Pēc daudzu mēnešu ilgām diskusijām pasaules lielās demokrātiskās lielvalstis ir vienojušās nodot Ukrainai vairāk Krievijas aktīvu. Taču ASV ir jāpieprasa vairāk. G7 valstu līderi gatavojas vienoties par 50 miljardiem ASV dolāru Ukrainai, priekšlaikus piešķirot ieņēmumus no 300 miljardiem ASV dolāru iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem, no kuriem lielākā daļa atrodas Beļģijā.
Sarežģītās finanšu vienošanās detaļas vēl ir jāizstrādā. Vienošanās faktiski aizstāj maijā pieņemto mazāk dāsno Eiropas Savienības (ES) lēmumu sūtīt mazākas summas no ieņēmumiem par iesaldētajiem aktīviem, kas pašlaik ir aptuveni 3 miljardi ASV dolāru gadā. Ar 50 miljardiem ASV dolāru Ukraina varētu nodrošināties arī pēc gaidāmajām ASV un ES politiskajām pārmaiņām, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc vēl viena ASV Kongresa papildinājuma līdz pat 2025. gadam.
Vienošanās ir panākta, bet strīdi nav beigušies. ASV turpinās censties panākt visu vairāk nekā 300 miljardu ASV dolāru iesaldēto Krievijas aktīvu pārskaitīšanu - ne tikai neplānotos ienākumus, kas dotu daudz lielāku ieguldījumu karā. Nav lēti finansēt intensīvu 21. gadsimta karu 1000 kilometru garajā frontē valstī, kurā dzīvo aptuveni 40 miljoni cilvēku.
Krievija šobrīd tērē aptuveni 30% no sava budžeta aizsardzībai, lai sagrābtu Ukrainu un pārliecinātu savus atbalstītājus, ka Ukrainas uzvara ilgtermiņā ir bezcerīga.
ASV Kongress ar spēcīgu divpartiju atbalstu pieņēma lēmumu apstiprināt REPO likumu, kas pilnvaroja prezidentu Džo Baidenu arestēt ASV jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus, kuru apjoms tiek lēsts aptuveni 5 miljardu ASV dolāru apmērā, un aicināja viņu koordinēt ar G7, ES, Apvienoto Karalisti, Austrāliju un citiem partneriem un sabiedrotajiem to valstīs iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.
Vācija, Francija, Beļģija (pēdējai no tām pieder aptuveni 193 miljardi ASV dolāru) un dažas citas Eiropas valstis nav vēlējušās pieskarties esošajiem Krievijas aktīviem, bažījoties par savu ārvalstu valūtas rezervju turētāju reputāciju, iespējamo ietekmi uz euro vērtību un - Vācijas gadījumā - par precedentu, ko, iespējams, varētu izmantot valstis, kas pieprasa Otrā pasaules kara reparācijas.
Citas ES valstis Centrāleiropā, Ziemeļvalstis un Apvienotā Karaliste atbalsta tūlītēju visu 300 miljardu ASV dolāru mobilizāciju.
Kavēšanās un politiskās grūtības aprīlī pieņemt ASV papildu apropriāciju 61 miljarda ASV dolāru apmērā, kā arī strīdi par ES 55 miljardu dolāru palīdzības paketi februārī liecina, cik grūti ir lūgt ASV un Eiropas nodokļu maksātājus finansēt Ukrainu, ja G7 rīcībā ir 300 miljardi dolāru Krievijas iesaldēto aktīvu.
Pieņemot, ka G7 kompromiss, par kuru vienojās 13. jūnijā, nesatricinās finanšu tirgus vai citus ārvalstu rezervju noguldītājus (piemēram, Saūda Arābiju, kas stingri iebilda pret šo soli), un ja ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa septembrī izskatīsies tikpat neskaidra kā tagad, iespējams, ka Eiropas atturīgos varētu pārliecināt mobilizēt visus 300 miljardus dolāru Ukrainai.
Tas Ukrainai uz kādu laiku nodrošinātu resursu drošību, ievērojami paaugstinot Krievijas likmi un novēršot galveno prezidenta D. Trampa un viņa atbalstītāju argumentu, ka ASV izšķērdē naudu karam Ukrainā.
Krievija pagājušajā mēnesī reaģēja uz ASV REPO likumu ar prezidenta dekrētu, ar kuru uzdots valdībai izveidot mehānismu, kas ļautu kompensēt Centrālajai bankai un privātpersonām par aktīvu konfiskāciju, konfiscējot privātos ārvalstu aktīvus Krievijā.
Gaidāms, ka Krievija arī maksimāli pastiprinās retoriku par to, ka Rietumi pārkāpj globālos noteikumus un normas par ārvalstu rezervju neaizskaramību (šajā situācijā tas ir viltus arguments), ko Krievija īpaši vērsīs pret t.s. globālo dienvidu valstīm, kuru rezervju noguldījumi atrodas G7 un ES valstīs.
Ar šo G7 kompromisu Džo Baidena administrācija ir vēlreiz apliecinājusi savu spēju saglabāt vienotību starp sabiedrotajiem un partneriem attiecībā uz atbalstu Ukrainai - mums jāatceras, cik grūti tas ir bijis, cik daudz laika tas ir prasījis un ar cik ievērojamiem šķēršļiem tas ir bijis saistīts Eiropā.
Bet tā bija vakardienas cīņa. Lai uzvarētu Ukraina, ņemot vērā politisko nenoteiktību abās Atlantijas okeāna pusēs, administrācijai tagad ir jātiecas panākt vēl vienu vienošanos. Ir pienācis laiks paņemt visu Krievijas naudu un atdot to viņu upuriem Ukrainā.
