Agresorvalstis Krievija un Baltkrievija Latvijas Austrumu pierobežā uzsākušas jaunu agresijas vilni – šoreiz pret Latviju. To ievada operācijas hibrīdā fāze, kuras laikā pār robežu tiek pastiprināta nelegālo migrantu iesūtīšanu. Viņu vidū ir arī bruņoti diversanti. Uzbrukuma apmērs pieaug. Pierobežas pilsētās parādās agresīvi noskaņotas cilvēku grupas, kas apzināti uzsāk konfliktus ar Valsts robežsardzes un Valsts policijas pārstāvjiem, eskalējot situāciju līdz masu nemieriem. Pastiprinās pret Latviju vērstā agresoru propaganda ar mērķi uzkurināt un noskaņot vietējos iedzīvotājus pret likumīgi ievēlēto varu. Piedevām iebrucēji turpina izņemt bruņojumu no iepriekš Latvijas pusē sagatavotām slēptuvēm, lai agresijas hibrīdo fāzi pārvērstu pilna mēroga konfliktā. Šāds ir scenārijs, kādu visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs” laikā Nacionālie bruņotie spēki sestdien izspēlēja Kārsavas pilsētā.
Portāla “Sargs.lv” komanda Kārsavā ierodas ap desmitiem no rīta. Pa ceļam jau manāmas Valsts Policijas un Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargu un karavīru patruļas. Tuvojoties Kārsavai, pilsētas pievadceļos izvērsti vairāki mobilie kontrolpunkti, kuros Valsts policija kopā ar Zemessargiem kontrolē pilsētā ienākošo transportu. Tas nepieciešams, lai novērstu iesūtīto provokatoru pieplūdumu.
Tikmēr iebraucot Kārsavā situācija jau ir sakaitēta. Pilsētas centrā redzamas sejas maskās un treniņtērpos tērptas provokatoru grupas, kas arvien vairāk un vairāk cenšas iesaistīties konfliktos ar Valsts policiju. Saprotot, ka situācija var eskalēties un iziet ārpus kontroles, Valsts policija lūdz Zemessardzes 3. Brigādes atbalstu iespējamai agresīva pūļa savaldīšanai un izdzenāšanai.
Reaģējot uz Valsts policijas lūgumu Kārsavā ierodas pūļa kontrolei apmācīti zemessargi no 32. kājnieu bataljona un 36. kaujas atbalsta bataljona pilnā pūļa kontroles ekipējumā. Tikmēr provokatoru rokās pamazām parādās gari mieti, tiek būvētas barikādes un dedzinātas mašīnas. Saprotot, ka konfliktu mierīgā ceļā atrisināt neizdosies, tiek dota pavēle par agresīvā pūļa izdzenāšanu.
Uz agresijas pieaugumu zemessargi atbild ar pakāpenisku virzīšanos pretinieka virzienā un skaņas un gaismas granātām. Eskalācijas beigu fāzē vairākkārtīgi tiek aizdedzinātas no vecām paletēm veidotās barikādes. Lai pasargātu zemessargus, kuri uzsākuši pūļa atspiešanu, talkā nāk ugunsdzēsēji, kuri ar spēcīgu ūdens strūklu tūdaļ apdzēš molotova kokteiļu un degmaisījuma radītās liesmas. Galu galā nemiernieki tiek iedzīti Kārsavas Romas katoļu baznīcas teritorijā kur nemiernieki tiek iespiesti un apcietināti.
Lai gan šķiet, ka viss ir beidzies, pēkšņi pie baznīcas atskan sprādziens, kurā ir cietuši zemessargi, kam palīgā steidz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsti un Zemessarzes 3.Latgales brigādes mediķi. Cietušo traumu smagums ir dažāds, tādēļ sākas ievainoto šķirošana, palīdzības sniegšana un tūlītēja transportēšana uz slimnīcām.
Nākamā operācijas fāze seko Pudinavā, kur pamesto skolas ēku ieņēmuši bruņoti pretinieka kaujinieki. Te neitralizēt iebrucējus tiek sūtīta NBS Speciālo uzdevumu vienība kopā ar Valsts robežsardzes speciālo uzdevumu vienību “Sigma”.
Gandarīts par karavīru, zemessargu un citu dienestu sniegumu ir NBS komandieris ģenerālleitnant Leonīds Kalniņš, kurš atzīst, ka 3. Latgales brigādes karavīri un zemessargi šā gada mācību uzdevuma sekmīgai izpildei jau ir gatavojušies no iepriekšējā mācību cikla “Nemejs” vingrinājuma. Turklāt vadīt valsts apdraudējuma pārvarēšanu pretinieka hibrīdās operācijas fāzē nav vienkārši.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš uzsvēra, ka šā gada mācību scenāriji tiks analizēti un papildināti, īpaši ietverot Ukrainas karadarbībā gūto pieredzi, lai izaicinošākas padarītu arī nākamā gada mācības “Namejs”. Vienlaikus viņš uzsvēra mācību laikā notiekošo sadarbību starp iekšlietu dienestiem un medicīnas nozari.
Atzinīgi savu karavīru un zemessargu sniegumu sarunā ar “Sargs.lv” vērtēja arī Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis atzīstot, ka ar hibrīdo karadarbību Latgales reģionā gan Zemessardze, gan citi dienesti saskaras jau vairākus gadus no vietas un tā ir kļuvusi par ikdienu.
Latgalē notiekošo mācību “Namejs” nekonvencionālo operācijas fāzi aktīvi vēroja arī valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš norādīja, ka Latvijai un arī pārējām Baltijas valstīm ir būtiski mācīties no iepriekšējos gados īstenotajiem Krievijas agresijas gadījumiem. Turklāt, īstenojot šādas mācības, tiek sūtīts nepārprotams signāls arī pašam agresoram.
Mācības “Namejs ” ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014. gada. Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, kurām pastāvīgi jābūt augstā līmenī. Bruņotajiem spēkiem vienmēr jābūt gataviem laikus un efektīvi reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem un garantēt Latvijas drošību. Savukārt sadarbības stiprināšana ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu nozaru komersantiem un to iesaiste mācībās stiprina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.
