Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pasaules uzmanība ir pievērsta daudziem jauniem fenomeniem politiskajā dienaskārtībā. Viens no tiem ir "ēnu flote" — kuģu tīkls, kas izvairās no starptautiskajām sankcijām un turpina apkalpot Krievijas naftas eksportu. Šī flote rada ne tikai ekonomiskus, bet arī nopietnus vides un drošības draudus. Šajā rakstā aplūkosim ēnu flotes darbības mehānismus, ekonomiskās sekas un starptautisko reakciju, lai, ja ne novērstu, tad vismaz samazinātu draudus NATO dalībvalstīm.
"Ēnu flotes" fenomens
“Ēnu flote” ir kļuvusi par modes terminu, bet tās definīcija bieži ir neskaidra," saka Ami Daniels, “Windward” līdzdibinātājs. Viņa izstrādātā “Maritime AI” tehnoloģija piedāvā precīzu veidu, kā identificēt kuģus, kuri apdraud globālo tirdzniecības sistēmu. Sistēma iedala kuģus trīs kategorijās:
- Tīrā flote: Kuģi, kas darbojas caurspīdīgās organizācijās un ievēro starptautiskos noteikumus.
- Pelēkā flote: Kvazi-legāli kuģi, kuru izcelsmi un darbības ir grūti noteikt. Šie kuģi bieži maina īpašniekus un karogus, maskējot saistību ar sankcijām.
- Tumšā flote: Kuģi, kuri izmanto nelegālas metodes, tādas kā automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) izslēgšanu, dokumentu viltošanu un "flag hopping" jeb biežu karogu maiņu.
“Windward” analīze norāda, ka tumšā flote īpaši izceļas ar savu mērogu un metodēm. Saskaņā ar viņu datiem aptuveni 1300 kuģu tiek identificēti kā daļa no tumšās flotes, savukārt pelēkajā flotē ir vairāk nekā 1000 kuģu. Šie kuģi būtiski ietekmē starptautisko naftas tirgu, apejot sankcijas un radot neparedzamus riskus.
Ēnu flotes darbības apjoms
Krievijas jēlnaftas eksporta apjomi, kas tiek transportēti ar ēnu floti, ir ievērojami palielinājušies kopš 2022. gada. “Windward Maritime AI” dati liecina, ka tumšās flotes sastāvā dominē trīs apakšklases: 43 % no tiem ir jēlnaftas tankkuģi, 32 % – naftas produktu tankkuģi un 14 % – naftas/ķīmisko vielu tankkuģi. Savukārt pelēkās flotes galvenās apakšklases ir 44 % naftas produktu tankkuģi, 31 % jēlnaftas tankkuģi un 18 % naftas/ķīmisko vielu tankkuģi.
Globālās datu analīzes platformas, kas nodrošina reāllaika ieskatu enerģijas preču plūsmā un kuģošanā, “Vortexa” ziņojums norāda, ka pelēkā flote katru dienu transportē aptuveni 1,4 miljonus barelu naftas, kas ir par 111 % vairāk nekā pirms kara. Tumšā flote piedzīvojusi 19 % pieaugumu.
Galvenie galamērķi pelēkās flotes kuģiem ir Indija (+1 miljons barelu dienā), Ķīna (+700 tūkstoši barelu dienā) un Turcija (+430 tūkstoši barelu dienā). Kopš 2023. gada marta pelēkās flotes naftas piegādes Indijai ir pieaugušas par 71%, Singapūrai par 69%, bet Apvienotajiem Arābu Emirātiem – par 105%.
Turpretī tādas valstis kā Itālija, Beļģija, Grieķija, Nīderlande un Ēģipte vairs nav galamērķi pelēkās flotes piegādēm. Tumšās flotes piegādes Nīderlandei ir samazinājušās par 82 %, un Itālija, Vācija un Grieķija vairs neparādās kā galamērķi, kas liecina par Eiropas Savienības (ES) sankciju efektivitāti.
