dienām un sāks darboties,” viņš teica.
Savukārt gāzes vada operatora kompānijas “Nord Stream 2 AG” pārstāvji paziņojuši, ka Baltijas jūras dibenā ir ieguldīts pēdējais gāzes cauruļvada posms. Tas ļaus kompānijai uzbūvēto cauruļvadu pilnībā ekspluatācijā nodot jau līdz 2021. gada beigām.
Vēl 2. septembrī Krievijas gāzes giganta “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers paziņoja, ka pirmās Krievijas gāzes piegādes klientiem Vācijā tiks nodrošinātas jau šā gada apkures sezonā.
Krieviju un Vāciju savienojošais Gāzes vads “Nord Stream 2” izbūvēts Baltijas jūras dibenā, savienojot Krievijas Ustij-Lugas ostu un Vācijas pilsētu Greisvaldi. Šī gāzes vada pārvades jauda ir 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
“Nord Stream 2” papildinās 2011. gadā ekspluatācijā nodoto gāzes cauruļvadu “Nord Stream 1” , kura pārvades jauda ir tik pat liela – 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tas nozīmē, ka turpmāk caur abiem cauruļvadiem Krievija patērētājiem Rietumeiropā varēs piegādāt līdz pat 110 miljardiem kubikmetru dabas gāzes.
“Sargs.lv” iepriekš rakstīja, ka pret abiem “Nord Stream” projektiem asi iebildušas Austrumeiropas valstis – Polija, Baltijas valstis un Ukraina, norādot, ka šis gāzes vads pēc būtības ir Krievijas ģeopolitiskās ietekmes līdzeklis, veicinot Rietumeiropas atkarību no Krievijas energopiegādēm, kas tālāk draud pāraugt politiskā ietekmē.
Neapmierinātību par “Nord Stream 2” izrādījusi Ukraina, brīdinot, ka gāzes vads tiks izmantots par ģeopolitiskās ietekmes līdzekli pret Kijevu, ņemot vērā, ka šobrīd patērētājiem Eiropā Krievijas gāze tiek nogādāta, izmantojot Ukrainas gāzes cauruļvadu tīklu. Ņemot vērā Krievijas pēdējo gadu militāros, politiskos un ekonomiskos centienus atgriezt Ukrainu atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā, oficiālā Kijeva ir pārliecināta, ka līdz ar “Nord Stream 2” pabeigšanu, Krievija tūdaļ ķersies klāt pie šo iespēju izmantošanas, radot būtiskus zaudējumus Ukrainas tautsaimniecībai un valsts budžetam.
Lai gan Krievija un Vācija uzstāj, ka gāzes vadam ir tikai un vienīgi ekonomiskā nozīme, uz tā slēpto ģeopolitisko nozīmīgumu vairākkārt norādījušas ASV, gadu desmitiem iebilstot pret Krievijas virzītajiem enerģētikas projektiem starp Krieviju un Eiropas Savienību. Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pat noteica sankcijas pret uzņēmumiem, kas ir iesaistīti “Nord Stream 2”. būvniecībā. Tomēr ASV un Vācija 21. jūlijā panāca vienošanos par “Nord Stream 2” cauruļvada tālāku būvniecību.
