Pirmais pasaules karš

Šodien aprit 105 gadi kopš Ziemassvētku kaujām, kas bija vienas no lielākajām un sīvākajām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Lai pieminētu latviešu strēlniekus, kuri tajās cīnījās, Ziemassvētku kauju muzejs rosina ikvienu, individuāli vai ģimenes lokā, apmeklēt tradicionālās piemiņas vietas Ložmetējkalnā.

5. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēja Ložmetējkalnu, lai, noliekot ziedus, godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.

Aizvadītās nedēļas nogalē Austrālijā tika godināta 106. gadadiena, kad Austrālijas un Jaunzēlandes karavīri zem savu jaundibināto valstu karogiem pirmo reizi piedalījās Pirmā pasaules kara cīnās. Starp šiem karavīriem tika godināti arī 157 latviešu izcelsmes austrāliešu karavīri, kuri cīnījās Antantes valstu pusē Austrālijas un Jaunzēlandes armijas...

Godinot 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklē karavīru atdusas vietas - Rīgas Brāļu kapus, Tīreļu jeb Antiņu kapus, kā arī Ložmetējkalnu. Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un...

Ziemassvētku kaujās kritušo atceres tradīcija tiek saglabāta arī laikā, kad nav iespēju viņus godināt plašos piemiņas pasākumos un karavīru, zemessargu un jaunsargu vienojošos lāpu gājienos. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks kritušo karavīru atdusas vietās nolika ziedus, pieminot pirms 104 gadiem izcīnītās nozīmīgās Ziemassvētku kaujas.

Rīt, 7. janvārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs Rīgas Brāļu kapus un citas Latvijas karavīru atdusas vietas, lai godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.

Simtiem cilvēku, karavīru un jaunsargu dažādos svinīgos pasākumos Babītes novada Antiņu kapsētā, Jelgavas novada “Mangaļos” Ziemassvētku kauju muzejā un Ložmetējkalnā pieminēja pirms 103 gadiem izcīnītās Ziemassvētku kaujas. Gan amatpersonas, gan pasākumu apmeklētāji uzsvēra – šajās kaujās latviešu strēlnieki lika pamatus tālākai Latvijas valsts...

Ritēja 1917. gada 5.-11.j anvāris pēc jaunās laika mērīšanas (1916. gada 23.-29. decembris pēc vecā stila). Latvijas teritorijā plosījās 1. pasaules karš, Kurzemē atradās vācu armija, cīņas ritēja Rīgas dienvidu pievārtē.

7. janvārī Rīgas Brāļu kapos notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Bruņoto spēku vienību komandieri un karavīri.

Viens no Latvijas Neatkarības kara posmiem iegājis vēsturē ar nosaukumu Bermontiāde. Tas ir atvasinājums no pretinieka karaspēka komandiera – pulkveža Pāvela Bermonta – uzvārda.