Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī vienas dienas laikā fundamentāli mainīja izpratni par iepriekšējiem darba pienākumiem daudziem Ukrainas dienestiem, un izņēmums nebija arī Ukrainas Nacionālā policija. Jau no pirmajām kara dienām okupantu primārais uzdevums bija Kijivas ieņemšana, tādēļ viens no iebrucēju uzbrukuma virzieniem bija plānots caur Černihivu. Taču šis plāns sāka šķobīties jau kara pirmajā nedēļā. Līdzās Ukrainas bruņotajiem spēkiem te būtiska loma bija arī Ukrainas policijai. Lai uzzinātu, kādi uzdevumi gulstas uz policistu pleciem kara apstākļos, portāls “Sargs.lv” uz interviju aicināja Ukrainas Nacionālās policijas Černihivas apgabala policijas priekšnieku, pulkvedi Ivanu Iščenko.
Kopš kara pirmajām dienām Černihivas pilsēta tika pakļauta smagiem krievu okupantu uzbrukumiem. Pastāvīgi uzlidojumi, raķešu un artilērijas apšaudes mijās ar ziņām par arvien straujāku okupantu virzību. Lai gan iebrucēji ātri vien pēc iebrukuma sākuma paziņoja par Černihivas aplenkšanu, Ukrainas aizstāvjiem iebrucējus izdevās padzīt jau pēc mēneša – 2024. gada marta beigās.
Tomēr uzbrukums Černihivai bija smags. Iebrucēji mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Ukrainas tautu un šāva ne tikai pa Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām, bet arī pilsētas slimnīcu, bērnudārziem, skolām un daudzdzīvokļu namiem.
Sarunā ar portālu “Sargs.lv” pulkvedis Iščenko atzīst – policistu ikdienas pienākumi mainījās vienas nakts laikā, jo nācās ne tikai veikt ikdienas darbu, bet arī karot plecu pie pleca ar Ukrainas bruņoto spēku karavīriem.
Vaicāts par Krievijas okupantu visbiežāk īstenotajiem kara noziegumiem, pulkvedis I. Iščenko atzīst, ka tā galvenokārt tā bija pretlikumīga cilvēku sagūstīšana un nolaupīšana.
Otrs izplatītākais krievu kara noziegums ir raķešu un dronu apšaudes pa civilajiem mērķiem. Arī šādu kara noziegumu izmeklēšana pēc Krievijas iebrukuma kļuvusi par Ukrainas Nacionālās policijas ikdienu.
Viņš atzīst – kara laikā policistiem ātri jāspēj uzņemties jaunas funkcijas, un viena no būtiskākajām ir teritoriju atmīnēšanas spēja. Lai arī tradicionāli tā vairāk ir saistāma ar bruņoto spēku funkcijām, policijai jāspēj nodrošināt arī šādu uzdevumu izpilde, jo bruņotie spēki kara laikā ne vienmēr spēs nodrošināt operatīvu atmīnēšanu.
Vaicāts, kā iespējamai darbībai kara apstākļos vislabāk sagatavoties Latvijas kolēģiem, viņš atzīst – ikvienam policistam laikus jāsāk uzlabot savu fizisko formu un taktisko sagatavotību.
Otrkārt, Latvijas policistiem laicīgi jāapgūst pareiza kara noziegumu dokumentēšanas un izmeklēšanas spēja, lai brīdī, kad agresorvalsts amatpersonas tiks tiesātas, savāktie pierādījumi par nodarītajiem noziegumiem būtu neapgāžami.
Treškārt, arī Latvijā policistiem jābūt gataviem ilgstoši strādāt ne tikai ik vakaru nepārnākot mājās, bet arī no telpām, kas ir drošas pret smagās artilērijas un raķešu triecieniem. Tāpēc laicīgi jāsagatavo gan krājumi, gan sakaru līdzekļi, kas spētu krīzes brīdī darboties bez mobilo sakaru un interneta resursiem.
Zīmīgi, ka atbalstu Černihivas apgabala atjaunošanai uzņēmusies Latvija. Līdzās dažāda veida humānajai palīdzībai februāra nogalē Černihivas apgabala Ukrainas Nacionālās policijas pārvaldei tika nodotas divas Latvijas Valsts policijas patruļmašīnas, kuru nogādāšanu Ukrainā nodrošināja fonds “Uzņēmēji mieram”.
Pulkvedis Išcenko atzina, ka ikvienam Ukrainas iedzīvotājam ir svarīgi, ka gan Eiropa, gan visa pasaule saprot un apzinās, ka Ukraina, cīnoties pret Krievijas agresiju, aizstāv ne tikai sevi, bet visu demokrātisko pasauli.
Jau vēstīts, ka februāra nogalē fonds “Uzņēmēji mieram” Ukrainas bruņotajiem spēkiem un citiem dienestiem nodeva vairāk nekā 30 specializēto automašīnu, kā arī dažāda veida citu palīdzību.
