Bezpilota tehnoloģiju attīstība, kas uzņēma iepriekš nepieredzētus apgriezienus kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ir ārkārtīgi būtiska abu konfliktā iesaistīto valstu bruņotajos spēkos. Viena no aktuālajām tendencēm šobrīd ir tā dēvēto FPV dronu nesēju izmantošana. Kā raksta žurnāls “Forbes”, tas ļauj ievērojami palielināt šo dronu darbības rādiusu, un tas ir vēl viens tehnoloģisks solis, lai attīstītu ieroču sistēmas, kas arvien vairāk ietekmē šī kara virzību.
Mazie FPV jeb pirmās personas skatpunkta droni sevi ir pierādījuši kā nāvējošu ieroci pret tankiem, artilēriju, kājniekiem, citiem bezpilota lidaparātiem un pat helikopteriem. To lielākais trūkums līdz šim bija ierobežotais darbības rādiuss, tomēr arī šī problēma tiek risināta. FPV dronu uzbrukumi Ukrainas spēkiem dziļi aiz aizsardzības līnijām liecina, ka Krievija ir ieviesusi jaunu taktiku FPV dronu izmantošanā, un arī Ukrainas bruņotie spēki izmanto analoģiskas tehnoloģijas.
Ukraiņu militārais analītiķis Sergejs Flešs norāda, ka okupanti ir spējīgi sasniegt mērķus pat 40 km dziļumā aiz frontes līnijas. Viņš pieļāva, ka divi droni tika piegādāti Ukrainas frontes līnijas aizmugurē ar lielāku vairākkārt izmantojamu dronu, kura tips vēl nav identificēts.
1/ QUICK THREAD - Russia's SvyazSpetszachita is marketing the "Admiral" VTOL combat drone carrier that carries 2 FPV type drones to a distance of up to 400km. https://t.co/mvNG8sRFKK pic.twitter.com/wjiI3nOLlQ
— Samuel Bendett (@sambendett) October 28, 2023
Mazās akumulatoru ietilpības dēļ FPV dronu lidojumi parasti ilgst aptuveni 15 minūtes, tāpēc maksimālais iespējamais diapazons ir nepilni 30 km. Kvadrokopteri patērē daudz enerģijas, vienkārši atrodoties gaisā. Šo problēmu var risināt, pārejot uz fiksētu spārnu konstrukciju, taču operatoriem patīk mazie un lētie FPV droni, tāpēc inženieri ir pievērsuši uzmanību idejai tos transportēt ar citiem droniem.
Šī mēneša sākumā Krievijas izstrādātāji prezentēja vienu šādu sistēmu ar nosaukumu “Buria-20”. Visdrīzāk tas ir fiksētu spārnu bezpilota lidaparāts, kas var lidot vairāk nekā 65 km no sauszemes vadības punkta un palaist vairākus uzbrukuma FPV dronus. Tam ir spēcīga optika operatora ērtībām mērķu identificēšanai, kā arī tas darbojas kā retranslācijas stacija, kontrolējot FPV dronus līdz 15 km attālumā. Lietderīgā kravnesība šai iekārtai ir vairāk nekā 13 kg, kas ir pietiekami vairākiem maziem FPV droniem. Pēc ražotāju apgalvotā, “Buria-20” jau tiek ražots nelielos apjomos.
Vēl viena Krievijā izstrādātā sistēma saucas “Admiral”, kas tika prezentēta bruņojuma un ieroču izstādē pagājušajā gadā. Izstrādātāji apgalvo, ka šī sistēma var transportēt divus FPV dronus vairāk nekā 320 km attālumā. Trešais FPV dronu nesējs “Pčelka” tika fiksēts šī gada martā.
Ukrainas bruņotie spēki arī eksperimentē ar vairākiem rotoru darbinātiem FPV nesējiem. Maijā elitārais 414. atsevišķais bezpilota lidaparātu triecienaviācijas bataljons, kas vairāk pazīstams kā “Madjara putni”, ieguva savā rīcībā lielu kopteru, kas var darboties gan kā bumbvedējs, gan FPV dronu nesējs. Vēl ukraiņiem ir pieejama arī “Viesuļvētras karaliene” – gigantisks bezpilota lidaparāts, kas tiek izmantots arī kā retranslācijas ierīce.
Dronu nesējus var izmantot jebkurā vietā. Principā “Shahed” tipa droni, ko Krievija izmanto uzbrukumiem Ukrainai, vai pašas Ukrainas radītie “Bobri” un “Luti” arī varētu transportēt FPV dronus vietā, kur ierasti atrodas viena kaujas galviņa, lai veiktu vairākus precīzus uzbrukumus neaizsargātiem mērķiem, piemēram, novietotiem lidaparātiem vai degvielas rezervēm. Tam nepieciešami tikai satelītsakari vai uzlabota mākslīgā intelekta vadīta mērķēšana, kas šobrīd ir pieejami.
Chinese PLA multirotor drone used as carrier for FPV drones during exercise. pic.twitter.com/LJDQOtnJAf
— Clash Report (@clashreport) July 25, 2024
FPV droni jau ir mainījuši frontes līniju. Krievija ir izveidojusi 10 kilometrus plašu “zonu bez tankiem”, lai pasargātu savu bruņojumu no iznīcināšanas. Tajā pašā laikā dronu nesēji paplašina šo bīstamo zonu desmitiem vai pat simtiem kilometru dziļumā.
Lai varētu pretdarboties šādiem dronu nesējiem, tiek veidoti specifiski droni pārtvērēji. “Iespējams, jau tuvākajā laikā mēs redzēsim FPV nesēju operatīvās grupas, kas virzās cīņā ar iznīcinātāju un citas tehnikas atbalstu. Evolūcija notiks mēnešu, nevis gadu laikā, un citas valstis tai uzmanīgi sekos līdzi,” secina “Forbes”.
Nesen laikraksts “Bild” rakstīja, ka Ukraina veido iznīcinātāju dronu floti un jau ir nonākusi līdz pēdējam posmam. Šobrīd izstrādātāji strādā trīs virzienos: kvadrokopteri-pārtvērēji, fiksēto spārnu pārtvērējdroni un tāla darbības rādiusa iznīcinātāju droni.
Krievijas armija izvēlējusies citu ceļu — savu dronu bruņojumā tā iekļauj naglas, lai uzbruktu pretinieka kvadrokopteru lāpstiņām.
Kā norāda “Forbes”, droni maina kara noteikumus – kādreiz drošie ierakumi ir kļuvuši par nāvējošām lamatām, tikmēr nelieli droni ir efektīvi pat pret labi sagatavotām aizsardzības pozīcijām.
