Podkāsti

Jau vairāk nekā 1000 dienas Ukraina varonīgi cīnās pret Krievijas okupantiem, un šajā cīņā diemžēl zaudēti ne vien cilvēki un infrastruktūra, bet arī kultūras mantojuma objekti, par ko neesam raduši tik daudz runāt. Tomēr UNESCO šī gada oktobrī apstiprināja, ka karā zaudēti vai bojāti 457 Ukrainas kultūras mantojuma objekti, tikmēr Ukrainas...
Iepriekšējos “Droši ir zināt” ierakstos jau esam iesākuši sarunu par kritiskās infrastruktūras aizsardzību, raksturojot situāciju kopumā – gan Latvijā, gan Eiropā. Apdraudējumu rada gan militārs konflikts, gan terorisms un dabas katastrofas, taču laimīgā kārtā Latvijā ir izveidota sistēma un ieviesti dažādi instrumenti, lai krīzes situācijā spētu...
Gan miera, gan krīzes apstākļos valsts spēja glābt savu iedzīvotāju veselības un dzīvības ir tik pat svarīga, kā spēja militāriem līdzekļiem aizsargāt tās teritoriju un sabiedrību. Nesen piedzīvotā Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā savas darbības procedūras liek pārskatīt arī lielākajam un daudzfunkcionālākajam Latvijas veselības...

Pēdējo gadu laikā ir būtiski audzis kiberuzbrukumu skaits pret Rietumvalstīm, tostarp arī pret Latviju. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija ir bijusi otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc piedzīvoto kiberuzbrukumu skaita. Taču kopējais kiberapdraudējuma līmeņa pieaugums Eiropā nav jauna parādība – jau pirms dažiem gadiem Eiropas...

Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu ir neatgriezeniski ietekmējis Eiropas drošības vidi. Ir skaidrs, ka Krievija arī turpmāk izmantos militāros instrumentus savu politisko mērķu sasniegšanai. Tiek prognozēts, ka turpmāko piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt savas militārās spējas, radot apdraudējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem...

Krievijas agresija Ukrainā liecina, ka tieši kritiskās infrastruktūras objekti kļūst par vienu no galvenajiem triecienu mērķiem. Agresorvalsts Krievija, kas vienlaikus ir arī Latvijas galvenais ārējais drauds, ar savu rīcību iebrukumā Ukrainā ir skaidri pierādījusi, ka sistemātiska kritiskās infrastruktūras, jo īpaši civilās infrastruktūras...

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Militārie konflikti ir pierādījuši, ka viens no pamatnosacījumiem veiksmīgai valsts aizsardzībai pret ārēju iebrukumu, ir efektīva medicīniskās palīdzības sniegšana karavīriem un civiliedzīvotājiem. Krievijas okupantu aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā jautājumu par šīm spējām ir aktualizējis arī Latvijā. Ukrainā gūtā pieredze liecina, ka...
Jau no 2024./2025. mācību gada Latvijas vispārizglītojošās skolās un profesionālās izglītības mācību iestādēs tiks ieviesta Valsts aizsardzības mācība. Lai gan līdz šim tā uz brīvprātības pamata veiksmīgi ieviesta virknē mācību iestāžu, valsts aizsardzības mācības noteikšana par obligāti apgūstamu priekšmetu nebūt nebija viegla. Cik gatavas skolas...
Vai krīžu un kara gadījumā varēsim norēķināties sev ierastajā veidā, izmantojot maksājumu kartes vai interneta bankas pakalpojumus? Vai un kur Latvijā ārkārtas gadījumos vēl varēsim netraucēti izņemt skaidro naudu un cik daudz skaidrās naudas pašiem jāglabā mājās? Ukrainā gūtā kara pieredze ņemta vērā arī Latvijas banku sistēmā. Gan Latvijas Banka...

