Medijos jau izskanējis, ka vakar, 7. februārī, Republikāņi ASV Senātā noraidīja divpartiju vienošanos, kas ļautu nodrošināt militāro palīdzību Ukrainai 60 miljardu ASV dolāru apmērā, ietverot arī palīdzību Izraēlai un Taivānai, kā arī imigrācijas reformas ASV-Meksikas robežas aizsardzībai. “Sargs.lv” skaidro, kādi ir potenciālie scenāriji turpmākajai notikumu gaitai un cik ilgi Ukrainas aizstāvji vēl spēs pretoties Krievijas agresijai bez ASV militārā atbalsta.
Donalda Trampa loma
Iepriekš jau vēstīts, ka pēc vairākus mēnešus ilgām sarunām Senāta Republikāņu un Demokrātu grupa iesniedza apstiprināšanai likumprojektu par palīdzību 118 miljardu dolāru apmērā, kas ietvēra 60 miljardus Ukrainai, 14 miljardus - Izraēlai, desmit miljardus - humānajai palīdzībai, gandrīz piecus miljardus - Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, tai skaitā Taivānai, un 20 miljardus – ASV-Meksikas robežas stiprināšanai.
Likumprojektu atbalstīja 49 senatori, pret to balsoja 50, tā pieņemšanai bija nepieciešamas 60 balsis. Likumprojekts ietver daudzus pasākumus, pret kuriem demokrāti parasti stingri iebilstu, piemēram, prezidenta rīcības brīvības ierobežošanu attiecībā uz bēgļu uzņemšanu humānu apsvērumu dēļ un paātrinātu izraidīšanas procesu. Tajā arī nav iekļauta neviena no demokrātu parasti virzītajām prioritātēm, piemēram, ceļš uz pilsonību aptuveni 11 miljoniem migrantu, kuri dzīvo ASV bez derīgiem dokumentiem.
Šāda Trampa kontrole pār Republikāņu partiju radījusi bažas Eiropā par ASV sniegto drošības garantiju uzticamību, raksta “New York Times”. “Ja reiz Republikāņi ir gatavi atbalstīt Trampa prasību balsot pret nepārtrauktu palīdzību Ukrainai, kāpēc Eiropai paļauties uz Džo Baidena solījumu, ka ASV aizsargās katru collu no NATO teritorijas?” retoriski vaicāja kāds no Eiropas diplomātiem.
Pat paša Trampa kādreizējie politiskie padomnieki ir norūpējušies par ASV uzņemto ārpolitikas kursu Ukrainas jautājumā.
Ukrainas izredzes bez ASV palīdzības
Militārie analītiķi pauž, ka Ukrainas armija bez ASV palīdzības netiktu pēkšņi apspiesta, tomēr tās spēku degradācija būtu neizbēgama. Eiropai trūkst ASV līmeņa ieroču un munīcijas krājumu, un tā visdrīzāk nespētu aizpildīt iztrūkumu.
“Ukraina var efektīvi noturēt savas pozīcijas zināmu daļu no šī gada, taču laika gaitā tā nespēs atjaunot savu armiju un pamazām sāks zaudēt,” sarunā ar “New York Times” pauž Kārnegī centra Vašingtonā eksperts Maikls Kofmans.
Kopš pagājušā gada beigām Krievija ir palielinājusi savu dronu un raķešu triecienu apjomu, lai spiestu ukraiņus iztērēt kritiski trūkstoši Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmu munīciju un nodarītu maksimālus postījumus.
Kongresā iestrēgusī amerikāņu militārās un finansiālās palīdzības pakotne netiktu pilnībā iztērēta tikai jaunu ieroču piegādēm Ukrainai: daļa no tās tiktu novirzīta, lai aizstātu ASV jau nosūtīto bruņojumu. Tāpat līdzekļi tiktu tērēti apkopes darbiem un rezerves daļām, kā arī apmācībām, izlūkinformācijas apmaiņai un atmīnēšanas darbiem.
Eiropas Savienībā kopā ir sniegusi Ukrainai palīdzību aptuveni 148,5 miljardus dolāru apmērā kopš Krievijas pilna mēroga invāzijas, un tas būtiski pārsniedz ASV piešķirtos 113 miljardus dolāru – 75 miljardi dolāru no šīs naudas tika piešķirti Ukrainai humānajai, finanšu un militārajai palīdzībai, bet 38 miljardi tika izlietoti ASV, atklāj ASV Kara pētījumu institūts (ISW). Lai arī Eiropas un Āzijas sabiedrotie ir būtiski palielinājuši savu atbalstu Ukrainai, kamēr Kijiva cenšas izvērst savu ieroču rūpniecību, ASV palīdzība faktiski ir neaizstājama.
Citas stratēģijas ASV palīdzības sniegšanai
Tikmēr ASV prezidenta Džo Baidena padomnieki mēģina atrast citus risinājumus, kā nodrošināt kritiski svarīgās ieroču piegādes, ja Kongress būs rīcībnespējīgs. Lielas cerības tika liktas uz Krievijas “iesaldēto” aktīvu pārņemšanu, tomēr šis plāns arī ietver sarežģījumus. Nav skaidrības, vai šīs rezerves varēs izmantot, lai samaksātu par pretgaisa aizsardzību un artilēriju, un arī tam varētu būt nepieciešams Kongresa balsojums.
Notiek sarunas arī par savstarpēju ieroču apmaiņu, līdzīgi kā to jau izdarījušas Japāna un Dienvidkoreja, piegādājot artilērijas lādiņus ASV, sniedzot Vašingtonai iespēju piegādāt savu munīciju Ukrainai (abas Āzijas valstis izteikušās, ka neveiks tiešas piegādes uz karadarbības zonu). Vai arī Eiropas valstis varētu maksāt par amerikāņu ieročiem un piegādāt tos Ukrainai.
Pēc neveiksmīgā trešdienas balsojuma Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers paziņoja, ka ātri virzīs balsošanai likumprojektu, kas aptver tikai militāro palīdzību, bet neietver imigrācijas jautājumus un ASV-Meksikas robežas nostiprināšanu.
