Latvijā noslēdzoties visaptverošās valsts aizsardzības mācībām “Namejs”, kurās aizsardzības nozare līdz ar valsts pārvaldi, pašvaldībām, dažādiem dienestiem, uzņēmējiem un sabiedrību aktīvi gatavojās un trenējās rīcībai gadījumos, kad valstī tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis. Portāls “Sargs.lv” nolēma skaidrot, kādos gadījumos, balstoties uz likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, Latvijā var tikt izsludināts izņēmuma stāvoklis, ar ko tas atšķiras no iepriekš pieredzētajiem gadījumiem, kad atsevišķās Latvijas teritorijās tiek izsludināta ārkārtējā situācija un, kādus ierobežojumus un pienākumus tas nosaka ne tikai valsts pārvaldes institūcijām un komersantiem, bet arī iedzīvotājiem.
Izņēmuma stāvoklis – īpašs režīms valsts apdraudējuma gadījumā
Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas tiek izsludināts galvenokārt valsts militāra apdraudējuma gadījumā vai iekšēju nemieru draudu gadījumā, kas apdraud valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tas ļauj valsts pārvaldes institūcijām pieņemt stingrus pasākumus, lai pārvarētu apdraudējumu, ierobežojot iedzīvotāju tiesības un brīvības.
Izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets uz sešu mēnešu termiņu ar Saeimas akceptu, un to var pagarināt. Šajā laikā Saeima kontrolē tā nepieciešamību un izpildi, nodrošinot, ka pasākumi ir samērīgi un leģitīmi.
Ārkārtējā situācija – civilo krīžu pārvarēšanai
Ārkārtējā situācija ir piemērota galvenokārt dabas katastrofām, epidēmijām un citām civilo krīžu situācijām. Tā ļauj valsts pārvaldes iestādēm efektīvi reaģēt uz notiekošo un veikt ātrus lēmumus, bet iedzīvotāju tiesību ierobežojumi ir mazāk apjomīgi salīdzinājumā ar izņēmuma stāvokli.
Piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas noteica ierobežojumus sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā. Ārkārtējā situācija tika izsludināta arī 2021. gada augustā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kad strauji pieauga nelegālo migrantu plūsma, ko organizēja Baltkrievijas valdība un 2013. gada pavasarī ārkārtējā situācija tika izsludināta Latgales reģionā smagu plūdu dēļ.
Ko iedzīvotājiem ņemt vērā izņēmuma stāvoklī?
Kad Latviju apdraud ārējs ienaidnieks, Valsts prezidents piedalās valsts aizsardzības organizēšanā un lēmumu pieņemšanā. Kā Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis viņam ir tiesības ne tikai vadīt Nacionālās drošības padomi, bet arī noteikt kara laika virspavēlnieku, kurš koordinēs militārās operācijas.
Lai nodrošinātu efektīvu militāro vadību, Valsts prezidents veido īpašu Militāro padomi, kas sniedz padomus kritiskajos lēmumos. Kara laikam viņš iesaka arī Nacionālo bruņoto spēku komandieri, kuru apstiprina Saeima.
Virspavēlnieks vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Viņš vada valsts aizsardzību, lai novērstu valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumu, ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktos kara laika uzdevumus.
Prezidents sadarbojas ar valdību un parlamentu, lai koordinētu valsts darbības ārkārtas apstākļos. Saeima ir tā institūcija, kas nodarbojas ar likumdošanu, tā arī veic parlamentāro kontroli pār bruņotajiem spēkiem, iekšlietu un drošības iestādēm.
Saeima nosaka bruņoto spēku struktūru un personāla principus, kontrolē budžetu un pieņem lēmumus par spēku izmantošanu ārpus valsts teritorijas. Tā arī ieceļ amatpersonas drošības institūcijās, lemj par kara pasludināšanu, izskata ārkārtas situāciju pamatotību un uzklausa valdības informāciju par nacionālo drošību.
