Lielbritānijā parakstīts likums, kas paplašina valdības pilnvaras attiecībā uz sankciju ieviešanu pret Krieviju, ceturtdien pavēstīja Ārlietu ministrija.
"Šis likums rada ietvarus visstingrākajam sankciju režīmam, kas Lielbritānijai jebkad bijis attiecībā uz Krieviju. Tagad Apvienotā Karaliste var uzlikt sankcijas Krievijas biznesam un plašam cilvēku lokam ekonomiskajos un stratēģiski svarīgajos sektoros - ķīmijas, ieguves, aizsardzības, informācijas un komunikācijas, kā arī finanšu pakalpojumu sfērai," teikts ministrijas paziņojumā presei.
Tagad soda pasākumi skars ne tikai tos, kas "tiešā veidā saistīti ar Ukrainas destabilizāciju", bet jebkuras Krievijas valsts iestādes vai uzņēmumus, kas ir "stratēģiski nozīmīgas Krievijas varasiestādēm", to īpašniekus un vadītājus.
Tiesa gan, pagaidām Londona nekādas konkrētas sankcijas nenosaka. Pieņemtais likums ir daļa no pasākumiem, kam vajadzētu "stimulēt Kremli apturēt agresijas kampaņu Ukrainā".
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, ceturtdien viesojoties Polijā, paziņoja - gadījumā, ja Krievijas karaspēks iebruks Ukrainā, jāseko "automātiskai sankciju paketei", kurās ieļauti soļi pret gāzesvadu "Nord Stream 2".
"Tā ir ļoti svarīga prioritāte," norādīja Džonsons.
Lielbritānija, kas ilgu laiku tikusi kritizēta, ka tā piever acis uz nelegālas naudas plūsmām Londonā no Krievijas un citām valstīm, pagājušajā mēnesī apliecināja, ka padarīs stingrāku likumdošanu, lai noteiktu sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.
Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām.
