Krievija ir uzsākusi militārā aprīkojuma izvešanu no Sīrijas, transportējot transportlīdzekļus un konteinerus no tās galvenās Tartūsas ostas Vidusjūras piekrastē, liecina “BBC Verify” analīze un satelītattēli. Šis solis seko Asada režīma destabilizācijai pagājušā gada decembrī.
Pēc diktatora Bašara al Asada gāšanas pārbaudīti kadri fiksēja Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnas, kas devās uz ziemeļiem Tartūsas ostas virzienā. Pēc tam satelītattēlos bija redzams, ka ostā tiek uzglabāts ievērojams daudzums militārā aprīkojuma.
Tomēr jaunākie “Planet Labs” satelītattēli, kas publicēti trešdien, 29. janvārī, liecina, ka liela daļa aprīkojuma tagad ir pazudusi pēc tam, kad Krievijas militārie kuģi pameta ostu.
Šī attīstība sakrīt ar nesenajām Krievijas amatpersonu un Sīrijas valdības diskusijām Damaskā. Lai gan daži ziņojumi liecina, ka Sīrija ir atsaukusi Krievijas ostas nomas līgumu, oficiāls apstiprinājums tam nav sniegts.
Tartūsas osta ilgstoši kalpojusi kā Maskavas galvenā bāze, nodrošinot degvielas uzpildīšanu, piegādi un kuģu remontu Vidusjūrā. Tomēr kopš Asada režīma ietekmes samazināšanās Krievijas karakuģi ostā nav novēroti, radot jautājumus par Maskavas turpmāko klātbūtni Sīrijā.
Lai gan Maskava ir paudusi nodomu saglabāt savu klātbūtni Tartūsas ostā, jaunākie pierādījumi liecina, ka vērtīgākais aprīkojums no tās ir pārvietots. Līdzīgas kustības novērotas Hmeimimas aviācijas bāzē, kur vairākas nedēļas nepārtraukti tiek pārvietots Krievijas militārais aprīkojums.
Saskaņā ar jūras izsekošanas datiem 21. un 22. janvārī Tartūsas ostā piestāja divi kuģi – “Sparta” un “Sparta II”. Abiem kuģiem, kurus apkalpo Krievijas militārais uzņēmums “Oboronlogistika LLC”, ir noteiktas ASV sankcijas, un tie ir saistīti ar Krievijas ieroču transportēšanu. Šie tā sauktie rolkeri jeb roll-on/roll-off kuģi, kas spēj pārvadāt riteņtransportu, izbrauca no Tartūsas dažu dienu laikā, paņemot līdzi militāro aprīkojumu.
“Sparta II” ostu pameta līdz 27. janvārim, un satelītattēli apstiprināja, ka tam tuvumā iepriekš esošie militārie transportlīdzekļi ir pazuduši. Izsekošanas dati uz īsu brīdi fiksēja kuģa atrašanos netālu no Kipras, tomēr tā signāls kopš tā laika ir deaktivizēts, iespējams, lai izvairītos no atklāšanas. “Sparta” kuģis veica līdzīgas aktivitātes – pēc tā iziešanas no Tartūsas doka zona bija tukša.
Tikmēr Hārvarda Universitātes drošības analītiķis Dmitrijs Gorenburgs uzskata, ka Krievijas klātbūtne Tartūsā tuvojas beigām. Viņš norādīja, ka tam, vai izvešanai būs nepieciešami papildu kuģi, nav izšķirošas nozīmes, jo Krievijas militārās klātbūtnes izbeigšana Sīrijā šķiet neizbēgama.
Iepriekš izskanējis, ka Sīrija ir pieprasījusi Krievijai reparācijas, lai “atjaunotu uzticību” pēc diskusijām starp Damaskas valdību un Maskavu. Sanāksmē, kas notika 28. janvārī, tika apspriesta Krievijas un Sīrijas attiecību nākotne, Sīrijai uzstājot, ka Maskavai jānodrošina kompensācija par tās darbībām pagātnē.
Sīrijas vietējie ziņu avoti liecina, ka valsts pieprasa restitūciju “kompensācijas, atjaunošanas un atgūšanas” veidā. Tāpat Sīrijas valdība ir pieprasījusi “pārejas tiesiskuma mehānismus”, lai nodrošinātu atbildību par noziegumiem, kas pastrādāti Asada valdīšanas laikā. Turklāt Damaska aicinājusi Krieviju “atzīt pagātnes kļūdas” un “cienīt Sīrijas tautas gribu”.
Avots Sīrijā ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja, ka Sīrijas prezidents Ahmeds aš-Šarā ir pieprasījis Krievijai atgriezt Bašāru al Asadu, kurš pēc varas zaudēšanas radis patvērumu Maskavā. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs atteicās komentēt, vai Sīrija oficiāli pieprasījusi Asada atgriešanos.
Divas galvenās Krievijas militārās infrastruktūras Sīrijā – Tartūsas osta un Hmeimimas aviācijas bāze – bijušas Maskavas reģionālās stratēģijas galvenās sastāvdaļas. Tartūsa, kuru Krievija pārņēma divpusējā līgumā 1971. gadā, tai nodrošinājusi kritisku klātbūtni reģionā, savukārt Hmeimimas aviācijas bāze izveidota 2015. gadā, lai palīdzētu Sīrijas armijai cīņā pret Islāma valsti.
Joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā Krievija vēlas saglabāt klātbūtni šajās bāzēs. Tiek ziņots, ka ar Tartūsas nomas līguma laušanu un militāro līdzekļu atsaukšanu Maskava saskaras ar izaicinājumu nodrošināt savas stratēģiskās intereses Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā. Nākamās nedēļas atklās, vai Krievija mēģinās vienoties par pastāvīgu klātbūtni Sīrijā vai pārcels uzmanību uz citu reģionu, reaģējot uz mainīgo ģeopolitisko spiedienu.
