Pašreizējā Krievijas diktatora Vladimira Putina uzvaras teorija balstās uz konflikta ieilgšanu un pārliecību, ka okupanti spēs uzvarēt nogurdināšanas karā. Tomēr Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi uzskata, ka šie plāni var ciest graujošu sakāvi. Putins un Krievijas militārā vadība ir pavēlējuši karavīriem vairāku gadu garumā veikt uzbrukumus gar frontes līniju Austrumukrainā un ziemeļaustrumos ar mērķi izsmelt Ukrainas bruņotos spēkus un neļautu tiem sakrāt pietiekami daudz spēka, lai veiktu savas pretuzbrukuma operācijas.
“Putins un Krievijas militārā vadība, iespējams, uztver iniciatīvas saglabāšanu visā karadarbības teātrī kā stratēģisku prioritāti. Viņi ir demonstrējuši savu iecietību pret ilgstošām uzbrukuma operācijām, kas rada pakāpenisku, lēnu virzību, bet ir tālu no plānotajiem operatīvajiem mērķiem,” skaidro ISW eksperti. Pašlaik pretinieks cenšas likvidēt draudus no Ukrainas bruņotajiem spēkiem Kurskas apgabalā un vienlaikus turpināt uzbrukumu austrumos, īstenojot savus ilgstošos operatīvos mērķus.
Kas gaidāms frontē tuvākajā laikā? Analītiķi ir pārliecināti, ka intensificētie Krievijas karavīru uzbrukumi 2024. gada vasarā, lai ieņemtu Pokrovsku un samazinātu plašāko Ukrainas spēku ķīli Doneckas rietumu apgabalā, visticamāk, sasniegs kulmināciju tuvākajos mēnešos. Neskatoties uz Krievijas karaspēka stāvokli, Kremlis turpinās iesaistīt savu armiju kopīgās stratēģiskās operācijās, kuru mērķis ir saglabāt iniciatīvu visā karadarbības teātrī un izsmelt Ukrainas aizsardzības spēkus ilgi pirms šīs kulminācijas.
Eksperti prognozē, ka vidēja un ilgtermiņa militāro resursu un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa ierobežojumi apdraudēs agresora spējas uzturēt secīgus uzbrukumus, kuru mērķis ir kara ieilgšana un Ukrainas novājināšana. Analītiķi novēro pastāvīgu finansiālo stimulu pieaugumu, ar kuru Krievijas varas iestādes atbalsta karavīru rekrutēšanu. Tas nozīmē, ka Krievijā brīvprātīgo rezerves izsīkst.
“Krievijas varas iestādes ir noraizējušās par to, ka pašreizējie brīvprātīgo piesaistes centieni uzrāda arvien mazākus rezultātus. Putins joprojām cenšas izvairīties no vēl viena daļēja rezervistu mobilizācijas izsaukuma, ņemot vērā grūtības ar bruņoto spēku veidošanu,” norāda Kara pētījumu institūts.
Analītiķi uzskata, ka Krievijā varētu tikt veikta vēl viena daļējas mobilizācijas vilnis, līdzīgi kā 2022. gada rudenī. Tomēr tas notiks tikai spēcīga spiediena ietekmē vai pēc tam, kad pašreizējā mobilizācijas kampaņa cietīs nopietnu neveiksmi.
Turklāt Krievija aktīvi iepērk tehniku un munīciju no Ziemeļkorejas un Irānas, kā arī sadarbojas ar Ķīnu, lai iegūtu kritiski svarīgas komponentes savas bruņojuma ražošanas atbalstam. Tomēr tas nespēj pilnībā apmierināt Krievijas loģistikas vajadzības karadarbībai. “Izskatās, ka Putins tikpat negribīgi veic pilnīgu ekonomikas mobilizāciju, kā arī jaunu personāla mobilizācijas vilni. Joprojām nav skaidrs, vai kritiskie vājie punkti un darbaspēka trūkums ļaus Krievijai ātri un pilnībā mobilizēt savu ekonomiku līdz nepieciešamajam līmenim militārām operācijām,” secina ISW.
