Rikveilis: NATO dalībvalstis kopā var attīstīt tikai ļoti dārgus un inovatīvus projektus

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv
Rikveilis
Foto: Foto: Juris Stoļarovs/Aizsardzības ministrija

NATO Sabiedroto virszemes izlūkošanas sistēmas iegāde bija pirmā reize, kad 15 alianses dalībvalstis kopīgi spēja finansēt 1,5 miljardu ASV dolāru vērtu projektu. Organizācijas iekšienē aicinājumi valstīm rīkot vienotus pirkumus izskanējuši vairākkārt. NATO Alianses teritorijas novērošanas projekta vadības organizācijas Direktoru valdes priekšsēdētājs Airis Rikveilis gan uzskata – pēc šāda modeļa nākotnē varētu iegādāties tikai ārkārtīgi dārgas un progresīvas tehnoloģijas.

Rikveilis stāsta – šī bijusi pirmā reize, kad 15 alianses dalībvalstis, tostarp Latvija, nolēmušas iegādāties tehnoloģijas kopīgai izmantošanai. “Tagad, kad process ir pabeigts, sekos izvērtēšana, un no tās būs mācības. [..] šajā procesā bijušas veiksmīgas un mazāk veiksmīgas stāsta lappuses, tomēr galu galā šis ir bijis veids, kā šāda līmeņa projektu virzīt uz priekšu,” viņš sacīja. 

A. Rikveilis skaidroja, ka, pieaugot dažāda veida militāro spēju un ar to saistīto iekārtu cenām, pat bagātas valstis bieži nespēj attīstīt progresīvas aizsardzības tehnoloģijas tikai saviem spēkiem. Tāpat šādus projektus nav iespējams ieviest bez ciešas sadarbības ar militāro industriju. “Tas nav viegls ceļš, jo daudznacionālā sadarbības modelī katrai valstij ir savas intereses, un tās bieži vien ir jānovienādo,” viņš skaidroja.

Vienlaikus A. Rikveilis piebilda, ka apvienojot spēkus šādā sadarbības modelī, valstis var iegūt sev nepieciešamās spējas par krietni zemākām izmaksām.

“Mēs būsim pierādījuši, ka, kopīgi darbojoties, var sasniegt maksimālu, turklāt visiem izdevīgu rezultātu,” viņš sacīja.

Runājot par nākamajiem kolektīvajiem iepirkumiem, A. Rikveilis pieļāva, ka pēc šāda modeļa varēs rīkot tikai augsto, bieži vien izstrādes stadijā esošo tehnoloģiju iegādi, kurām izstrādāti prototipi. Pērkot šādas tehnoloģijas, valstīm ir daudz vieglāk vienoties par kopīgām tehniskajām specifikācijām.  

“Zemākas tehnoloģijas projektos šādi sadarboties ir grūtāk. Tāpat tos ir grūtāk ieviest un vadīt. Ir grūti vadīt, piemēram, kopīgu tanku iepirkumu, jo katra iepirkuma dalībvalsts tehnikai izvirza atšķirīgas prasības. [..]Mēs to lieliski redzējām Baltijas valstu vidū. Visi gribēja kopīgi pirkt bruņutransportierus, taču izrādījās, ka katras valsts prasības atšķiras. [..] No it kā vienkārša projekta tas pēkšņi kļuva par sarežģītu,” skaidroja Rikveilis.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šobrīd NATO Sabiedroto virszemes izlūkošanas pavēlniecība “Sigonellas” gaisa spēku bāzē Itālijā no ASV kompānijas “Northtrop Grumman” saņēmusi pirmos divus “Global Hawk” bezpilota izlūkošanas lidaparātus, kā arī to vadīšanai un saņemto datu apstrādei nepieciešamo aprīkojumu. Līdz šim šādas izlūkošanas spējas bija tikai vienai no 29 NATO dalībvalstīm.

Dalies ar šo ziņu