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir vadošais dienests, kas koordinē efektīvas civilās aizsardzības sistēmas izveidi valstī. Kopš 2022. gada 24. februāra piedzīvotā visaptverošā agresorvalsts Krievijas iebrukuma Ukrainā, attieksme pret līdz šim sabiedrībā visai formāli uztvertajiem civilās aizsardzības jautājumiem krasi mainījās...

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...

Gan karš Ukrainā, gan citi militārie konflikti ir parādījuši, ka medicīniskās aprūpes nodrošināšana ir teju tikpat svarīga kā kaujas spējas. Karavīram ir svarīgi apzināties, kas nepieciešamības gadījumā tam tiks sniegta atbilstoša medicīniskā palīdzība, tomēr kaujās gūtie ievainojumi atšķiras no tiem, ar ko ikdienā saskaras civilie mediķi. Tāpēc...
Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Jau kopš 2022. gada, kad Krievija uzsāka savu liela mērogu invāziju Ukrainā, kā atsauces punkts militāro darbību raksturošanai izmantoti lielie 20. gs. kari – Pirmais un Otrais pasaules karš. Vispirms tas bija Krievijas neveiksmīgais “zibenskarš” ar mēģinājumu ieņemt Kijivu trīs dienās, pēc tam sekoja krievu armijas taktika izmantot tā dēvēto...
Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Bezpilota lidaparāti jeb droni gan civilajā, gan militārajā jomā nav jaunums, taču Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā, ir pierādījis, ka to izmantošanas apjoms un mērķis nākotnē tikai palielināsies. Līdz šim dažāda veida kaujas bezpilota lidaparāti, piemēram, “Bayraktar” un “Switchblade” ir veiksmīgi pierādījuši sevi reālās kaujās, taču...
Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā valdīja pārliecība, ka, tiklīdz Krievijas iedzīvotāji ieraudzīs agresoru armijas nežēlību, tauta savai valdībai pieprasīs nekavējošu kara pārtraukšanu. Lai arī kara pirmajās dienās Krievijas lielākajās pilsētās bija vērojami atsevišķi protesti, tie bija mazskaitlīgi un ātri tika apspiesti. Savukārt Ukrainas...
Karš cilvēkos atbrīvo kā labākās, tā arī pašas sliktākās īpašības. Tālab, lai Latvijas iedzīvotāji būtu labāk sagatavoti rīcībai iespējama kara gadījumā, mūsu sabiedrībai jau tagad jāsāk mācīties kā no labajiem Ukrainas aizstāvju piemēriem, tā arī no viņu kļūdām un nepareizās rīcības. Tā uzskata mācītājs, vecākais zemessargs un Zemessardzes 4...
Lai gan šogad atzīmējam pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā otro gadadienu, Kremļa agresija pret Ukrainu ilgst jau desmit gadus. Šis ir laiks, kurā Ukrainas sabiedrībai nācies izdarīt sāpīgas izvēles, sāpīgas atklāsmes un vēl nebijušos tempos meklēt veidus, kā pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Vai sabiedrībai kopumā karā iespējams saglabāt...
Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
2023. gadā tika pieņemta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija, kas ietver divus galvenos valsts aizsardzības virzienus – aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšanu. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība...
Pagājušā gada 1. decembrī noslēdzās brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta trešajam iesaukumam, kurā pieteicās 515 Latvijas jaunieši. Ņemot vērā, ka brīvprātīgo skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu trešajam iesaukumam nepieciešamo VAD karavīru skaitu, Aizsardzības ministrija lēma pirmoreiz īstenot obligātā iesaukuma procedūru...
Pagājušā gada 1. decembrī noslēdzās brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta trešajam iesaukumam, kurā pieteicās 515 Latvijas jaunieši. Ņemot vērā, ka brīvprātīgo skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu trešajam iesaukumam nepieciešamo VAD karavīru skaitu, Aizsardzības ministrija lēma pirmoreiz īstenot obligātā iesaukuma procedūru...

