“Sargs.lv” turpina publikāciju ciklu “Sarunas par pasauli 2030”, šoreiz uz tiešsaistes sarunu valdības sēdes starplaikā aicinot aizsardzības ministru Dr. Arti Pabriku, kurš uzsver – modernās tehnoloģijas nesīs gan ieguvumus, gan draudus, kuriem mums ir jābūt gataviem. Taču neviens paredzējums nav iecirsts akmenī, tos var mainīt ar aktīvu politiku, secina ministrs.
Mūsdienās ir sarežģīti paredzēt nākotni. Ieskatoties pagātnē, redzam, ka notikumi attīstījušies ļoti strauji, tāpēc atlikušie deviņi gadi šajā desmitgadē patiesībā jāskata kā ilgs laika posms. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu lomu, kam būs gan pozitīvi, gan arī negatīvi blakusefekti. Ar tiem nāksies saskarties visām institūcijām, kas saistītas ar drošību un aizsardzību, tai skaitā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Tāpat aizsardzības ministrs uzsver aizvien lielākus mūsdienu sabiedrības fragmentācijas un polarizācijas draudus, kas rada daudz lielākas briesmas mūsdienu alianšu, Rietumu sabiedrības un Transatlantisko attiecību vienotībai, tādējādi liekot kristies arī Rietumu ietekmei pasaulē kopumā.
Nav pamata domāt, ka mūsu sabiedrības drošības riski nākotnē samazināsies – tie visdrīzāk palielināsies jauno tehnoloģiju un sociālo mediju ietekmē, piemēram, daudzveidīgu kiberuzbrukumu veidā.
Domājot par drošību, mums nākotnē jābūt gataviem tieši šāda tipa apstākļiem – tā būs pasaule, kurā sabiedrība kļūst aizvien polarizētāka, to raksturo arvien lielākas pretrunas, alianses, iespējams, var zaudēt savu spēku, kamēr Latvijas lielais kaimiņš joprojām paliek tas pats.
Sabiedrību nepieciešams sagatavot ne vien militāri, bet arī psiholoģiskā un zināšanu līmenī. Tas nav vajadzīgs tāpēc, lai karotu vai kādam uzbruktu, bet lai spētu nodrošināt, ka jebkurš uzbrukums mūsu valstij un mūsu reģionam nestu neadekvāti lielus zaudējumus pretiniekam – rezumē A. Pabriks.
Viņaprāt, izaicinājumi, ko jau tagad rada Krievija un Ķīna, nākotnē tikai pieaugs. Pieaugs gan Ķīnas politiskā un ekonomiskā ietekme, gan tās militārās ambīcijas. Grūti paredzēt Krievijas nākotni, lai gan tā visdrīzāk turpinās savu sadarbību ar Ķīnu, taču nav paredzams, vai pašā Krievijas saglabāsies stabilitāte.
Lielā mērā to ietekmēs arī tas, cik aktīvas nākotnē būs ASV – vai tās atgriezīsies pie izolacionisma ceļa, vai arī apzināsies, ka tikai ar sabiedroto palīdzību ASV politika var būt veiksmīga ne vien Atlantiskā, bet arī Klusā okeāna reģionā. Atbildes uz šiem jautājumiem lielā mērā noteiks arī to, kāda būs stabilitāte Latvijas robežu tuvumā.
Aizsardzības ministrs optimistiski izsakās par ES potenciālu nākotnē un pauž cerību, ka Eiropas Savienība turpmāk lielāku uzmanību pievērsis tieši aizsardzībai, jo militārās ietekmes mazināšanās neizbēgami novedīs pie politiskās ietekmes mazināšanās. Pašlaik realitāte gan liek domāt, ka 2030. gadā ES ietekme varētu būt vēl mazāka nekā šobrīd.
Tiesa, neviens paredzējums nav iecirsts akmenī, uzsver aizsardzības ministrs. Turklāt katru paredzējumu ir iespējams mainīt ar aktīvu politiku.
