“Telegram” publicētajā video ir redzams, kā Kaļiņingradas eksklāvā - apgabalā, kas robežojas ar Poliju un Lietuvu, nolaižas Krievijas lidmašīna MiG-31K ar hiperskaņas sauszemes triecienraķeti "Kinzhal", vēsta “Forbes”.
Eksperti veikuši videomateriāla ģeolokāciju, norādot, ka lidmašīna nosēdusies Kaļiņingradas Čkalovskas jūras kara flotes aviācijas bāzē.
Lidojot ar ātrumu, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedz skaņas ātrumu, raķete Kh-47 “Kinzhal” praktiski neatstāj laiku pretgaisa aizsardzības sistēmu reakcijai. Atšķirībā no ballistiskajām raķetēm, tā lido pa zemu trajektoriju. Tiek apgalvots, ka “Kinzhal” spēj veikt precīzus triecienus, kā arī ar radara meklētāja palīdzību sasniegt kustīgus mērķus.
A Russian MiG-31K carrying a Kinzhal ballistic missile was spotted landing at the Kaliningrad Chkalovsk airbase on February 7.
— Status-6 (@Archer83Able) February 7, 2022
This a very unusual developyment. MiG-31s are not based there, furthermore this is a Kinzhal missile carrier.https://t.co/ViWYjcdkLd pic.twitter.com/xqvD5I9BJG
Krievijas bāzē Kaļiņingradā parasti netiek izvietoti MiG-31K. Lai gan to aizsargā ievērojami sauszemes spēki un tur atrodas Krievijas Baltijas flotes štābs un kodolieročus nest spējīgās tuvās darbības rādiusa ballistiskās raķetes “Iskander”, lielākā daļa no 50 tur bāzētajām kara lidmašīnām ir iznīcinātāji Su-27 un tuvās darbības rādiusa bumbvedēji Su-24c. Pakāpeniski Kaļiņingradā dislocēto gaisa spēku grupējumu arsenālā tiek ieviesti arī jaunākas paaudzes Krievijas iznīcinātāji Su-30SM un Su-35S.
Ņemot vērā šīs hiperskaņas raķetes darbības rādiusu, no Kaļiņingradas gaisa telpas palaists "Kinzhal" var sasniegt lielāko daļu Rietumeiropas galvaspilsētu, kā arī Turcijas galvaspilsētu Ankaru, savukārt Kaļiņingradā izvietotās raķetes "Iskander" var sasniegt tikai Berlīnes ziemeļu daļu. Turklāt, atšķirībā no “Iskander”, "Kinzhal" var sasniegt šos mērķus 7-10 minūšu laikā pēc palaišanas no Kaļiņingradas gaisa telpas.
Ir vērts atzīmēt, ka Krievijas ieroču sistēmu izvietošana Baltkrievijā rada būtisku apdraudējumu netālu esošajai Ukrainas galvaspilsētai Kijevai. Iespējams, šo raķešu izvietošana Kaļiningradā domāta, lai aizsargātu eksklāvu no NATO spiediena, vai arī lai draudētu aliansei pārraut Suvalku sauszemes koridora darbību.
“Forbes” atgādina, ka šobrīd Krievijas rīcībā ir arī vairāk nekā tūkstotis starpkontinentālo ballistisko raķešu un stratēģisko bumbvedēju, kuri aprīkoti ar spārnotajām raķetēm. Taču pat ierobežota šo stratēģisko kodolieroču piegādes sistēmu izmantošana draud Krievijai ar satricinošu stratēģisku kodolkaru.
“Kinzhal” darbojas, tikai tad, ja to palaiž no lidmašīnas, kas lido ļoti lielā ātrumā. MiG-31 lidmašīnas tam ir īpaši piemērotas, jo to ātrums ir vairāk nekā divarpus reizes lielāks par skaņas ātrumu.
Tiesa, Krievijas arsenālā ir tikai 10 līdz 20 MiG-31K, kas pielāgoti “Kinzhal” raķešu palaišanai. Tādējādi ar “Kinzhal” apbruņotu MiG-31K izvietošana liecina par to, cik nopietni Krievijas bruņotie spēki gatavojas dažādiem neparedzētiem gadījumiem saistībā ar iespējamām militārām darbībām Ukrainā, tostarp, lai atturētu NATO iesaistīšanos.
Tomēr joprojām nav skaidrs, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins īstenos iebrukumu Ukrainā. Nesenajā tikšanās laikā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu viņš paziņoja, ka pēc bruņoto spēku mācībām, kurām it kā jābeidzas 20. februārī, viņš izvedīs 30 000 Krievijas karavīru no Baltkrievijas.
