Viltus ziņu kampaņas ar mērķi, lai tās publicē konkrētās valsts uzticamākie mediji gan Baltijas valstīs, gan Polijā, arī pērn bija Krievijas dezinformācijas aktivitāšu vidū, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2020. gada pārskats. Šīm viltus ziņām publiskajā telpā dots apzīmējums Ghostwriter jeb “rēgu rakstnieka” kampaņas, un ir pamats uzskatīt, ka tas ir Krievijas specdienestu projekts.
Viltus ziņu saturs jau tradicionāli vērsts pret Baltijas valstu un Polijas drošības politiku. To uzdevums ir rādīt NATO paplašinātās klātbūtnes spēkus kā apdraudējumu uzņemošo valstu drošībai, radīt šaubas par NATO gatavību aizsargāt reģiona valstis, tieši NATO nostādot kā patieso agresoru reģionā, kas nemitīgi provocē Krieviju.
Visbiežāk maldinošās ziņas tiek veidota, pieskaņojoties kādam patiesam notikumam, taču ilustrējot to ar viltus pierādījumiem – citātu, dokumentu vai fotogrāfiju, kas piešķir ziņai it kā šķietamu ticamību.
Pērn uzmanību guva arī Krievijas ģenerētās viltus ziņas par Lietuvas armijas virsnieku, kurš Polijā it kā pieķerts spiegojot Lietuvas labā, par ASV ģenerāli, kurš it kā izsmējis Baltijas un Polijas militārās spējas, kā arī nemitīgi mēģinājumi sabiedrības nekritiski domājošajai daļai iestāstīt, ka Latvijā NATO kaujas grupā dienošo Kanādas spēku vidū strauji izplatījies Covid-19.
Lai to panāktu, visbiežāk medijiem tiek nosūtīta, piemēram, maskēta preses relīze no e-pasta adreses, kas veidota identiski kādas reālas organizācijas e-pasta adresei, tāpēc saņēmējs var noticēt ziņas autentiskumam un publicēt to.
Turklāt naidīgās valsts kiberspeciālisti var vizuāli piešķirt e-pastam faktiski jebkādu nosūtītāja adresi. Lai to izdarītu, nemaz nav jāveic kiberuzbrukums organizācijai, kuras adrese tiek imitēta. Tāpat viltus ziņu var ievietot, arī “uzlaužot” medija mājas lapu vai piekļūstot tai ar iepriekš nozagtām autentifikācijas parolēm.
SAB novērojis – līdz šim viltus ziņas nav spējušas ietekmēt reģiona valstu politiku vai sabiedrisko domu, jo tās parasti tiek ātri atpazītas. Taču fakts, ka Krievija attīsta piekļuves mehānismus mediju videi, ilustrē Krievijas agresiju reģionā un noteiktos apstākļos var radīt arī apdraudējuma risku.
Lai izvairītos no šādām situācijām, SAB aicina medijus būt modriem, kritiski vērtējot un iespēju robežās pārbaudot ziņas autentiskumu, īpaši gadījumos, kad tā saņemta no sūtītāja, kas nav ierasto sadarbības partneru vidū.
Tāpat svarīgi uzturēt iespējami augstus IT drošības standartus, nekļūstot par vieglu kiberuzbrukumu mērķi. SAB mājaslapā var iepazīties ar biroja izstrādātu informatīvu materiālu “Izlūkdienesti kibertelpā. Ieteikumi drošības risku mazināšanai”.