Kuģu karogi un vecums
Tumšās flotes kuģi bieži tiek reģistrēti valstīs ar "karogu izmantošanas brīvību", tādās kā Panama, Libērija un Māršala Salas. Šāda prakse palīdz slēpt kuģu saistību ar sankcionētajām valstīm un sarežģī uzraudzību.
Turklāt ēnu flotes darbība ir saistīta ar kuģu karogu maiņu jeb "flag hopping" — praksi, kas ļauj izvairīties no starptautiskiem noteikumiem un kontroles. Gabonas karogs, piemēram, ir kļuvis par vienu no populārākajām izvēlēm ēnu flotes kuģiem. Saskaņā ar “S&P Global” datiem 98 % kuģu, kas peld zem Gabonas karoga, ir augsta riska vai tiem nav identificējama īpašnieka.
Interesanti, ka 12 % tumšās flotes kuģu peld zem Eiropas Savienības dalībvalstu karogiem, piemēram, Maltas. Šis fakts rada jautājumus par ES dalībvalstu spēju un vēlmi stingri ievērot sankciju režīmu. Turklāt tumšās flotes kuģu vidējais vecums ir 18 gadi, un daudzos gadījumos tie ir tehniski novecojuši un slikti uzturēti.
Incidenti un negadījumi pasaules jūrās
Baltijas jūra ir kļuvusi par vienu no galvenajiem ēnu flotes darbības reģioniem, un tās aktivitātes ir radījušas nopietnus incidentus. 2024. gada 17. un 18. novembrī tika konstatēti bojājumi diviem zemūdens sakaru kabeļiem. “C-Lion1” kabelim starp Somiju un Vāciju un kabelim starp Zviedriju un Lietuvu.
2024. gada 25. decembrī tika bojāts “EstLink 2” elektropārvades kabelis, kas savieno Igauniju un Somiju. 26. decembrī Somijas policija konfiscēja tankeri "Eagle S", kas izmantoja savu enkuru, lai sabojātu “Estlink 2” zemūdens elektroapgādes kabeli.
Šie incidenti ir tikai turpinājums 2023. gada oktobra notikumam, kad tika bojāts “Balticconnector” gāzesvads starp Somiju un Igauniju, kā arī elektrības kabelis starp Somiju un Igauniju. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka bojājumus radījis Honkongā reģistrētais konteinerkuģis “NewNew Polar Bear”, kura enkurs vilkts pār cauruļvadu Baltijas jūras dzelmē.
Papildus jāņem vērā, ka šie kuģi ne tikai apzināti izmanto enkurus, bet var arī radīt smagas ekoloģiskas sekas nejauši, kā tas notika vien pagājušā gada 15. decembrī, kad vētras laikā avarēja divi Krievijas tankkuģi — “Volgoņeftj 212” un “Volgoņeftj 239” —, izraisot aptuveni 3000 tonnu mazuta noplūdi Melnajā jūrā.
2023. gada maijā 18 gadus vecs tumšās flotes tankeris, kas pārvadāja 340 tūkstošus barelu Krievijas naftas produktu no Visockas ostas, zaudēja dzinēja jaudu un gandrīz uzskrēja uz sēkļa Dānijas šaurumos.
2023. gadā Gabonas karogu nesošais tankeris "Pablo" aizdegās pie Malaizijas krastiem, izraisot trīs apkalpes locekļu bojāeju un ievērojamas izmaksas Malaizijas valdībai, kas bija spiesta segt glābšanas un ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus. Šādi negadījumi bieži notiek arī kuģu starpā, kas veic riskantas kuģu-pārkuģu (STS) operācijas starptautiskajos ūdeņos. Šīs operācijas bieži vien ir vāji regulētas un rada papildu riskus, tostarp naftas noplūdes, ugunsgrēki, dzinēja atteice, sadursmes un stūres vadības zaudēšana. Katru reizi, kad notiek šāds negadījums, lielākā daļa ar to saistīto izdevumu ir jāsedz cita kuģa apdrošinātājam vai valsts iestādēm, kuru teritorijā incidents noticis.