Ministru kabinets ir galvenā izpildvaras institūcija, kas īsteno visus izņēmuma stāvokļa laikā nepieciešamos pasākumus. Tas ietver iekšējās drošības un aizsardzības pasākumu koordinēšanu, kā arī stratēģisku lēmumu pieņemšanu par mobilizāciju, civiliedzīvotāju drošību, īpašuma rekvizīciju, ekonomiskajiem ierobežojumiem utt. Valdība cieši sadarbojas ar Valsts prezidentu, lai nodrošinātu pasākumu efektīvu īstenošanu un sabiedrības drošību.
Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas laikā iedzīvotājiem jābūt gataviem ātri pielāgoties noteiktajiem ierobežojumiem. Ir būtiski:
- Sekot oficiālajiem ziņojumiem.
- Nodrošināt pieejamu personu apliecinošu dokumentu.
- Ievērot pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus.
- Sadarboties ar valsts institūcijām un atbalstīt sabiedrisko kārtību.
Mobilizācijas regulējumi un iesaukšana
Saskaņā ar Mobilizācijas likumu Ministru kabinetam izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā ir tiesības pieņemt lēmumu par mobilizāciju. Tai var būt pakļauti valsts iedzīvotāji, kuri atbilstoši Militārā dienesta likumam, skaitās Nacionālo bruņoto spēku rezervē – karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, Latvijas pilsoņi – vīrieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam, kā arī Latvijas pilsones – sievietes, kas sasniegušas minēto vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi vai ir apguvušas speciālu militārās apmācības kursu, vai beigušas apmācību Zemessardzē. Turklāt tiktu ierobežota iesaukšanas vecuma vīriešu iespēja izbraukt no valsts, lai nodrošinātu pietiekamu cilvēkresursu bāzi aizsardzības spēkiem.
Papildus militārajai iesaukšanai civiliedzīvotāji tiktu aicināti piedalīties valsts aizsardzības uzdevumos dažādās atbalsta lomās – no loģistikas līdz veselības aprūpei. Šāda iesaistīšanās būtu obligāta, ja tiktu noteikta mobilizācija civilajiem spēkiem, kā arī civilās aizsardzības formējumos un tautsaimniecībā, kur nepieciešams uzturēt kritiskās infrastruktūras darbību un sniegt atbalstu sabiedrībai. Mobilizāciju un tās dažādās formas koordinē Ministru kabinets, nodrošinot nepieciešamo resursu un personāla piesaisti.
Īpašuma pārņemšana un sabiedrisko resursu iesaistīšana
Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredz, ka valsts var pārņemt turējumā fizisko un juridisko personu īpašumu (kustamo un nekustamo mantu), ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai. Tas varētu izpausties kā privāto transportlīdzekļu, ēku un tehnikas pārņemšana, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku vajadzības. Uzņēmumiem tiktu uzdots izpildīt valsts noteiktos uzdevumus, kas var ietvert preču un pakalpojumu piegādi armijai, tostarp loģistikas un infrastruktūras nodrošināšanu.
Taču likums arī nosaka, ka fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašums tiek izmantots valsts aizsardzības vai nacionālās drošības nolūkiem, ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību, izņemot kompensāciju par neiegūto peļņu. Ministru kabinets nosaka procedūru, kā valsts un pašvaldību iestādes pieņem lēmumus par īpašuma iegūšanu, to atdod atpakaļ un kā tiek pieprasīta un aprēķināta zaudējumu atlīdzība. Tāpat tiek noteikts, kā īpašniekiem ir tiesības apstrīdēt atlīdzības apmēru, ja rodas strīdi par izmaksājamās kompensācijas lielumu.
Komandantstunda un pārvietošanās ierobežojumi
Izņēmuma stāvokļa laikā iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā varētu tikt noteikta komandantstunda, kas ierobežotu pārvietošanos noteiktos dienas laikos. Iedzīvotāji drīkstētu iziet no mājām tikai ar īpašām atļaujām vai gadījumos, kad viņi piedalās vitāli svarīgās darbībās, piemēram, strādā veselības aprūpē, nodrošina enerģētikas vai pārtikas piegādes.
