NATO valstis izstrādā jaunus operatīvos plānus alianses austrumu flanga aizsardzībai, kur vairāk nekā 150 000 sauszemes karavīru ir paaugstinātā gatavībā, otrdien paziņoja ASV augstākais militārais virsnieks Eiropā ģenerālis Kristofers Kavoli.
NATO augstākais sabiedroto spēku komandieris un ASV Eiropas pavēlniecības vadītājs ģenerālis Kristofers Kavoli sacīja, ka tiek izstrādāti reģionam specifiski plāni, lai garantētu ātru reaģēšanu krīzes gadījumā.
Kavoli komentāri izskanēja Eiropas Politikas analīzes centra virtuāli rīkotās sanāksmes sākumā, kurā piedalījās militārie un politiskie līderi.
Atvaļinātais ģenerālleitnants Stīvens Tvitijs, bijušais Štutgartē bāzētās ES pavēlniecības komandiera vietnieks, sacīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesen izdotā pavēle par mobilizāciju liecina, ka viņam pietrūkst iespēju.
Pēdējās dienās tūkstošiem krievu ir aizbēguši uz ārzemēm, lai izvairītos no iesaukšanas karā. Tā kā Ukrainas spēki ir sākuši atgūt teritoriju, arī Kremļa retorika ir kļuvusi arvien satraucošāka.
Atkārtotajiem kodoldraudiem no Maskavas puses nevajadzētu atturēt Rietumus sniegt Ukrainas karaspēkam nepieciešamo militāro atbalstu.
Ja Ukrainas karaspēks turpinās gūt pārsvaru, Krievijas okupētā Krima un tās militārās bāzes drīzumā varētu nonākt tās darbības zonā, viņš teica, piebilstot, ka "tad tas ir tikai laika jautājums".
Tomēr atvaļinātais ģenerālleitnants Marks Hertlings, arī bijušais augstākais armijas komandieris Eiropā, brīdināja, ka jebkura cīņa, lai atgūtu Krimu, būs izaicinājums ukraiņiem, ņemot vērā to, cik grūti pussalai ir piekļūt kājām.
Līdz šim Putins arī lielā mērā ir atturējies no ievērojamas savu jūras spēku izmantošanas Melnajā jūrā, un Krievija vēl nav izvietojusi savu stratēģisko bumbvedēju floti, kas varētu tikt iesaistīta Krimā, teica Hertlings. Atgūstot šo teritoriju, būs jācīnās smagā cīņā, viņš teica.
