ASV pētnieki atklāj iespējamo "Burevestnik" kodolraķetes palaišanas vietu Krievijā

Ārvalstīs
Sargs.lv/Reuters/Euraktiv
Krievijas kodolraķete “Burevestnik”
Foto: EPA/Scanpix. Krievijas kodolraķete “Burevestnik”

Divi ASV pētnieki ir identificējuši iespējamo 9M370 “Burevestnik” kodolraķetes izvietošanas vietu Krievijā, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”. Šī ar kodolenerģiju darbinātā un kodolgalviņu aprīkotā raķete, kuru diktators Vladimirs Putins raksturo kā "neuzvaramu", varētu tikt izvietota netālu no kodolgalviņu glabātuves “Vologda-20”, aptuveni 475 kilometrus uz ziemeļiem no Maskavas. Saskaņā ar satelītattēliem šajā teritorijā ir redzami deviņi būvniecībā esoši palaišanas laukumi, kas, pēc pētnieku domām, varētu kalpot “Burevestnik” izvietošanai un palaišanai.

Vladimirs Putins norādījis, ka šai raķetei, ko NATO sauc par SSC-X-9 “Skyfall”, ir gandrīz neierobežots darbības rādiuss, un tā spēj izvairīties no ASV raķešu aizsardzības sistēmām. Taču vairāki Rietumu eksperti apšauba Putina apgalvojumus un “Burevestnik” stratēģisko nozīmi, uzskatot, ka tā nepapildinās jau esošās Krievijas kodolarsenāla spējas, bet tikai palielinās iespējamas radiācijas noplūdes risku.  

Izmantojot 26. jūlijā "Planet Labs" uzņemtus satelītattēlus, divi ASV pētnieki identificēja būvniecības laukumu, kas atrodas blakus kodolgalviņu glabātuvei, kura ir pazīstama ar nosaukumiem “Vologda-20” un Čebsara. Šī vieta, kas atrodas 475 kilometrus uz ziemeļiem no Maskavas, tika norādīta kā iespējamā jaunās raķetes izvietošanas vieta.  

“CNA” pētniecības institūta analītiķis Dekers Evelets (Decker Eveleth), apskatot šos satelītattēlus, identificēja deviņus palaišanas laukumus, kas tiek būvēti trijās grupās. Attēlos arī redzams, ka tos apjož augsti aizsargvaļņi. Šie vaļņi, iespējams, domāti, lai aizsargātu no iespējama uzbrukuma vai novērstu nejaušu sprādzienu, kas varētu iznīcināt citus tuvumā esošos raķešu palaišanas laukumus.

D. Evelets uzskata, ka palaišanas laukumi ir savienoti ar ēkām, kurās, iespējams, tiktu uzturētas raķetes un to komponenti. Tāpat šīs būves savienotas ar pieciem jau esošiem kodolgalviņu glabāšanas bunkuriem. Pētnieks norāda, ka šī vieta ir paredzēta liela apjoma, stacionārai raķešu sistēmai, un vienīgā tāda sistēma, ko Krievija pašlaik izstrādā, ir “Skyfall”.

Kā norāda pētnieks, “Burevestnik” izvietošana Vologdā ļautu Krievijas bruņotajiem spēkiem uzglabāt kodolieročiem aprīkotās raķetes bunkuros, padarot tās ātrāk pieejamas palaišanai.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs 1. septembrī paziņoja, ka Krievija veiks izmaiņas savās vadlīnijās par kodolieroču izmantošanu, reaģējot uz Rietumu spēcīgo atbalstu Ukrainai, vēstīja Krievijas propagandas medijs “TASS”.

“Burevestnik” (ne)spējas

2020. gada ASV Gaisa spēku Nacionālā kosmosa izlūkošanas centra ziņojumā norādīts, ka, ja Krievijai izdotos veiksmīgi ieviest “Burevestnik” darbībā, tai būtu unikāls ierocis ar starpkontinentālu darbības rādiusu. Tomēr ieroča nesekmīgo testu vēsture un tā konstrukcijas ierobežojumi astoņu ekspertu vidū, ar kuriem runāja "Reuters", rada šaubas par to, vai tā izvietošana mainīs kodolspēku līdzsvaru Rietumu un citu Krievijas ienaidnieku acīs.

Kopš 2016. gada ir zināms par 13 testiem, no kuriem tikai divi bijuši daļēji veiksmīgi, liecina Kodolapdraudējumu iniciatīvas (NTI) ziņojums. 2019. gadā neveiksmīgs raķetes prototips izraisīja sprādzienu, pēc kā sekoja radioaktīvo vielu noplūde Baltajā jūrā, kas radīja lielu starptautisku rezonansi.

Krievijas valsts kodolenerģijas aģentūra "Rosatom" ziņoja, ka pieci darbinieki gāja bojā raķetes testēšanas laikā 8. augustā. Putins piešķīra viņu atraitnēm augstākos valsts apbalvojumus, apgalvojot, ka viņi strādāja pie ieroča, kam nav līdzvērtīga pasaulē.

Daudzi eksperti skeptiski vērtē Putina apgalvojumus. Viņi norāda, ka “Burevestnik” varētu sasniegt aptuveni 23 000 kilometrus lielu darbības rādiusu, kas ir lielāks nekā Krievijas jaunākajai starpkontinentālajai ballistiskajai raķetei “Sarmat”, kuras darbības rādiuss ir vairāk nekā 17 700 kilometri. Taču tā zemskaņas ātrums nozīmētu, ka raķete būtu viegli atklājama.

"Tā būs tikpat ievainojama kā jebkura cita spārnotā raķetes. Jo ilgāk tā lido, jo ievainojamāka tā kļūst, jo ir vairāk laika to izsekot. Es nesaprotu Putina pašpārliecinātību šeit," norāda Amerikas Zinātnieku federācijas pārstāvis Hanss Kristensens (Hans Kristensen).

“Burevestnik” var būt svarīga tikai politiska nozīme Krievijas valdībai, jo tā tiek izmantota kā līdzeklis, lai demonstrētu Krievijas militāro varu un tehnoloģisko attīstību. Tomēr militāri un stratēģiski tā nesniedz būtisku priekšrocību pār citām esošajām kodolieroču valstīm. Neraugoties uz to, vai Krievijai izdosies šo raķeti izvietot un to izmantot operatīvajos uzdevumos, “Burevestnik” joprojām paliek pretrunīgi vērtēts ierocis gan Krievijā, gan Rietumos.

Dalies ar šo ziņu