
Kara muzejs

No 28. februāra Latvijas Kara muzeja skatāma ekspozīcija “Gods kalpot Latvijai”, ko muzejs veidojis kā stāstu par Nacionālo bruņoto spēku attīstību kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, ieskicējot nozīmīgākos sasniegumus, tostarp Latvijas iestāšanos NATO, sadarbību Baltijas līmenī, mūsu karavīru dalību starptautiskajās misijās un citus...

27. februārī aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitants Kaspars Pudāns Latvijas Kara muzejā atklāj jauno ekspozīciju “Gods kalpot Latvijai!”. “Gods kalpot Latvijai” ir lielākā ekspozīcija par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vēsturi. Ekspozīcijas “Gods Kalpot Latvijai!” galvenie mērķi ir...

2025. gada 24. februārī aprit trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pieminot šo notikumu, aizsardzības nozare aicina apmeklēt Latvijas Kara muzeju, lai iepazītu unikālas liecības par Ukrainas tautas varonīgo cīņu un kara realitāti. Šodien Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere un Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols...

2025. gada 24. februārī aprit trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pieminot šo notikumu, aizsardzības nozare aicina apmeklēt Latvijas Kara muzeju, lai iepazītu unikālas liecības par Ukrainas tautas varonīgo cīņu un kara realitāti.

2025. gada 31. janvārī plkst. 18.00 Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Latvijas nacionālo karavīru biedrību aicina uz pasākumu “Leģionāra dienasgrāmata - atmiņu pieraksti un to nozīme vēstures procesu izpratnē”.
Lāpu gājiens pa Ziemassvētku kauju piemiņas vietām pulcē simtiem cilvēku. Atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika sešus kilometru garš lāpu gājiens no Ziemassvētku kauju muzeja uz Ložmetējkalnu, kur norisinājās atceres pasākums. Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un intensīvākajām kaujām, kas norisinājās Latvijas...

Atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika piemiņas pasākumi vairākās vēsturiski nozīmīgās vietās – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās, Ložmetējkalnā un Antiņu kapsētā Mārupes novadā. Atceres pasākumos piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Zemessardzes...
"Sargs.lv" reportāža: ar lāpu gājienu un svinīgām norisēm atzīmēta Ziemassvētku kauju 108. gadadiena

Atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, 11. janvārī notika piemiņas pasākumi vairākās vēsturiski nozīmīgās vietās – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta "Mangaļu" mājās, Ložmetējkalnā un Antiņu kapsētā Mārupes novadā, un par piemiņas dienas kulmināciju ierasti kļuva lāpu gājiens no "Mangaļu" mājām uz sešus kilometrus attālo...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Video stāsts: Leģenda par Ziemassvētku kaujām 1917. EP1: Latviešu kaujas gars satriec vācu pozīcijas
Ziemassvētku kaujas, kurās dzima latviešu strēlnieku varonības stāsts, ir leģendāra Pirmā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Ziemassvētku kaujas lika pamatus mūsu cīnītāju ticībai sev un savai zemei, kas dažus gadus vēlāk noveda līdz neatkarīgai Latvijas Republikai. 1917. gada 5. janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23...
Pulkvedim Oskaram Kalpakam – karotājam, kurš, cīnoties plecu pie pleca, vīrus arī vadīja kaujā – 143

Latvijas Neatkarības karā jaundibinātās Latvijas teritorijā iebrūkošās Sarkanās armijas panākumi 1919. gada janvārī bija ļoti strauji. Šādos apstākļos noturēt kaut nelielu, bet kaujas spējīgu karaspēku, kam pietika motivācijas turēties pretī lieliniekiem, varēja tikai pieredzējis virsnieks – Oskars Kalpaks. Viņš uzņēmās veidot kaujas spējīgu...
Tieši pirms 80 gadiem šajā dienā sākās viena no traģiskākajām epizodēm latviešu militārajā vēsturē - Ziemassvētku kaujas Lestenes un Džūkstes apkārtnē jeb Trešā Kurzemes lielkauja, ko mēdzam pieminēt kā "brāļu karu", kura laikā pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem uz Latvijas zemes asinis lēja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie latvieši...