Šogad viena no būtiskākajām Latvijas aizsardzības prioritātēm bijusi valsts austrumu robežas stiprināšana. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba (AŠ) inženieru inspektors pulkvežleitnants Kaspars Lazdiņš intervijā “Sargs.lv” stāsta, ka šogad veikti vairāki būtiski Latvijas austrumu robežas aizsardzības līnijas izveides sagatavošanās darbi, tostarp iegādāti nesprāgstošo šķēršļu izveidei nepieciešamie materiāli, uzsākta šķēršļu grupu izveidošana pie Latvijas robežas ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Nākamgad plānots iegādāties sprāgstošos šķēršļus, izveidot pastāvīgus inženierresursu parkus un, protams, turpināt šķēršļu grupu izveides.
Pulkvežleitnants K. Lazdiņš pauž, ka šogad bija divi galvenie mērķi – iegūt materiālus šķēršļu izveidei, kā arī sagatavot augsni turpmākajām darbībām. Tas izdevies veiksmīgi. Paralēli uzsākts darbs pie fizisko šķēršļu izveides (ceļu pārrakšanas un šķēršļu grupu izveides).
“Šogad esam iegādājušies liela daudzuma nesprāgstošo šķēršļu materiālus. Šie materiāli ir piegādāti un izvietoti izveidotajās pagaidu inženierresursu parku vietās. Esam arī snieguši atbalstu Valsts robežsardzei gan izvietojot šķēršļus, gan veicinot viņu infrastruktūru aizsardzību, un šis process joprojām turpinās ,” stāsta NBS inženieru inspektors.
Viņš arī uzsver, ka uzsākti gar robežu esošo ceļu pārrakšanas darbi. Tāpat sākta arī šķēršļu grupu izveidošana, un viena no tām jau tapusi tā dēvētajā “draudzības kurgānā”. “Pieļauju, ka vietējie iedzīvotāji ir jau pamanījuši, ja vēl nav, tad noteikti pamanīs, kur šos šķēršļus izveidojam, jo visi šķēršļi ir fiziski dabā redzami,” viņš saka.
NBS inženieru inspektors “Sargs.lv” arī atzīmē, ka uzsākts darbs pie normatīvā regulējuma pilnveidošanas. Viņš norāda, ka miera laikā arī NBS ir jāievēro valstī pieņemtie likumi un nevar būt izņēmumi, tamdēļ, lai NBS likuma ietvaros varētu pilnvērtīgi un operatīvi veidot valsts aizsardzībai nepieciešamos šķēršļus, ir nepieciešami papildinājumi un izmaiņas normatīvajā regulējumā. Šīs izmaiņas ļaus NBS samazināt laiku no plāna izstrādes līdz realizācijai, lai maksimāli īsākā laika sprīdī spētu sagatavot vērā ņemamu aizsardzību. Tāpat, kā skaidro pulkvežleitnants, ar izmaiņām normatīvajā regulējumā NBS varēs izmantot savu inženieru profesionālās spējas daudz vairāk, tādējādi ietaupot finanses, neizmantojot ārpakalpojumus, piemēram, civilo inženieru izmantošanu uzdevumos, kurus kaujas inženieri spēj izpildīt ar saviem resursiem, tādējādi ietaupot finansējumu un paaugstinot kaujas inženieru profesionālās iemaņas.
Savukārt, atbildot, ar kādiem izaicinājumiem nācies sastapties darbā pie Latvijas austrumu robežas stiprināšanas, pulkvežleitnants K. Lazdiņš, pirmkārt, min iepirkuma procesu. “Šogad bija jāiegādājas ļoti liels apjoms materiāltehnisko līdzekļu ar ļoti īsu piegādes termiņu. Tāpat materiālu iegādē sadarbojāmies ar ļoti daudziem uzņēmējiem, un ar katru vajadzēja koordinēties, komunicēt par materiāltehnisko līdzekļu piegādēm, par to ražošanu. Pateicoties uzņēmēju darba sparam un izpratnei par šo iegāžu nozīmīgumu valsts aizsardzībā, viss sekmīgi noslēdzies, esam laikus ieguvuši šogad plānotos materiālus” skaidro inženieru inspektors.
Kā otru būtisku izaicinājumu viņš min saskaņošanas darbus. Ar to viņš domā, ka zemju, kur plānotas NBS aktivitātes, patieso īpašnieku atrašanu, lai saskaņotu ar viņiem plānotos procesus.
Pulkvežleitnants gan vēlas izcelt uz gala rezultātu tendētu sadarbību ar daudzām institūcijām – Valsts Robežsardzi, valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”, ar pašvaldību vadītājiem, Iekšlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Satiksmes ministriju, akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, SIA “Latvijas Valsts ceļi”, akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, Nodrošinājuma valsts aģentūru un, protams, arī ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri visi kā viens bija atbalstoši un uz dialogu orientēti.
Runājot par nākošo gadu, pulkvežleitnants norāda, ka primāri tiks turpināts darbs, iegādājoties nepieciešamos materiālus, veicot robežas aizsardzības līnijas izveides sagatavošanas darbus un tās izveidi.
Papildus tam nākošgad plānots veidot pastāvīgus inženierresursu parkus, jo patreiz šķēršļi tiek uzkrāti pagaidu vietās. Tāpat turpināsies darbs pie šķēršļu grupu izveidēm, kā arī tiks uzsākti nākamie iepirkumu procesi.
“Šogad esam uzsākuši un nākamgad turpināsim veidot pirmo aizsardzības līniju gar Latvijas austrumu robežu. Tikmēr, skatoties valsts iekšienē, skatīsimies, vai arī tur varam izvietot nesprāgstošos šķēršļus miera laikā, iespēj robežās netraucējot tautsaimniecības attīstībai, “ piebilda pulkvežleitnants K. Lazdiņš.
Rezumējot padarīto, inženieru inspektors saka, ka šis bija vairāk kā iesildīšanās gads, bet nākamgad jau visi materiāli būs jāsāk izvieto apvidū.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka 2024. gada 5.martā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, tā izpildei tuvāko piecu gadu laikā atvēlot 303 miljonus eiro.
Latvijas austrumu robežas stiprināšana ir daļa no trīs Baltijas valstu kopīgā projekta par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Interesi apvienot topošo Baltijas aizsardzības līniju ar savu robežas militārās aizsardzības infrastruktūru izrādījusi arī Polija.
