Krievija turpina zaudēt savu tirgus daļu pasaules ieroču tirgū, kas ir viens no diktatora Vladimira Putina lielākajiem ienākumu un ārvalstu valūtu gūšanas avotiem. Saskaņā ar Stokholmā bāzētā Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumu, Krievijas daļa globālajā ieroču tirgū pērn ir samazinājusies no 22% līdz 16%. Tikmēr ASV tirgus daļa 2022. gadā augusi no 33 līdz 40%.
Kā norāda institūta eksperti, visvairāk ieroču importa darījumi laika posmā no 2013. gada līdz 2017. gadam un no 2018. gada līdz 2022. gadam pieauga Eiropā. Tur pieaugums mērāms vismaz 47% apmērā.
Tikmēr globālajam ieroču pirkšanas un pārdošanas darījumu apmēram bija tendence samazināties par 5,1%.
Kā norāda SIPRI, vislielākais ieroču pirkšanas un pārdošanas darījumu apmēra samazinājums bija Āfrikā, kur kritums sasniedzis 40%, tikmēr abos Amerikas kontinentos kritums bijis 21% apmērā. Āzijā un Okeānijā tas samazinājies par 7,5%, bet Tuvajos Austrumos par 8,8%.
Vienlaikus ieroču imports audzis atsevišķās Austrumāzijas valstīs, kuras pēdējo gadu laikā saskārušās ar ģeopolitisko procesu radītajiem drošības izaicinājumiem.
“Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis vēlas ātrāk un vairāk importēt ieročus. Stratēģiskā konkurence turpinās arī citviet: ir palielinājies ieroču imports Austrumāzijā, arī uz Tuvajiem Austrumiem tas joprojām ir augsts,” skaidroja eksperts.
Pasaules ieroču eksportā ilgstoši dominē ASV un Krievija. Šīs valstis pēdējo trīsdesmit gadu laikā nemainīgi bijušas lielākās ieroču eksportētājas. Pēdējo gadu laikā plaisa starp abu valstu tirgus daļām ir ievērojami palielinājusies.
ASV ieroču eksports laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam palielinājās par 14 %. Savukārt laikā no 2018.–2022. gadam ASV tirgus daļa veidoja jau 40 % no globālā ieroču eksporta.
Tikmēr Krievijas ieroču eksports laikā no 2013. līdz 2017. gadam samazinājās par 31%. Arī Krievijas īpatsvars globālajā ieroču tirgū saruka no 22% līdz 16%. Tikmēr trešā lielākā ieroču tirgus spēlētāja - Francijas daļa šajā laikā palielinājās no 7,1% līdz 11%.
Vienlaikus Krievijas ieroču eksports ir palielinājās uz Ķīnu (+39 %) un Ēģipti (+44 %). Šie pirkumi abām valstīm ļāva kļūt attiecīgi par otro un trešo lielāko Krievijas ieroču pircēju.
Tikmēr Ukraina pilna mēroga Krievijas iebrukuma dēļ pērn ir kļuvusi par trešo lielāko ieroču importētāju visā pasaulē.
No 1991. gada līdz 2021. gada beigām Ukraina importēja tikai dažus ārvalstīs ražoto ieroču veidus. Tomēr, sākoties karam, ASV un daudzu Eiropas valstu militārās palīdzības rezultātā, Ukraina kļuvusi par trešo lielāko ieroču importētāju. Vērtējot 2022. gada datus, Ukraina ieņem trešo vietu pēc ieroču importa aiz Kataras un Indijas.
“Ņemot vērā bažas par to, ka iespējamā kaujas lidmašīnu un tāla darbības rādiusa raķešu piegāde varētu vēl vairāk saasināt karu Ukrainā, NATO valstis 2022. gadā noraidīja Ukrainas pieprasījumus pēc šiem ieročiem. Tajā pašā laikā tās nevairījās piegādāt šī tipa ieročus citām konfliktos iesaistītajām valstīm, īpaši Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā,” sacīja Pīters Vezemans.
Saskaņā ar SIPRI ziņojumu, pieaugot Krievijas radītajiem drošības draudiem, un turpinoties tās agresijai pret Ukrainu, NATO ietilpstošās Eiropas valstis turpināja nostiprināt savus arsenālus, tādējādi NATO Eiropas valstu ieroču imports pērn auga par 65%.
Tikmēr tirgus daļu samazinājumu globālajā ieroču tirgū piedzīvoja Ķīna (-23%); Vācija (-35%) Apvienotā Karaliste (-35%); Spānija (-4,4%) un Izraēla (-15%).
Ieroču eksporta palielinājumu pērn piedzīvoja Itālija (+45%), kā arī Dienvidkoreja (+74%).
