Eiropas Komisija (EK) vairs nevēlas samierināties ar tādu ekonomisko šantāžu kādu pret Lietuvu šobrīd vērsusi Ķīna, tāpēc Eiropas Savienības līmenī tiekot meklēti arvien jauni instrumenti, lai pret to cīnītos, atsaucoties uz Vācijas izdevumu “Deutsche Welle”, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”
Ķīna pagājušajā nedēļā noteica importa aizliegumu no Lietuvas, kas ir viena no ES dalībvalstīm, turklāt bez jebkāda redzama iemesla vai esoša tirdzniecības konflikta. Tas vienkārši ir veids, kā Pekina mēģina šantažēt Viļņu, liekot tai mainīt savu draudzīgo politiku pret Taivānu.
Jau ziņots, ka Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā atklāti lietojot vārdu "Taivāna", saniknojis Ķīnu, kas cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij.
Līdz ar to Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis 6. decembrī vērsās pie Eiropas Komisijas, lūdzot iejaukties un palīdzēt risināt problēmas tirdzniecībā ar Ķīnu, kas faktiski bloķējusi Lietuvas preču importu.
Reaģējot uz Lietuvas uzņēmēju sniegtajām ziņām, ka viņi Ķīnā vairs nevarot atmuitot savas preces, viņš uzrunāja ES ārējās un drošības politikas augsto pārstāvi Žuzepu Borelu un ES tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski, aicinot “iesaistīties diskusijās ar Ķīnas varasiestādēm, lai atrisinātu šo situāciju”.
”Būšu pateicīgs par jūsu pastāvīgu atbalstu nolūkā nodrošināt, lai starptautiskā tirdzniecība norisinās saskaņā ar visā pasaulē atzītiem tirdzniecības noteikumiem un labo praksi un lai muitas un citas procedūras netiek izmantotas kā politiska spiediena līdzeklis pret ES dalībvalsti,” savā vēstulē rakstīja G. Landsberģis.
V. Dombrovskis jau norādījis, ka ES plāno izmantot jaunus instrumentus sankciju instrumentu bāzē, lai novērstu šādus “ekonomikas piespiešanas” piemērus, kuru mērķis ir panākt politisku atbilstību.
„Eiropas Savienība stingri aizstāvēs sevi un nevilcināsies rīkoties, ja tā tiks apdraudēta,” viņš sacīja.
Turklāt EK, lai šie pretpasākumi tiktu īstenoti ātri. Atšķirībā no pašlaik izmantotajām politiskajām sankcijām šāda veida pasākumiem nav nepieciešams vienbalsīgs apstiprinājums, drīzāk pietiktu ar balsu vairākumu.
Tikmēr Vācijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) finanšu eksperts Eiropas Parlamentā Markus Ferbers šaubās, norādot, ka dažas dalībvalstis šos pasākumus varētu neatbalstīt. Pat pirms priekšlikumu publiskošanas tādas valstis kā Zviedrija un Čehija bija izteikušās pret jaunajiem instrumentiem, minot bažas par tirdzniecības karu pastiprināšanos un protekcionisma pieaugumu.
V. Dombrovskis gan sola, ka pasākumi pret Ķīnu, protams, tikšot piemēroti atbilstoši starptautiskajām tiesībām, tas ir, saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Turklāt Eiropas Komisija vairākus mēnešus ir apspriedusies ar uzņēmēju apvienībām un lobiju grupām, lai izvērtētu sekas, ko šādas sankcijas varētu radīt paša bloka saimnieciskajai darbībai.
Arī Eiropas Parlamenta tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Bernds Lange atzinīgi novērtējis Komisijas priekšlikumu, sakot, ka tas ir tas, kas nepieciešams šajā “skarbajā ģeopolitiskajā ainavā”.
Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm pret Ķīnu vērstie jaunie instrumenti gan vēl ir jāapstiprina, un šis process varētu ilgt vairākus mēnešus.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka arī ASV atbalsta Lietuvu, nosodot Ķīnas izdarīto spiedienu uz Lietuvu saistībā ar tās pozīciju Taivānas jautājumā.
"Šajā kontekstā aizsardzības sadarbība var veicināt mūsu uzņēmumu, pret kurām Ķīna izdara vai izdarīs spiedienu, ieiešanu amerikāņu tirgū," pieļāva Lietuvas aizsardzības ministrs, kurš šobrīd uzturas darba vizītē ASV, lai tiktos ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu. Abu valstu pārstāvji pārrunājuši arī ģeopolitisko situāciju, un ASV apliecinājusi – tā atbalstīs Ukrainu un citas reģiona valstis pret Krievijas militārajiem draudiem.
