Konference “Celmlauzis”, kuru jau ceturto reizi organizē Valsts kanceleja, ir kļuvusi par vadošo inovāciju pasākumu Latvijas valsts pārvaldē. Šogad tā pulcēja vairāk nekā 200 valsts un pašvaldību iestāžu vadītājus, darbiniekus un citus nozaru speciālistus, lai dalītos ar inovatīviem risinājumiem, kas veicinājuši efektivitāti, uzlabojumus un pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē. Konferencē Aizsardzības ministriju pārstāvēja Juris Ušackis, kurš prezentēja hakatona "Droni Ukrainai" iniciatīvu, rezultātā iegūstot "Celmlauža ripas" apbalvojumu ministrijas vārdā.
Šī gada konferencei bija īpaši plaša auditorija, kurā piedalījās valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji un darbinieki. Pasākumā tika izcelti 12 ievērojami inovāciju piemēri, un viens no spilgtākajiem bija Aizsardzības ministrijas (AM) un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" kopīgi organizētais hakatons “Droni Ukrainai”.
Šī iniciatīva guva īpašu uzmanību, jo tās mērķis bija attīstīt un pilnveidot dronu tehnoloģijas, kas ir būtiskas Ukrainas aizsardzībā un var stiprināt arī Latvijas drošību. Hakatona laikā dalībniekiem bija iespēja radīt idejas un risinājumus dronu tehnoloģiju efektīvākai izmantošanai, kā arī veicināt jaunu uzņēmējdarbības iniciatīvu attīstību.
Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams attīstīt savas dronu ražošanas spējas, lai valsts kļūtu mazāk atkarīga no ārvalstu piegādātājiem. “Jo vairāk Latvijā būs dronu ražotāju, jo spēcīgāka kļūs mūsu aizsardzības sistēma,” piebilst J. Ušackis.
Hakatons “Droni Ukrainai” ir tikai viens no piemēriem, kā dronu tehnoloģijas var tikt izmantotas valsts aizsardzības vajadzībām. “Mēs redzam dronu hakatonus kā iespēju atrast un attīstīt Latvijas talantus, kas vēlāk var veicināt mūsu aizsardzības industrijas izaugsmi. Esam neliela nācija, tāpēc ir svarīgi iesaistīt maksimāli daudz resursu un radīt vidi, kurā talanti var attīstīties,” atzīst J. Ušackis.
Viņš uzsvēra arī komandas un vadības lomu hakatona panākumos. “Šādu rezultātu var sasniegt tikai ar izcilu komandas darbu, skaidri izvirzītiem mērķiem un visaugstākā līmeņa atbalstu, ieskaitot personīgu ministra iesaisti. Tas radīja pozitīvu motivāciju visam procesam,” viņš stāsta.
Kā norāda Valsts kanceleja, inovācijas valsts pārvaldē ir ne tikai nepieciešamība, bet arī kultūras jautājums. “Lai inovācijas būtu veiksmīgas, ir vajadzīga vadība, kas atbalsta jaunrades riskus, vide, kas veicina jaunu risinājumu rašanos, un talanti, kas spēj radīt šīs pārmaiņas. Aizsardzības ministrijas dronu hakatons ir lielisks piemērs, kā valsts pārvalde var sadarboties ar privāto sektoru un akadēmiskajām aprindām, lai radītu būtiskus risinājumus,” norāda Valsts kanceleja.
Konference “Celmlauzis” ir valsts pārvaldes inovāciju ekosistēmas gada galvenais notikums, šoreiz pulcējot vairāk nekā 200 valsts un pašvaldību iestāžu vadītājus un darbiniekus. Neformālo veicināšanas balvu “Celmlauža ripa” šogad saņēma divpadsmit inovācijas – sešas, kas izcēlās ar sekmīgi īstenotiem inovāciju projektiem, un sešas, kuras šogad tika attīstītas Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā.
