Pieaugot Krievijas nežēlībai pret Ukrainu, Eiropas Savienība cenšas dažādos veidos atbalstīt un palīdzēt kara nopostītajai valstij. Viens no veidiem ir konfiscēt Krievijas valsts un oligarhu īpašumus, taču tas ir nepārbaudīts juridisks ceļš, ko Eiropas Komisija ir gatava uzņemties.
Eiropas Komisija izskata aizvien jaunas juridiskas iespējas konfiscēt Krievijas valsts un privātos īpašumus, lai tos izmantotu kā finanšu instrumentu Ukrainas atjaunošanai pēc kara.
EK mērķis ir noteikt veidus, kā attīstīt aktīvu izsekošanu, identifikāciju, iesaldēšanu un pārvaldību, lai vēlāk veiktu konfiskāciju.
Potenciālā summa, kas varētu tikt atvēlēta Ukrainai, ir gandrīz 300 miljardi ASV dolāru. Šo summu veido Eiropā iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi, kā arī ES sankciju sarakstā iekļauto personu aktīvi un ieņēmumi.
Šāda ideja izskanēja maijā un tad jau to atbalstīja Ukraina, Polija, Baltijas valstis un Slovākija.
ES dalībvalstu vadītāji oktobrī uzdeva Komisijai izskatīt juridiskas iespējas konfiscēt Krievijas aktīvus, kas pašlaik ir iesaldēti saskaņā ar sankcijām.
Taču problēma ir tāda, ka pašlaik nav juridiska mehānisma Krievijas aktīvu konfiscēšanai. Tas Briselei ir jāizveido pašai.
Taču šīs grūtības neattur Eiropas Komisiju atrast ceļu līdz aktīvu konfiskācijai.
Attiecībā uz privātīpašumiem, kas pieder personām vai organizācijām, kurām piemērotas sankcijas, Brisele gatavo priekšlikumus, kas izvairīšanos no sankcijām padarītu par ES noziegumu.
Tādējādi tas atvieglotu konfiskācijas procesu, taču tas iespējams tikai kriminālsodāmības gadījumā. Tas savukārt var ievilkties gadiem ilgi, ja par katru gadījumu ES nāktos doties uz tiesu.
Problēmas rodas, jo liela daļa no šiem aktīviem būtu uzskatāmi par ārvalstu investīcijām, kurām ir aizsardzība pret atsavināšanu bez atlīdzības un ir tiesības uz godīgu un vienlīdzīgu attieksmi saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kuros ietilpst arī Krievija.
Kā arī grūtības būtu konfiskācijas iestādēm, kurām jāatrod skaidra saikne starp īpašuma īpašnieku un konfliktu Ukrainā.
Attiecībā uz Krievijas centrālās bankas iesaldētajām ārējām rezervēm, EK norāda, ka "uz tām parasti attiecas imunitāte", ko paredz ANO konvenciju par ārvalstu un to īpašumu juridisko imunitāti, taču šis ANO punkts vēl nav spēkā.
Attiecībā uz Krievijai piederošo valsts uzņēmumu aktīviem, uz tiem šāda konvencija "principā" neattiektos, taču to konfiskācija var radīt problēmas, kas saistītas ar privāto īpašumu konfiskāciju un nepieciešamību pierādīt pietiekamu saistību ar Krievijas valsti.
ES arī apsver "izceļošanas nodokli" tādu personu aktīviem vai ieņēmumiem no aktīviem, kurām noteiktas sankcijas un kuras vēlas izvest savus īpašumus no ES.
Tas radītu vēl papildus juridisku problēmu, jo nodoklis būtu vērstas pret konkrētu personu grupu, kas ir pretrunā ar starptautisko tiesību nediskriminācijas noteikumiem, un Krievijas oligarhi savukārt varētu aizstāvībā atsaukties uz cilvēktiesībām uz īpašumu.
Profesors Stefans Šils gan atzīst, ka nevienai no šīm iespējām nav līdzīga precedenta tiesu praksē un konfiskācijas process varētu ievilkties.
