NATO atrodas, iespējams, sarežģītāko izaicinājumu priekšā savas pastāvēšanas vēsturē. Tieši tāpēc neatliekamībai ir jākļūst par jaunās Stratēģiskās koncepcijas noteicošo pazīmi, ņemot vērā apstākļus un draudu apmēru alianses pilsoņiem no Vankūveras līdz Viļņai, tā savā komentārā portālam “Delfi” skaidro domnīcas “The Alpen Group” priekšsēdētājs un drošības politikas eksperts profesors Džulians Lindlejs-Frenčs.
Viņš norāda - Krievija turpina sagādāt vistiešākos draudus NATO, pārkāpjot vērtības, principus, uzticību un saistības, uz kurām balstās NATO-Krievijas Padome. Alianse arī turpmāk meklēs dialogu ar kaimiņu un pieturēsies pie NATO un Krievijas pamatakta par abpusējām attiecībām, sadarbību un drošību, taču daudz būs atkarīgs no Krievijas agresijas pret Ukrainu, ko redzot, alianse nespēj stāvēt malā. Sekojoši NATO vajadzētu nākt klajā ar Ukrainas atturēšanas iniciatīvu (Ukrainian Deterrence Initiative), kas nodrošinātu militāro ekipējumu un apmācības, kā arī stiprinātu ukraiņu noturību pret draudiem.
Terorisms turpina izaicināt likumos balstītu starptautisko kārtību, tādējādi vājinot demokrātiju un stabilitāti pasaulē, portālam “Delfi” skaidro Dž. Lindlejs-Frenčs. To var pamatoti uzskatīt par alianses primārajiem draudiem.
Ķīnas militāro spēku pieaugums kļūs par noteicošo pārmaiņu faktoru tuvākajā desmitgadē. Tās kļūšana par globālu varu atstās nozīmīgas sekas arī uz aliansi, jo lielā mērā tas iespaidos arī ASV un to bruņotos spēkus. NATO jāmeklē konstruktīvs dialogs ar Ķīnu, iespējams, kādā NATO-Ķīnas Padomes formātā, un jārēķinās ar pārmaiņām, ko ieviesīs Pekinas pieaugošā starptautiskā ietekme.
Tāpat NATO ir nopietni jāapsver un jāizprot sarežģītās mācības, kas gūtas haotiskās un traģiskās karaspēka iziešanas no Afganistānas. Nepieciešams veidot reālistiskākus politiskos mērķus sakņotus lielākā stratēģiskā pacietībā, ko varētu sniegt lielāka politiskā vienotība un taisnīga risku un izmaksu sadale dalībvalstu starpā.
NATO: aizsargs, dalībnieks, partneris
Eksperts norāda, ka NATO Stratēģiskajam konceptam 2022 ir jāpārstartē NATO mērķus. Alianse turpinās vadīt Eiropas kolektīvo aizsardzību saskaņā ar Vašingtonas līguma 5. pantu, taču NATO ir arī nozīmīgs krīzes vadības spēlētājs, kam ir kritiska nozīme kooperatīvas drošības veicināšanai partneru vidū Eiropā un citviet pasaulē. Tātad kaut kas no vecajiem mērķiem un kaut kas jauns? Turpmāk nozīmīgs būs noturības princips pilsoniskās sabiedrības spēcināšanai, kas minēts alianses dibināšanas līguma 3. pantā. NATO atkārtoti izcēla nacionālo un kolektīvo noturību kā vitālu komponentu efektīvām atturēšanas un aizsardzības stratēģijām. Informatīvais karš un kiberuzbrukumi kritiskām civilajām un militārajām infrastruktūrām šobrīd jau tiek uzskatīti par skaidrām un eksistējošām briesmām, kuras ir jānovērš.
Tātad, pēc profesora Dž. Frenča domām, NATO spēkiem jāspēj sniegt atbilde ātri mainīgajiem karadarbības veidiem, kas šobrīd iekļauj informācijas kara, kiberkara, un arvien precīzāka un ātrāka "hiperkara" mozaīku.
Kā to panākt? Līdz 2030. gadam kanādiešu un eiropiešu sabiedrotajiem ir jāspēj izvietot NATO Sabiedroto Operāciju pavēlniecība mobilajiem smagajiem spēkiem (Allied Command Operations Mobile Heavy Force), oficiālajā saīsinājumā AMHF.
AMHF apvienotu Sabiedroto ātrās reaģēšanas spēkus, kas ļautu momentāli un efektīvi reaģēt uz visām neatliekamajām situācijām kā augstākā līmeņa NATO Nākotnes spēkiem (Future Force). Šādi sabiedrotie spēcinātu, nevis vājinātu amerikāņus. AMHF spētu rīkoties dažādos nākotnes kaujas laukos - gaisā, jūrā, uz sauszemes, kibertelpā, kosmosa, informācijas un zināšanu telpās – izmantojot jaunākās viedās tehnoloģijas, kas noteiks kara aprises nākotnē. Tādējādi, pēc profesora Dž. Frenča domām, AMHF kļūtu par mugurkaulu NATO atturēšanas pasākumiem Eiropā.
NATO 2030: saglabāt mieru, sargāt cilvēkus
Profesors Dž. Frenčs uzsver, ja NATO vēlas izpildīt savu miera saglabāšanas un cilvēku aizstāvēšanas misiju, tai nevis vienkārši jāadaptējas, bet jātransformējas. Līdz 2030. gadam NATO jākļūst par citādu aliansi, jo tā darbosies pilnīgi atšķirīgā situācijā, pretējā gadījumā tā riskē piedzīvot izgāšanos savos centienos. Iespējams, tā nebūs katastrofiska izgāšanās, ko daži pareģo jau ilgāku laiku. Iespējams, NATO vienkārši izzustu, kad vienaldzība pāraugtu nenozīmīgumā. Taču katastrofa (atkal) Eiropā vairs nav pilnīgi neiespējama, un NATO tika radīts tieši katastrofu novēršanai.
Eksperts atzīst, "Potjomkina sādžas" tipa NATO sniedz aplamu Eiropas aizsardzības fasādi un kalpo par skaistu mierinājumu maldinošai drošībai. Tāpēc Stratēģiskā koncepcija 2022 varētu būt viena no pēdējām NATO līderu iespējām līdz 2030. gadam ievirzīt aliansi pareizajā virzienā. Ja viņi spēj kolektīvi ģenerēt nepieciešamo motivāciju, redzējumu un līderību, tagad ir īstais laiks to darīt. Taču pagaidām tas ir lielais "ja”, komentārā portālam “Delfi” atzīst Dž. Frenčs.