Papildus tam tumšās flotes kuģi regulāri izslēdz AIS sistēmas, kas ir būtiska jūras satiksmes drošībai. Šī prakse apgrūtina negadījumu novēršanu un rada būtiskus risku jūras transporta sistēmai.
Sankcijas un starptautiskā reakcija
Starptautiskā sabiedrība, īpaši Eiropas Savienība un ASV, ir ieviesusi vairākas sankcijas, lai apkarotu ēnu flotes darbības. ES ir pieņēmusi vairākas sankciju paketes, kurās noteikts aizliegums kuģiem, kas manipulē ar AIS vai veic augsta riska operācijas, ieiet ES ostās.
2023. gada oktobrī Apvienotā Karaliste paziņoja, ka sāks pieprasīt aizdomīgo ēnu flotes kuģu apdrošināšanas detaļas, bet 2023. gada decembrī Dānija, Zviedrija, Polija, Somija un Igaunija sekoja šim piemēram. Kuģi, kas nespēj uzrādīt atbilstošu apdrošināšanu, var tikt iekļauti sankciju sarakstos, tādējādi mazinot risku, ko tie rada globālajai jūras satiksmei. Arī ES ir pastiprinājusi kuģu apdrošināšanas prasības un noteikusi stingrākas kontroles pār kuģiem, kas transportē Krievijas naftu.
ASV sankciju režīms ietver vairāk nekā 180 kuģus kā daļu no tumšās flotes, ierobežojot to iespējas izmantot starptautiskās apdrošināšanas un ostu pakalpojumus. "Šādu sankciju galvenais mērķis ir ne tikai ierobežot Krievijas ekonomiskās iespējas, bet arī mazināt globālos riskus, ko rada tumšās flotes darbība," norāda ASV Valsts departamenta pārstāvis.
Neskatoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot Krievijas ieņēmumus no naftas, ēnu flote ir ļāvusi apiet noteikto cenu griestu sistēmu. Saskaņā ar Kijivas Ekonomikas skolas datiem Krievijas naftas eksporta ieņēmumi 2024. gada pirmajos 11 mēnešos vidēji sasniedza 16,4 miljardus dolāru mēnesī, kas ir par 5 % vairāk nekā tajā pašā periodā 2023. gadā.
Lai stātos pretī Krievijas jūras slepenajiem ieročiem ne tikai ekonomiski, šogad Apvienotie reaģēšanas spēki jeb JEF, kurā ietilpst 10 valstis, tostarp Zviedrija, Norvēģija, Somija, Baltijas valstis un Apvienotā Karaliste un arī NATO ir spērušas pirmos soļus, lai arī fiziski novērstu ēnu flotes radītos draudus.
7. janvārī JEF valstis paziņoja, ka pastiprinās centienus izsekot ēnu flotes kuģus, lai aizsargātu zemūdens infrastruktūru. “Specifiski kuģi, kas identificēti kā Krievijas ēnu flotes daļa, tiek reģistrēti sistēmā, lai tos cieši uzraudzītu, kad tie tuvojas stratēģiski nozīmīgām vietām,” tā norāda Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija.
14. janvārī NATO paziņoja par jaunas militārās iniciatīvas "Baltic Sentry" uzsākšanu, lai stiprinātu Baltijas jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzību. "Baltic Sentry" ietvers fregates, jūras patruļlidmašīnas un floti ar nelieliem jūras droniem, kā arī nacionālo uzraudzības aktīvu integrāciju. Taču laiks vēl rādīs, vai ar to būs pietiekami, lai aizsargātu NATO dalībvalstu infrastruktūru un stātos pretī Krievijas hibrīdkara draudiem.
