Latvijas Neatkarības karš

Ik gadu Zemessardzes 1. Rīgas brigāde mācību cikla “Namejs” laikā izspēkē dažādus Latvijas galvaspilsētas Rīgas aizstāvēšanas operācijas elementus. Pirms 105 gadiem Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu, lai gūtu laiku sagatavoties veiksmīgam pretuzbrukumam, tikai toreiz viss notika pa...

Ik gadu Zemessardzes 1. Rīgas brigāde mācību cikla “Namejs” laikā izspēkē dažādus Latvijas galvaspilsētas Rīgas aizstāvēšanas operācijas elementus. Pirms 105 gadiem Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu, lai gūtu laiku sagatavoties veiksmīgam pretuzbrukumam, tikai toreiz viss notika pa...

Pēc frontes līnijas nostabilizēšanās Rīgā, pašvaldību nodarbināja jautājums, kā palīdzēt Pārdaugavā palikušajiem iedzīvotājiem ar maizi. 13. oktobrī tika nolemts vērsties ar lūgumu pie Amerikas Sarkanā Krusta. Tas arī tika darīts un tika saņemta piekrišana palīdzēt.

Pirms 105 gadiem , 1919. gada 11. novembrī, Latvijas armija guva uzvaru pār pulkveža Pāvela Bermonta - Avalova komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju, atbrīvojot Rīgu no ienaidnieka. Šīs kaujas tiek dēvētas par smagākajām un asiņainākajām Latvijas vēsturē. Portāls "Sargs.lv", godinot Lāčplēša dienu, apkopojis fragmentus no Neatkarības kara dalībnieka...

Ik gadu Zemessardzes 1. Rīgas brigāde mācību cikla “Namejs” laikā izspēkē dažādus Latvijas galvaspilsētas Rīgas aizstāvēšanas operācijas elementus. Pirms 105 gadiem Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu, lai gūtu laiku sagatavoties veiksmīgam pretuzbrukumam, tikai toreiz viss notika pa...

Ik gadu Zemessardzes 1. Rīgas brigāde mācību cikla “Namejs” laikā izspēkē dažādus Latvijas galvaspilsētas Rīgas aizstāvēšanas operācijas elementus. Pirms 105 gadiem Latvijas armijas uzdevumi bija līdzīgi – Rīgas pievārtē apturēt daudz spēcīgāka pretinieka uzbrukumu, lai gūtu laiku sagatavoties veiksmīgam pretuzbrukumam, tikai toreiz viss notika pa...

31. oktobrī ar lāpu gājienu un svinīgu ceremoniju Sudrabkalniņā godināja varoņus, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā. Pasākumā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

1919. gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas bija viens no izšķirojošiem brīžiem mūsu valsts vēsturē un tās Neatkarības karā (1918-1920), kad Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes vienības kopējiem spēkiem satrieca vācu vienības. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šo notikumu svin kā kopējā ieroču brālībā kaldinātu uzvaras dienu neatkarības cīņās. Tas...