Eiropas Savienība apsver iespēju izveidot savu pretgaisa aizsardzības vairogu pēc tam, kad bloka līderi šonedēļ atbalstīja Grieķijas un Polijas iniciatīvu šajā jomā. Abu valstu premjerministri, attiecīgi Kirjaks Micotakis un Donalds Tusks, šī mēneša sākumā vēstulē izvirzīja šo ideju Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai.
Pēc tam, kad fon der Leiena ātri vien atbalstīja šo ideju, arī ES augstākais diplomāts Žuzeps Borels pauda atbalstu.
“Es atzinīgi vērtēju to, ka dalībvalstis saka, ka, lai aizsargātu mūsu gaisa telpu, mums nebūtu uz to būtu jāraugās sadrumstaloti” Ž. Borels teica pirms 28. maija Ārlietu padomes sanāksmes Briselē.
Ž. Borels žurnālistiem sacīja, ka šī ideja rada daudz jautājumu. “Bet velns slēpjas detaļās,” viņš teica. “Kur tiks izvietota šī pretgaisa aizsardzība? Pie robežas? Pie kuras robežas? Ar kādu jaudu? Ar kādu finansējumu?”
Vēstulē abu valstu premjerministri norādīja, ka viņi paredz “visaptverošu pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu mūsu kopējo ES gaisa telpu pret visiem ienākošajiem draudiem”, kā galveno motivāciju minot Krievijas aizsākto karu pret Ukrainu.
Papildus taustāmajiem militārajiem ieguvumiem, ko šāds pasākums varētu dot, abi līderi apgalvoja, ka kopīga programma signalizētu iespējamiem uzbrucējiem, ka ES ir vienota aizsardzības jomā.
Šo formulējumu varētu uzskatīt par slēptu aizrādījumu Berlīnei, kuras amatpersonas ir jau krietni pavirzījušās uz priekšu pretgaisa aizsardzības koalīcijas veidošanā saskaņā ar Eiropas debesu vairoga iniciatīvu, kurā pašlaik piedalās 21 valsts. Vācijas amatpersonas šo iniciatīvu izveidoja 2022. gadā, kad bija pārsteigtas par Krievijas karaspēka uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai un iedzīvotāju centriem ar raķetēm un droniem.
D. Tusks jau iepriekš paziņoja, ka vēlas, lai viņa valsts pievienotos, taču viņš ir saskāries ar prezidenta Andžeja Dudas, kurš 2020. gadā tika pārvēlēts ar toreiz valdošās partijas “Likums un taisnīgums” atbalstu, pretestību. Projekts būtībā ir NATO pretgaisa aizsardzības arhitektūras Eiropas atvasinājums, kura mērķis ir koordinēt valstu iepirkumus un nodrošināt sensoru un pārtvērēju savietojamību.
Tomēr ne visas ES dalībvalstis ir atbalstījušas šo ideju, daļēji tāpēc, ka nepieciešamās aparatūras apgādes lielā mērā balstās uz tehnoloģijām, kas nav Eiropā ražotas, piemēram, Izraēlas un ASV raķetes "Arrow 3" un ASV sistēma "Patriot".
Vācijas reakcija uz Grieķijas un Polijas priekšlikumu ir bijusi klusa, un amatpersonas apgalvo, ka tām nav iebildumu pret to, ja vien tas netraucē viņu iniciatīvai.
