Arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc NATO izlūkošanas un novērošanas datiem. Saskaņā ar ģenerālsekretāra palīga izlūkošanas un drošības jautājumos Skota Breja teikto, NATO Apvienoto izlūkošanas, novērošanas un izmeklēšanas spēki jeb ISR, kuros strādā vairāk nekā 400 cilvēku no Eiropas, 2023. gadā reģistrēja par 30% vairāk lidojumu stundu nekā gadu iepriekš.
Spēku lidojumi aptvēra alianses austrumu flangu, Baltijas un Melno jūru, kā arī tālo ziemeļu reģionu. "Ziemeļatlantijas drošības vide ir apdraudēta," sacīja S. Brejs, kurš pirms divām nedēļām apmeklēja Kijivu. "Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisījis lielāko konfliktu Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara."
ISR spēkiem ir pieci bezpilota lidaparāti "RQ-4D Phoenix". Tālvadības bezpilota lidaparāti ir "Northrop Grumman" ražojums, kas ir trešais lielākais uzņēmums pasaulē, vērtējot pēc ar aizsardzību saistītajiem ieņēmumiem. Saskaņā ar "Defense News" Top 100 analīzi 2022. gadā uzņēmums nopelnīja 32,5 miljardus ASV dolāru.
Bezpilota lidaparāti ir pārveidoti, lai atbilstu NATO informācijas apmaiņas un sakaru prasībām, un ir aprīkoti ar novērošanas sensoriem. Kopā spēki var izlūkot vairāk nekā 62 000 kvadrātkilometru dienā.
S. Brejs sacīja, ka "izlūkošanas apetīte un izlūkošanas nozīme NATO tikai pieaug". Militārie spēki visā pasaulē arvien vairāk izmanto bezpilota tehnoloģijas, lai papildinātu mērķtiecīgu izlūkošanu frontes līnijās.
Nesen spēki piedalījās Ziemeļvalstu reaģēšanas mācībās, kas bija koncentrētas Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas ziemeļu daļā. Tajās piedalījās vairāk nekā 20 000 karavīru no vairāk nekā desmit valstīm.
"Mūsdienu sarežģītajā vidē lēmumu pieņemšanai gatava, operatīva izlūkošana, kas tiek sniegta nepieciešamā ātrumā, ir viens no mūsu lielākajiem ieročiem," paziņojumā toreiz teica Gaisa spēku brigādes ģenerālis Endrjū Klārks, ISR spēku komandieris.
Viena no NATO Virszemes izlūkošanas sistēmas ieviešanas projekta dalībvalstīm ir Latvija.
