Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņojis, ka Vašingtonas reakcija uz Maskavas pieprasītajām tā dēvētajām drošības garantijām esot pozitīva.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņojis, ka Vašingtonas reakcija uz Maskavas pieprasītajām tā dēvētajām drošības garantijām esot pozitīva.
"Mēs līdz šim esam redzējuši pozitīvu reakciju. ASV partneri mums saka, ka ir gatavi sākt šo diskusiju, šīs sarunas jau nākamā gada pašā sākumā Ženēvā," ikgadējā gada noslēguma preses konferencē žurnālistiem apgalvoja Putins, piebilstot, ka abas puses jau iecēlušaas pārstāvjus sarunām.
Krievijas Ārlietu ministrija pagājušo piektdien oficiāli atklāja, kādas "drošības garantijas" Maskava pieprasa no Rietumiem un aicināja Vašingtonu steigšus uzsākt sarunas šajā jautājumā.
Tostarp Krievija pieprasījusi no NATO apņemšanos neturpināt paplašināšanos un neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, kā arī atteikšanos no jebkādas karadarbības vešanas Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.
"Bumba ir viņu laukuma pusē. Viņiem ir mums jāsniedz kaut kāda atbilde," sacīja Putins, bet piebilda, ka "kopumā mēs redzam pozitīvu reakciju".
Tikmēr vairākas NATO dalībvalstis jau ir kategoriski noraidījušas Krievijas prasības.
Vienlaikus Putins pavēstīja, ka neko nesola NATO apmaiņā pret "drošības garantijām", norādot, ka "mūsu darbības nebūs atkarīgas no sarunu gaitas, bet gan viennozīmīgas Krievijas drošības garantēšanas".
Tomēr Savienotās Valstis ir paziņojušas, ka ir atvērtas diskusijām, bet vēl nav sniegušas detalizētu atbildi Maskavai. Tiesa, Vašingtona ir paziņojusi, ka vairāki Krievijas ierosinājumi ir acīmredzami nepieņemami.
Rietumi un Kijeva pauž bažas, ka Maskava varētu plānot jaunu iebrukumu Ukrainā, un ASV brīdinājušas Maskavu, ka šādam solim būtu nopietnas ekonomiskās sekas.
Krievija ir savilkusi aptuveni 100 000 karavīru pie Ukrainas robežām.
Putins otrdien brīdināja Rietumus, ka Krievija ir gatava īstenot "militāri tehniskus pasākumus", atbildot uz Rietumu nedraudzīgo rīcību Ukrainas jautājumā. Putins arī pavēstīja, ka jaunās hiperskaņas raķetes, ko viņš iepriekš nodēvējis par neuzveicamām, gandrīz jau ir kaujas gatavībā.
Putins ikgadējā gada noslēguma preses konferencē arī komentēja Kremļa kritiķu aizturēšanu, apgalvojot, ka tas tiek darīts, lai izskaustu ārvalstu ietekmi.
"Es atgādinu, ko mūsu pretinieki ir teikuši gadsimtiem ilgi: Krieviju nevar uzvarēt, to var iznīcināt tikai no iekšpuses," sacīja Putins.
Viņš piebilda, ka tie bija iekšējie spēki, "kuri apkalpoja svešas intereses", kas izraisīja Padomju Savienības sabrukumu pirms 30 gadiem šajā mēnesī.
Putins preses konferences sākumā arī komentēja epidemioloģisko situāciju valstī un pandēmijas ietekmi uz ekonomiku.
Citējot datus un faktus, Putins slavēja Krievijas reakciju uz pandēmiju.
"Mēs esam atguvušies daudz labāk nekā citi," sacīja Putins, piebilstot, ka nākamgad cer uz ekonomikas pieaugumu par aptuveni 4,5%.
Tas lielākoties bijis iespējams, jo valstī netika ieviesti stingri karantīnas režīmi. Taču tas veicināja vīrusa izplatību.
Saskaņā ar ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm, kas balstītas uz oficiālajiem datiem, Krievijā kopējais Covid-19 upuru skaits pārsniedzis 600 000, kas absolūtajos skaitļos ir trešais lielākais Covid-19 upuru skaits pasaulē aiz ASV, kur šī slimība laupījusi dzīvību 813 000 cilvēkiem, un Brazīlijas, kur no Covid-19 miruši 618 000 cilvēku.
Šie nāves gadījumi ir veicinājuši Krievijas straujo demogrāfisko lejupslīdi, kā rezultātā valsts mazāk nekā divu gadu laikā ir zaudējusi vairāk nekā miljonu cilvēku.
Putins nodēvēja šo situāciju ar satraucošu un sūdzējās par tā dēvētās pūļa imunitātes līmeni Krievijā, kas esot 59,4%.
Krievijas sabiedrība ir skeptiski noskaņota pret vakcinēšanos, un Putins vēlreiz aicināja krievus doties sapotēties pret Covid-19.
Krievijā pilnībā vakcinēti ir tikai aptuveni 44% iedzīvotāju.
