Valsts izglītības satura centra organizētajā ikgadējā skolēnu valsts konferencē pirmo reizi iesniegts zinātniskās pētniecības darbs militārajā zinātnē. Darba autore Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas – liceja 11. klases skolniece Jeļizaveta Sivačova stāsta – ideja pētīt militārās karjeras iespējas Latvijā radusies no vēlmes izmēģināt spēkus sev nezināmā tematā. Viņa savā darbā secina, ka Latvijas sabiedrība ir ne tikai informēta par militārās karjeras iespējām, bet arī uzskata militāro profesiju par prestižu. Tomēr pozitīvā attieksme nenosaka militārā dienesta popularitāti, tikmēr pašai, izstrādājot pētniecisko darbu, izdevies atbrīvoties no stereotipa, ka karavīru profesija piemērota tikai vīriešiem.
Valsts izglītības satura centrs ik gadu organizē skolēnu zinātniskās pētniecības darbu aktivitātes, kas ierasti noslēdzas skolēnu valsts konferencē, uz to izvirzot 400-500 labāko darbu autorus. Šogad Latvijas Skolēnu 45. zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē pirmo reizi pasākuma norises vēsturē iesniegts darbs militārajā zinātnē par karjeras jautājumiem – “Militārās karjeras iespējas Latvijā un tās izvēles noteicošie faktori”.
Jeļizaveta stāsta – ideja par šādu pētniecības darba tēmu radusies spontāni. Viņa vēlējusies izmēģināt savus spēkus pilnīgi jaunā, viņai nezināmā jautājuma izpētē. Skolniece gan atklāj, ka viņas uzmanību pievērsusi arī medijos plaši izplatītā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reklāma ar saukli “Esi viens no mums – kļūsti karavīrs!”, kas vedinājis uz pārdomām, vai tiešām Latvijas armijai pietrūkt cilvēku resursa.
Viņa arī atklāj, ka līdz pētījuma uzsākšanai par norisēm Latvijas militārajā jomā nebija nopietni aizdomājusies. Zinājusi vien to, ka valstij ir sava armija un ka Latvijā nav obligātā militārā dienesta. Tādējādi darba teorētiskā daļa, kurā aprakstīta NBS struktūra un likumi, rakstīta teju no nulles.
Ņemot vērā, ka tā bijusi Jeļizavetas pirmā pieredze zinātniskā darba izstrādē, process bijis vienlīdz grūts, cik interesants. Tā izstrāde prasījusi lielu atdevi ne tikai no viņas, bet arī apkārtējiem, tāpēc īpašus pateicības vārdus skolniece izsaka sava zinātniskā darba vadītājai Larisai Želvei. Viņa stāsta, ka skolotāja ieguldījusi ļoti daudz, lai process būtu sekmīgs.
Tāpat liels paldies jāsaka cilvēkiem, kuri atsaukušies uz Jeļizavetas aicinājumu aizpildīt pētnieciskā darba aptauju. Tas bijis īpaši būtiski, jo pētījuma pamata bāze bijusi tieši anketēšana un atbilžu analīze. Sabiedrība bijusi ļoti atsaucīga – aptaujā piedalījušies 153 dažāda vecuma un dzimuma cilvēku. Viņai šķiet, ka arī pašiem respondentiem bijis interesanti piedalīties aptaujā, kurā cilvēki labprāt izteikuši arī priekšlikumus, kā sabiedrībā popularizēt militāro profesiju.
Komentējot, kāpēc, viņasprāt, cilvēki nevēlas saistīt savu dzīvi ar militāro jomu, Jeļizaveta pieļauj – jaunieši, kuri apdomā karjeras iespējas, nav pietiekami informēti. Viņa no aptaujas secinājusi, ka militāro profesiju par prestižu uzskata lielākoties vecāki cilvēki, bet jaunieši to uztver vairāk kā hobiju. Viņasprāt, daudziem profesionālais dienests vairāk asociējas ar Zemessardzi un Jaunsardzi, un cilvēki izteikuši domas, ka iesaiste šajās organizācijās ir kā brīvā laika pavadīšanas iespēja.
Jeļizaveta arī izceļ pētnieciskā darba procesā iegūto pieredzi, intervējot NBS ekspertus.
Viņai pārsteidzošs bijis ekspertu secinājums, kāpēc armijā pietrūkst tieši jauno karavīru. Kā liecinot statistika, jaunajai paaudzei ir problēmas ar fizisko sagatavotību, tāpat arī veselības stāvoklis nereti nav tas labākais. Līdz ar to ne visi jaunieši, kuri izrādījuši vēlmi iestāsties armijā, iztur fiziskos pārbaudījumus.
Izstrādājot darbu, viņai kā meitenei bijis arī ļoti pārsteidzoši uzzināt, ka bruņotajos spēkos dien daudz sieviešu, kas ir apmēram 15% no karavīru kopskaita. Turklāt tas esot viens no augstākajiem rādītājiem NATO dalībvalstīs.
Savukārt viņas darba galvenais secinājums – militārais dienests joprojām balstās uz brīvprātības principa, un jebkurš Latvijas pilsonis var uzsākt militāro apmācību, kā arī militārajā karjerā sasniegt ļoti augstas virsotnes. Līdz ar to par karavīru var kļūt teju jebkurš, kurš to vēlas un ir gatavs strādāt, lai to panāktu.
Viņasprāt, militāro karjeru nepieciešams popularizēt, jo sabiedrībai kopumā pret to ir pozitīva nostāja. Skolniece atzīst – pirms darba uzsākšanas viņa domājusi, ka attieksme pret karavīra profesiju ir nenopietna, bet izrādās, ka ir otrādi. Lielākā daļa pētījuma respondentu atzinuši, ka militārā profesija ir prestiža. Tomēr pozitīvā attieksme pret militāro dienestu nenosaka tās popularitāti. Tāpēc, neskatoties uz visām aktīvajām kampaņām, Latvijas pilsoņi ne visai aktīvi vēlas iesaistīties dienestā.
Savukārt kā militārās karjeras izvēles kavējošos faktorus cilvēki norādījuši augstās fiziskās sagatavotības prasības, neapmierinošus darba apstākļus, pacifiskos uzskatus, vecāku viedokli, kā arī nepilsoņa statusu.
Atbildot, vai pati Jeļizaveta domājusi par militāro karjeru, viņa saka – nevienu variantu nevar izslēgt, bet šobrīd nedomā, ka saistīs savu dzīvi ar militāro jomu. Tomēr viņai esot mazais brālis, kuram tagad var sniegt visu nepieciešamo informāciju par karavīra profesiju un karjeras iespējām bruņotajos spēkos.