Vai militārā vide veicina, vai gluži pretēji - ierobežo jauniešu personības izaugsmi? Šķēpi par šo jautājumu tika lauzti vēl diskutējot par valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas nepieciešamību. Viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi. Kamēr viena sabiedrības daļa uzskata, ka jauniešiem nepieciešama akadēmiskā izglītība un tās apguves procesu...

Valsts aizsardības dienesta (VAD) laikā Nacionālie bruņotie spēki uzņemsies pilnu atbildību par jaunajiem karavīriem. Tas nozīmē arī visai solīdu sociālā atbalsta paketi. Līdztekus simtprocentīgai veselības aprūpei, ikmēneša finanšu kompensācijai par dienestu, atbalsts plānots arī pēc dienesta beigām. Kādus sociālā atbalsta labumus varēs saņemt VAD...

Ko tieši jaunā valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri 11 mēnešu laikā iemācīsies? Kur viņi gulēs? Ko ēdīs, tai skaitā arī veģetārieši un vegāni? Vai viņi brīvdienās varēs bra ukt mājās? Vai Ādažu bāzē drīkstēs lietot mobilo telefonu un vai tiešām garie mati būs jāgriež "uz nullīti"? Šos un vēl daudzus citus līdzīgus jautājumus pēdējā laikā...

Latvijas jaunieši, dienot valsts aizsardzības dienestā (VAD), ne tikai apgūs valsts aizsardzībai vajadzīgās iemaņas, bet arī sekmēs savu personības attīstību, nostiprinot sevī tādas kvalitātes kā līderību, psiholoģisko noturību pret stresu un apgūs zināšanas, kuras netiek piedāvātas nevienā civilajā jomā. Kādi būs VAD karavīru galvenie uzdevumi, kā...

To valstu, kurās saglabāts obligātais militārais dienests, pieredze rāda – tas ir pamats sabiedrības vienotībai un izpratnei par rīcību krīzes un kara laikā, jaunākajā podkāsta epizodē saka AM valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš atzīst, ka valsts aizsardzības dienests (VAD) stiprinās arī pilsoņu gatavības kultūru. Vai tie būs 11 mēneši valsts...

Izdoma uzbrucējiem kibervidē ir liela, atzīst Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas jeb CERT.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, kurš viesojas "Sargs.lv" jaunākajā raidierakstā. Ja pirms dažiem gadiem populārs bija aicinājums cilvēkiem piedalīties dažādās valūtu ieguldīšanas platformās, tad tagad populāra...

Kiberuzbrukumu apjoms Latvijas informāciju tehnoloģiju infrastruktūrai kopš šī gada sākuma ir pieaudzis apmēram trīs līdz četras reizes. Eksperti neslēpj - ļaunprātības gan pret Latviju, gan citām ES valstīm vērš arī Krievijas hakeri. Dažas iestādes tādus piedzīvoja pirmo reizi un bija jāsaprot, kā šādas situācijas nepieļaut nākotnē. Bet ļoti...

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā “Sargs.lv” saņēmis daudzas lasītāju vēstules ar jautājumu- vai Latvijā ir bumbu patvertnes, jo visi satraucas, kur paslēpties, ja sākas apšaude. Pēdējo mēnešu laikā vairākas valstis, piemēram, Igaunija un Polija ir apzinājušas vietas, kur vajadzības gadījumā varētu patverties liels skaits iedzīvotāju. Savukārt...

Latvijā trauksmes sirēnas VUGD testē regulāri, parasti par to pirms tam iedzīvotājus informējot. Taču kas notiek, ja šādas sirēnas dzirdam, bet nav izziņots, ka tā ir tikai mācību trauksme? Kā rīkoties iedzīvotājiem, ko darīt, uz kurieni evakuēties un pa kādiem ceļiem? Vai šādām situācijām iedzīvotāji var laicīgi sagatavoties jau pirms tam, to...

Šajā raidierakstā par to, kā sagatavoties un kādas darbības katram iedzīvotājam būtu jāveic dažādu draudu gadījumā. Kā sagatavoties dažādām apdraudējuma situācijām un kā rīkoties atbilstoši, lai atvieglotu glābšanas dienestu un pašvaldības institūciju darbu krīzes situācijā. Par šiem un citiem tematiem stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas...

