Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ilgtermiņa attīstības plāns 2025.–2036. gadam ir stratēģisks dokuments, kas nosaka Latvijas aizsardzības spēju attīstības virzienus un vietējās industrijas lomu šo spēju stiprināšanā. Taču papildus tam Aizsardzības ministrija (AM) ir arī izstrādājusi vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā. “Sargs.lv” skaidro, ko šīs vadlīnijas paredz un kādos virzienos vietējie uzņēmēji var strādāt, lai nodrošinātu NBS vajadzības, veicinot arī Latvijas ekonomisko izaugsmi un tehnoloģisko attīstību.
Kā norādīts aizsardzības industrijas vadlīnijās, to mērķis ir iesaistīt Latvijas vietējo industriju aizsardzības spēju attīstībā. Tas sniedz redzējumu par industrijas iesaistes iespējām turpmāko četru gadu laikā (2025–2028) spēju attīstības, uzturēšanas un militārās infrastruktūras attīstības jomās.
Industrijai ir iespējas iesaistīties lielo spēju attīstības projektos, NBS nodrošinājuma un kaujas atbalsta spēju attīstības iepirkumos, kā arī inovāciju un tehnoloģiju attīstībā aizsardzības jomas vajadzībām. Aizsardzības ministrija to skaidro ar nepieciešamību sniegt praktisku ieguldījumu NBS miera, krīzes un kara laika uzdevumu risināšanā, mazināt NBS piegāžu drošības riskus, attīstīt vietējo ekonomiku un tehnoloģiskās inovācijas.
Kur gaidāms finansējums?
Aizsardzības spēju attīstība un uzturēšana – tiek plānots piešķirt līdzekļus NBS spēju attīstībai, ietverot munīcijas, transporta līdzekļu, bruņojuma un speciālās tehnikas iegādi. Investīcijas nodrošinājuma spēju attīstībai 2025.–2028. gadam provizoriski paredzētas 500 miljonu eiro apmērā, savukārt investīcijas kaujas atbalsta spējām šim trīs gadu periodam provizoriski paredzētas 200 miljonu eiro apmērā.
Munīcijā investēs ap 210 miljoniem eiro, karavīru individuālajā ekipējumā – 106 miljoni eiro, transporta nodrošinājumā – 92 miljoni eiro, bruņojumā – 31 miljonu eiro. Kaujas atbalsta spējās kā bezpilota spēju attīstībā – 80 miljoni, komandvadības spējās – 57 miljoni un medicīnas atbalsta spējās – 47 miljoni eiro.
Militārā infrastruktūra – vadlīnijas nosaka arī ievērojamus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā. Galvenās prioritātes ir mācību poligonu izveidošana, valsts aizsardzības dienesta nodrošinājuma un sabiedroto spēku uzņemšanas infrastruktūra. Vidējā termiņā līdz 2028. gadam kopumā plānots investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro militārajā infrastruktūrā.
Tehnoloģiju un inovāciju attīstība – vadlīnijas paredz līdzekļu piešķiršanu jaunu tehnoloģiju izstrādei, kas ietver gan pētniecību, gan inovatīvo risinājumu ieviešanu praksē. Tam laika posmā no 2025. līdz 2028. gadam ir ieplānoti 32 miljoni eiro. Nozīmīgākās tehnoloģiju attīstības jomas ietver robotiku un autonomās sistēmas. Citas prioritātes ir mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās risinājumiem, kiberaizsardzību un kiberdrošību, kosmosā bāzētu komunikāciju un novērošanu, kā arī kvantu tehnoloģiju attīstību un biotehnoloģijām, kā pamatā būtu cieša sadarbība starp industriju un akadēmiskajām institūcijām.
Iepirkumi un sadarbība ar industriju
Kā norāda Aizsardzības ministrija viena no prioritātēm aizsardzības industrijas attīstībai ir izvirzīta piegāžu drošība lielākajos NBS spēju iepirkumos. Viens no kritērijiem piegāžu drošības nodrošināšanai ir prasība iesaistīt līguma izpildes procesā vietējos apakšuzņēmējus 30 % apmērā. Šādu prasību Aizsardzības ministrija izvirza iegādes līgumiem, kuru izpildes rezultātā paredzēts izveidot vai stiprināt stratēģiski nozīmīgas spējas.
Līdz šim vietējie komersati ir iesaistījušies pasūtīto sistēmu veidojošo elementu izgatavošanā – it īpaši mašīnbūvē un metālapstrādē, elektronikā, elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošanā, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanā, inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā, autotransporta un pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanā, pētniecībā, fasēšanā un citās jomās.
Taču Aizsardzības ministrija aicina vietējos uzņēmējus turpināt iesaistīties un atbalstīt Latvijas bruņotos spēkus. Lai nodrošinātu efektīvu un godīgu iepirkumu procesu, vadlīnijās ir noteikti stingri kritēriji un prasības, kas vietējiem uzņēmumiem jāievēro, piedaloties NBS iepirkumos. Tas ietver arī prasību ievērot starptautiskos standartus un nodrošināt konkurētspējīgu piedāvājumu iesniegšanu. Papildus uzsvērta vietējo uzņēmumu prioritāra iesaiste aizsardzības spēju attīstībā, nodrošinot, ka lielākā daļa no iepirkumiem tiek veikta Latvijā.
Vairāk par iespējām iesaistīties vietējās industrijas un NBS sadarbībā, lasi vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā. Aizsardzības industrijas jaunumiem aicinām sekot līdzi AM mājaslapā www.mod.gov.lv sadaļā “Uzņēmējiem”.