Pārvietošanās starp pilsētām un rajoniem tiktu stingri kontrolēta, tai skaitā var tikt izveidoti militārie kontrolpunkti. Katrs ceļotājs tiktu rūpīgi pārbaudīts, un pārvietošanās būtu atļauta tikai tad, ja tā ir pamatota ar būtisku nepieciešamību.
Alkohola tirdzniecības ierobežojumi un sociālie ierobežojumi
Lai saglabātu sabiedrisko kārtību un novērstu nemierus, kara stāvokļa laikā varētu tikt noteikts aizliegums alkoholisko dzērienu tirdzniecībai. Šāda pasākuma mērķis būtu novērst to, ka iedzīvotāji pārmērīgi lieto alkoholu, radot apdraudējumu sabiedrībai un drošībai. Tirdzniecības vietas, bāri un citi izklaides objekti var tikt slēgti.
Turklāt var tikt ierobežotas sabiedriskās pulcēšanās iespējas, lai novērstu potenciālus protestus, nemierus vai citas destabilizējošas darbības. Iedzīvotājiem var tikt noteikts aizliegums rīkot demonstrācijas vai publiskus pasākumus, kas varētu apdraudēt kārtību vai novirzīt valsts resursus no svarīgām aizsardzības funkcijām.
Civiliedzīvotāju ieroču aizturēšana
Izņēmuma stāvokļa laikā tiktu noteikta stingra civiliedzīvotāju īpašumā esošo ieroču kontrole. Lai novērstu to nelikumīgu izmantošanu vai radītu apdraudējumus drošībai, civilpersonām piederošie ieroči varētu tikt konfiscēti, lai nodrošinātu, ka tie nenonāk nepareizās rokās. Paredzams, ka šādus pasākumus īstenos Valsts policija un Nacionālie bruņotie spēki.
Komunikācijas kontrole un informācijas plūsmas ierobežošana
Izņēmuma stāvokļa laikā var tikt noteikta stingra valsts un privātās komunikācijas uzraudzība. Lai novērstu spiegošanu vai viltus ziņu izplatīšanu, var tikt noteikti ierobežojumi interneta un mediju darbībai. Valdība var vērsties pret medijiem, kuri izplata ienaidnieka propagandu, slēdzot to darbību.
Pilsoņu tiesību ierobežojumi
Iedzīvotāju pamattiesības var tikt būtiski ierobežotas, lai nodrošinātu valsts drošību un valsts aizsardzības prioritātes. Valsts varētu veikt izmeklēšanas, aizturēšanas un kratīšanas, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts drošība. Darbību uzsāk karatiesas. Karatiesu process būtu paātrināts, lai nodrošinātu efektīvu rīcību kritiskos apstākļos. Tas nozīmētu īsāku izmeklēšanas un tiesas procesu, kas ļautu ātrāk pieņemt spriedumus un piespriest sodus. Šāds paātrinātais process bieži vien tiktu ieviests, lai nepieļautu situāciju eskalāciju kara laikā. Neparedzētos gadījumos civiliedzīvotāji var tikt aizturēti bez tiesas procesa, ja tiek uzskatīts, ka viņi apdraud sabiedrisko kārtību vai valsts drošību.
Izņēmuma stāvoklis nozīmē plašus iedzīvotāju dzīves apstākļu ierobežojumus, taču tie tiek veikti valsts aizsardzības interesēs, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un stabilitāti ārkārtējos apstākļos. Šādos apstākļos ir būtiski sekot līdzi informācijai oficiālajos kanālos, lai saprastu, kādi lēmumi tiek pieņemti un kādi ierobežojumi ir spēkā, nodrošinot iedzīvotāju gatavību un sapratni par nepieciešamajiem pasākumiem.
