Pērn NATO dalībvalstīs audzis to iedzīvotāju skaits, kuri atbalstījuši dalībvalstu individuālā aizsardzības budžeta palielinājumu, vēsta jaunākais NATO pārskats par 2022. gadu.
Saskaņā ar NATO apkopoto informāciju, aizsardzības izdevumu palielinājumu pērn atbalstījis absolūtais vairākums visu dalībvalstu sabiedrību, jeb 74%, kas ir par 4% vairāk nekā 2021. gadā.
No visiem dalībvalstīs aptaujātajiem aptaujātiem iedzīvotājiem tikai 12% pērn uzskatīja, ka aizsardzības izdevums nepieciešams mazināt.
Vislielākais atbalsts aizsardzības izdevumu palielināšanai pērn bija Albānijā un Turcijā, kur katrā no valstīm aizsardzības budžetu palielināšanu atbalstīja 85% iedzīvotāju. Otro vietu sabiedrības atbalstā aizsardzības izdevumu celšanai dalīja Bulgārija un Norvēģija katra ar 83% sabiedrības atbalstu, bet trešais lielākais atbalsts aizsardzības izdevumu kāpināšanā bija Francijas iedzīvotājiem – 82%.
NATO lielākā donora – ASV iedzīvotāju atbalsts aizsardzības izdevumu kāpināšanai 2022. gadā bija 74% apmērā.
Saskaņā ar NATO pārskata datiem, starp Baltijas valstīm tieši Latvijā ir visvairāk to cilvēku, kuri uzskata, ka aizsardzības izdevumi būtu jāsamazina. Šeit tā domā 15% iedzīvotāju, kamēr Lietuvā -12%, bet Igaunijā 10%.
Starp visas alianses dalībvalstīm visvairāk pret aizsardzības izdevumu palielināšanu noskaņoti Melnkalnes iedzīvotāji. Tur 46% sabiedrības uzskata, ka izdevumi valsts aizsardzībai būtu jāsamazina.
Līdztekus NATO ietilpstošo valstu iedzīvotāju viedokļu apkopošanai, aptauja veikta arī kandidātvalstīs Somijā un Zviedrijā. Somijā aizsardzības izdevumu palielināšanu atbalsta 85% iedzīvotāju, bet Zviedrijā - 82%.
