K. Daukšts: Putina režīms virzīs konstitūcijas grozījumu referendumu par spīti pandēmijas draudiem

Ārvalstīs
Sargs.lv
Krievija
Foto: Foto: Valery Sharifulin/TASS/Scanpix

Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina lēmums atcelt apmaksāto brīvdienu periodu Covid-19 pandēmijas skartajā valstī ir vērsts uz to, lai par spīti ārstu norādījumiem un aizvien augstajiem koronavīrusa izplatīšanās draudiem virzītu tālāk referendumu par Krievijas konstitūcijas grozījumiem. Tā portālam “Sargs.lv” sacīja politologs Kārlis Daukšts.

Šobrīd Krievija ieņem stabilu vietu to valstu trijniekā, kurās vērojama visstraujākā koronavīrusa izplatība. Saskaņā ar Krievijas valdības oficiālajiem datiem kopējais saslimušo skaits pēdējo dienu laikā pieaug par vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku dienā, kopumā sasniedzot vairāk nekā 200 tūkstošus inficēto.

Neraugoties uz straujo infekcijas izplatību, šonedēļ V. Putins paziņoja, ka valsts ir sekmīgi nonākusi līdz otrajam posmam cīņā ar pandēmijas izplatību, tāpēc pieļaujama iepriekš mēnesi ilgušo ierobežojumu mīkstināšana.

Politologs K. Daukšts gan uzskata, ka šādi V. Putins rīkojies divu iemeslu dēļ.

“Pandēmijas ierobežojošo pasākumu radītie psiholoģiskie noslāņojumi sabiedrībā var pēkšņi vērsties pret V. Putinu un viņa režīmu. Tāpēc bija jāpasteidzas ar situācijas normalizāciju, lai var realizēt galveno Putina ideju par konstitūcijas izmaiņu apstiprināšanu. Atceļot brīvdienas, tiktu radīti apstākļi sabiedrībā, kuri ļautu noslēgt šo procesu, sarīkojot tautas nobalsošanu par konstitūcijas grozījumiem. Tālākā šāda tipa brīvdienu turpināšana, ko sabiedrībā pavada pastāvīga nepatika un konfliktu gaisotne, pēc valdības domām sabiedrībā radītu neveselīgu atmosfēru gaidāmajam referendumam.”
Kārlis Daukšts
politologs
Kārlis Daukšts

Lai gan iepriekš Krievijas mediji vairākkārt uzsvēruši, ka Putina noteiktās apmaksātās brīvdienas atstājušas graujošu ietekmi uz mazā un vidējā biznesa nozari, ekonomiskie faktori, pārtraucot tās, nav svarīgākie. Tāpat politologs vērtē, ka netiek ņemti vērā arī Krievijas epidemiologu ieteikumi.

“Varai nav svarīgi, kā šobrīd notiek reālā slimības izplatības virzība. Tai ir svarīgi izveidot labvēlīgāku politisko gaisotni konstitūcijas izmaiņām un gaidāmajam tautas balsojumam. Par to var spriest, vērojot Krievijas televīziju. Tajā turpinās slavināšanas kampaņa par konstitūcijas izmaiņu nepieciešamību. Tās ietvaros tiek vēstīts par sociālās sfēras nostiprināšanu, par krievu valodas lomas nostiprināšanu un tā tālāk. Publiskā propaganda, kas ir vērsta uz iedzīvotāju prātu “apstrādi”, turpinās,” sacīja K. Daukšts.

Politologa ieskatā notiekošais liecina, ka Krievijas varai bez satricinājumiem izdosies realizēt savu galveno, proti – panākt V. Putina palikšanu prezidenta amatā arī pēc viņa pilnvaru termiņa beigām. Turklāt šo mērķi par spīti Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām palīdz sasniegt labi ieeļļotais propagandas mehānisms.

“Tauta viņus [Krievijas varas eliti] maz interesē. Elite dzīvo savu politisko nodomu un savas politiskās izdzīvošanas režīmā un arvien mazāk domā par tautas vēlmēm un vienkāršo cilvēku izdzīvošanu. Tā ir arvien lielāka atrautība no reālās situācijas pašas tautas dzīvē,” viņš piebilda.

Pēc pēdējām apkopotajām ziņām šobrīd Krievijā ar koronavīrusu inficējušies 232 243 cilvēki, no kuriem miruši 2116. Par saslimšanu ar Covid-19 paziņojusi arī virkne valsts augstāko amatpersonu – Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins un V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Dalies ar šo ziņu