Šodien aprit 105 gadi kopš Ziemassvētku kaujām, kas bija vienas no lielākajām un sīvākajām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Lai pieminētu latviešu strēlniekus, kuri tajās cīnījās, Ziemassvētku kauju muzejs rosina ikvienu, individuāli vai ģimenes lokā, apmeklēt tradicionālās piemiņas vietas Ložmetējkalnā.

5. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēja Ložmetējkalnu, lai, noliekot ziedus, godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.

Aizvadītās nedēļas nogalē Austrālijā tika godināta 106. gadadiena, kad Austrālijas un Jaunzēlandes karavīri zem savu jaundibināto valstu karogiem pirmo reizi piedalījās Pirmā pasaules kara cīnās. Starp šiem karavīriem tika godināti arī 157 latviešu izcelsmes austrāliešu karavīri, kuri cīnījās Antantes valstu pusē Austrālijas un Jaunzēlandes armijas...

Ziemassvētku kaujās kritušo atceres tradīcija tiek saglabāta arī laikā, kad nav iespēju viņus godināt plašos piemiņas pasākumos un karavīru, zemessargu un jaunsargu vienojošos lāpu gājienos. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks kritušo karavīru atdusas vietās nolika ziedus, pieminot pirms 104 gadiem izcīnītās nozīmīgās Ziemassvētku kaujas.

Rīt, 7. janvārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs Rīgas Brāļu kapus un citas Latvijas karavīru atdusas vietas, lai godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.

Simtiem cilvēku, karavīru un jaunsargu dažādos svinīgos pasākumos Babītes novada Antiņu kapsētā, Jelgavas novada “Mangaļos” Ziemassvētku kauju muzejā un Ložmetējkalnā pieminēja pirms 103 gadiem izcīnītās Ziemassvētku kaujas. Gan amatpersonas, gan pasākumu apmeklētāji uzsvēra – šajās kaujās latviešu strēlnieki lika pamatus tālākai Latvijas valsts...

Ritēja 1917. gada 5.-11.j anvāris pēc jaunās laika mērīšanas (1916. gada 23.-29. decembris pēc vecā stila). Latvijas teritorijā plosījās 1. pasaules karš, Kurzemē atradās vācu armija, cīņas ritēja Rīgas dienvidu pievārtē.

Viens no Latvijas Neatkarības kara posmiem iegājis vēsturē ar nosaukumu Bermontiāde. Tas ir atvasinājums no pretinieka karaspēka komandiera – pulkveža Pāvela Bermonta – uzvārda.

Pirms simt gadiem, 1918. gada 25. martā, Minskā tika pro­klamēta Baltkrievijas Tautas Republika. Proklamēšanas brīdis norisinājās agrā rīta stundā, un agrārās bankas ēkas logos (ēkā telpas nomāja valsts proklamētāji) iespīdēja uzlecošā saule. «Aust neatkarīgās Baltkrievijas saule!» iesaucās kāds no sapulces dalībniekiem. Lai arī šai valstij bija...

Šogad februārī mūsu tuvākās kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva atzīmē savas nacionālās neatkarības simts gadu jubileju. Liktenis bija lēmis, ka lietuvieši un igauņi savas valstis proklamēja gandrīz pusgadu pirms Latvijas, taču brīvība mums bija jāizcīna kopīgā cīņā pret kopīgiem ienaidniekiem

Pēc vairākus gadsimtus ilgušās pa­kļautības Zviedrijas karalim, 1809. gadā Somija nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Somiju nodēvēja par lielkņazisti un šai teritorijai piešķīra iekšējo autonomiju, kura paredzēja vietējo pašpārvaldi. Taču laika gaitā krievu valdība šo Somijas pašpārvaldi arvien vairāk ierobežoja, cenšoties somus pārkrievot un somu...

Pirms 100 gadiem, 1917. gadā, Latvijas teritorijā, līdzīgi kā visā Krievijā, notika daudzi liktenīgi notikumu pavērsieni, kuri bija cieši saistīti arī ar militārajām norisēm — janvārī Rīgas frontes iecirknī noslēdzās Ziemassvētku kaujas ar aktīvu latviešu strēlnieku piedalīšanos un milzīgiem zaudējumiem, martā — Februāra revolūcija ar tās...