Jaunākajā “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” par to, kā krīzes apstākļos sevi nodrošināt ar energoresursiem, stāsta Zemessardzes Zinātniskās pētniecības un inovāciju ieviešanas centra speciālists, RTU doktorants Jānis Kramens. Elektrība diemžēl vai par laimi ir pamatā gandrīz visai mūsu ierastajai dzīvei – tā ir nepieciešama, lai darbotos...

Šajā podkāsta epizodē karavīrs un aktīvs piedzīvojumu meklētājs dabā seržants Rolands Matisons stāsta, kā visvienkāršāk un drošāk lauka apstākļos iegūt dzeramo ūdeni. Jo, kā zināms, bez ēdiena cilvēks var izturēt ilgāku laiku nekā bez ūdens, tāpēc šādas zināšanas un prasmes ir vitāli svarīgas. Viena lieta, ja cilvēkam 72 stundu somā ir līdzi hlora...

Iepriekšējās podkāsta sērijās jau esam runājuši par to, ko un kā pareizi sapakot ārkārtas gadījumu jeb 72 h somā, kā uzcelt pajumti ārā un kā nekrist panikā brīžos, kad jāsaglabā miers. Šoreiz saruna par to, ko var un drīkst ēst dabā, ja esam palikuši bez jebkādiem pārtikas krājumiem. Dabas pētnieks un pieredzējis izdzīvošanas eksperts vecākais...

Šajā podkāsta epizodē NBS mediķe štāba virsseržante Karlīna Lapiņa stāsta, kurus no daudzajiem medikamentiem likt ārkārtas gadījumu jeb 72 h somā, lai krīzes situācijās tiktu galā ar īslaicīgām veselības problēmām. Tāpat viņa atgādina, cik ļoti būtiski ir prast sniegt pirmo neatliekamo palīdzību nelaimē nonākušam cilvēkam, kamēr tiek gaidīta ātrā...

Pieredzējis dabas pētnieks, izdzīvošanas eksperts, radio un TV raidījumu vadītājs vecākais zemessargs Jānis Kļaviņš stāsta, kā visefektīvāk salikt ārkārtas gadījumu jeb 72 h somu - ko tajā obligāti likt iekšā, bez kā var arī iztikt. Katrā ziņā sava mugursoma ar pašām svarīgākajām lietām ir vajadzīga katram ģimenes loceklim, arī bērniem, ja vien...

Šoreiz "Sargs.lv" podkāstā pieredzējis un aktīvs piedzīvojumu meklētājs dabā, kā arī profesionālā dienesta karavīrs seržants Rolands Matisons stāsta, kā ierīkot pagaidu pajumti, ja jānakšņo, piemēram, mežā - kuri dabā atrodamie materiāli šim mērķim der vislabāk un kas jāņem vērā, lai pajumte pasargā no nokrišņiem un vēja, kā arī ir daudzmaz droša...

Pieredzējis izdzīvošanas un komandu saliedēšanas eksperts kapteinis Mareks Dombrovskis, kura dienesta vieta šobrīd ir Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde, skaidro, kā veidojušās šīs 72 stundas jeb trīs diennaktis, kas izdzīvošanas algoritmā ir kritiski svarīgas. Tāpat viņš stāsta, ko nozīmē "STOP" princips, kas būtu jāņem vērā ikvienam no mums jebkurā...

Trešajā podkāsta epizodē NBS galvenais psihologs atv.majors Vilnis Čerņavskis stāsta, kas ir psiholoģiskā noturība un vai to ir iespējams uztrenēt. Viņš arī iesaka, kā rīkoties situācijās, kad liekas - apkārt ir tikai sliktais un grūti saskatīt gaismu. Lai arī kādi satricinājumi un krīzes mūs skartu, svarīgi ir censties saglabāt vēsu prātu. Tikai...