Krievijai piederošajā Kaļiņingradas apgabalā izvietotie pretpieejas un uzbrukuma ieroči nopietni apdraud ne tikai Baltijas valstis un Poliju, bet arī var aizkavēt NATO papildspēku izvēršanu reģionā. NATO šos draudus ir ņēmis vērā, izstrādājot plānus Baltijas reģiona aizsardzībai, sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Jorgs Follmers.
NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris skaidro - problemātiska vieta NATO spēku nokļūšanai Baltijas reģionā aizvien ir tā sauktais Suvalku koridors – Polijas un Lietuvas robeža starp Kaļiņingradas apgabalu Krievijā un Baltkrieviju, kuras teritoriju Krievija varētu hipotētiski izmantot, lai atšķeltu Baltijas valstis no NATO papildspēku piekļuves reģionam.
J. Follmers norādīja - par Suvalku koridoru ir atbildīgas divas valstis – Polija un Lietuva. Būdamas NATO dalībvalstis, tās kopā NATO partnervalstīm ir izstrādājušas attiecīgos taktiskā līmeņa plānus šīs teritorijas aizsardzībai.
NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris piebilda - uz piekļuves jautājumu Baltijas teritorijā jāskatās daudz plašāk, piemēram, izmantojot Baltijas jūru. Tieši tāpēc šogad jau 49. reizi pēc kārtas notika starptautiskās Jūras spēku mācības “Baltops”, kurās tika izspēlēti ne tikai jūras karadarbības, bet arī pretgaisa aizsardzības, pretzemūdeņu aizsardzības un jūras desantēšanās elementi.
“Šīs mācības apliecināja, ka Baltijas jūrā kuģošanas ceļu drošībai ir nozīme. Tāpat tās pasvītroja, ka reģiona aizsardzības plānošanas procesā jāsadarbojas ar NATO partnervalstīm Zviedriju un Somij,. Mums šīs valstis ir nepieciešamas, un tās jau līdzdarbojas kopējā plānošanas procesā,” sacīja ģenerālis J. Follmers.
