Ņemot vērā lielo Krievijā radītā satura patēriņu Latvijā, valsts iedzīvotāji arī pērn bija pakļauti plašiem Krievijas manipulatīvas informācijas izplatīšanas pasākumiem. Kā savā 2020. gada pārskatā ziņo Valsts drošības dienests (VDD), Kremļa kontrolē esošie valsts un komerciālie mediji izplatījuši Krievijas tēlu spodrinošus vēstījumus, sniedzot atbalstu citu valstu, tostarp Latvijas, diskreditācijā. Savukārt statusu kā vieni no agresīvākajiem Krievijas ietekmes instrumentiem informatīvajā telpā joprojām saglabājot informācijas resursi “Sputnik” un “lv.baltnwes.com”.
Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, arī pērn Kremlis izmantojis tam pieejamo plašo resursu klāstu, lai ietekmētu sabiedrisko domu gan Krievijā, gan ārpus tās robežām. Latvija, protams, nebija izņēmums, un mūsu sabiedrība tika pakļauta gan Krievijas vietējam mediju tirgum radītiem vēstījumiem, gan pret Rietumiem vērstiem ietekmes pasākumiem.
Līdz ar to VDD kā pozitīvu piemēru Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai pandēmijas apstākļos norāda valdības lēmumu atļaut bez maksas translēt sabiedrisko mediju saturu komerciālajiem medijiem. Tādējādi tika nodrošināta pieeja informācijai par Latvijā pieņemtajiem lēmumiem arī tai sabiedrības daļai, kas ikdienā lieto Krievijas auditorijai radītu saturu un neinteresējas par vietējiem notikumiem.
Tāpat nemainīga bijusi arī Kremļa informatīvās ietekmes pasākumiem izveidotā arhitektūra. Drošības dienests izpētījis, ka šo pasākumu plānošanas un realizēšanas pamatā integrēti vairāki savstarpēji saistīti elementi. Piemēram, lai nodrošinātu nemainīgu informācijas plūsmu, kuras mērķis ir mazināt Latvijas sabiedrības ticību savai valstij, kā arī Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā (ES) un vēstīt par Krieviju kā pasaules lielvaru, izmantots mērķtiecīgs, sistemātisks vienveidīgu vēstījumu lietojums visu veidu mediju un tiešsaistes sociālo tīklu platformās.
Savukārt, lai sabiedrības apziņā nostiprinātu atbalstu Kremļa pasaules redzējumam, jebkādi procesi vai notikumi pasniegti atbilstoši Krievijas politiku sekmējošiem vēstījumiem. Tāpat propagandisti izmantojuši vietējo satura veidotājus un t.s. viedokļa līderus, tādējādi pielāgojot Kremļa vēstījumus attiecīgās valsts mērķauditorijai. Savukārt, lai konkrētās mērķauditorijas sasniegtu iespējami veiksmīgāk, vēstījumu izplatīšanā un auditorijas analīzē izmantoti automatizēti risinājumi un jaunākās tehnoloģijas. Tāpat sniegts atbalsts konkrētā brīža Krievijas ārpolitikas mērķu realizēšanai, nodrošinot nepieciešamo informatīvo fonu par norisēm starptautiskajā vai reģionālajā politikā.
Izpētīts arī, ka Kremļa kontrolē esošie valsts un komerciālie mediji pērn nodrošinājuši Kremļa sabiedriskās attiecības, cenošoties uzlabot Krievijas tēlu un sniegt atbalstu citu valstu, tostarp Latvijas diskreditācijā. Kontroli pār propagandas saturu un tās galvenajiem izplatīšanas kanāliem nodrošinot gan finansiālā atkarība, gan iedibinātās institucionālās tradīcijas ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrāciju kā centrālo figūru mediju darbības vadlīniju noteikšanā, gan arī Krievijas prezidentam pietuvinātu uzticamības personu atrašanās lielāko mediju uzņēmumu vadībā.
Tāpat aizvadītajā gadā dienesta redzes lokā atradušās divas ES sankciju sarakstos, ar Krievijas propagandu tieši saistītas un V. Putinam pietuvinātas personas – Krievijas valsts medijus kontrolējošais Krievijas starptautiskās ziņu aģentūras “Rossiya Segodnya” ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs un Krievijas privātā mediju uzņēmuma “Nacionalnaya Media Gruppa” līdzīpašnieks un viens no patiesā labuma guvējiem Jurijs Kovaļčuks. Sankcijas viņi izpelnījušies kā personas, kuras kontrolē vai kuru īpašumā atrodas virkne Krievijas televīzijas kanālu un interneta vietņu, kas izmantotas Krievijas agresīvās ārpolitikas realizēšanai – par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu.
Savukārt “Rossiya Segodnya” finansētie informācijas resursi “Sputnik” un “lv.baltnews.com” Valsts drošības dienesta ieskatā saglabāja savu statusu kā vieni no agresīvākajiem Krievijas ietekmes instrumentiem informatīvajā telpā, turpinot sistemātiski izplatīt manipulatīvu informāciju. VDD gan atzīmē, ka to apmeklētības rādītāji bijuši samērā mazi. Tomēr līdz ar to pieaugusi to aktivitātes sociālajos tīklos, galvenokārt “Facebook”, mēģinot nodrošināt satura plašāku izplatību un lietojumu Latvijas informatīvajā telpā.
VDD arī informē, ka aizvadītā gada nogalē tas nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 2018. gadā sākto kriminālprocesu pret Krievijas īstenota projekta - interneta vietnes “imhoclub.lv” - veidotājiem. Dienesta ieskatā šī vietne pērn kalpojusi par vietu, kur Krievijas tautieši un prokremliskie aktīvisti, publicējot Latviju un tās sabiedroto valstu noniecinošu informāciju, sniedza sistemātisku atbalstu Krievijas ārpolitikas mērķu realizēšanai.
Kā uzskatāmus piemērus VDD norāda “bb.lv” un “press.lv”, kuru satura veidotāji par informācijas avotiem nereti izmantoja Kremļa ģeopolitiskās interesēs strādājošus resursus, tādējādi nodrošinot Krievijas varas iestāžu agresīvo ārpolitiku atbalstošas informācijas cirkulēšanu Latvijas informatīvajā telpā.
