NATO dalībvalstis, mācoties no Ukrainas pieredzes sāk īstenot bezpilota flotes koncepciju

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/ Defence News
Bezpilota jūras sistēma, kas tika demonstrēta LMT rīkotajā pasākumā "Digitālā mugurkaula eksperiments 2024"
Foto: LMT

Vairākas NATO valstis sākušas īstenot jaunas kara flotes koncepcijas, kuru pamatā ir jūras bezpilota lidaparāti, kas ieprogrammēti, lai atturētu pretiniekus no sabiedroto ūdeņiem. Šī pieeja ir līdzīga Ukrainas izmantoto jūras dronu koncepcijai, ar kuriem tai izdevies atspiest agresorvalsts Kreivijas Melnās jūras floti no savu krastu tuvuma, vēsta ASV aizsardzības nozares medijs “Defence News”.

Saskaņā ar "Defence News" vēstīto, vairākas alianses valstis pieder tā sauktajai Apvienotajai jūras bezpilota sistēmu spēju grupai, kas tika izveidota pēc 2018. gada NATO samita Briselē. Tajā ir vairāk nekā 12 valstu, kas tiek uzskatītas par pilntiesīgām dalībvalstīm, partneriem vai novērotājiem.

Katru septembri dalībvalstis rīko vienas no lielākajām eksperimentālajām mācībām ar jūras bezpilota sistēmām. Šīs mācības, kas pazīstamas pēc abriventūras REPMUS, tiek rīkotas kopā ar Portugāles jūras spēkiem, lai palīdzētu paātrināt dronu tehnoloģiju testēšanu un sadarbspēju starp sabiedrotajiem.

Nākamajā gadā uzsvars tiks likts uz bezpilota sistēmu izmantošanu, lai noturētu pretinieka spēkus drošā attālumā no sabiedroto kuģu grupām.

“REPMUS ceļakarte 2025. gadā koncentrēsies uz netradicionālu pretinieka jūras spēju piekļuves noliegumu, ierobežojot pretinieka kuģu jūras rīcības brīvību.  Šīs spējas ir līdzīgas tām, ko esam redzējuši. Ukrainā,”  5. novembrī notikušajā “Euronaval” paneļdiskusijā sacīja Apvienotajai jūras bezpilota sistēmu spēju grupas priekšsēdētājs Kreigs Sojers.

Viens no elementiem, kas ļāva Ukrainas flotei izveidot tā saucamo piekļuves nolieguma perimetru, bija dažāda veida bruņotu bezpilota virsūdens peldlīdzekļu izvietošana, kas atsevišķos gadījumos tika izmantoti vai nu pretinieka kuģu nogremdēšanai vai ienaidnieka kontrolētās ostas infrastruktūras neitralizēšanā.

NATO amatpersona arī piebilda, ka viena no ambīcijām nākamā gada mācībās būs nodrošināt pretzemūdeņu sistēmu projekta demonstrāciju, iniciatīvu, kas izveidota 2020. gadā un kuru vadīs Apvienotā Karaliste.

Šajā projektā ir iesaistītas vēl 12 valstis, tostarp Itālija, Kanāda, Francija, Vācija, Spānija, ASV, Portugāle, Dānija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, kā arī NATO neietilpstošā Austrālija.

Dalies ar šo ziņu