Bezpilota lidaparātu kara ēra transformē līdzšinējo aizsardzības industrijas nozari, jo strauji attīstās tehnoloģijas, ko izstrādājuši mazāki tirgus dalībnieki, apdraudot lēni attīstīto tehnoloģiju dominējošo stāvokli nozares gigantiem.
Slepenā ķieģeļu darbnīcā frontes pilsētas nomalē Ukrainas austrumos karavīri Bohdans un Vlads cītīgi strādā, lai izgatavotu "kamikadzes" bezpilota lidaparātus. Nelielajā rūpnīcā ir 3D printeris, ar kuru izgatavo sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai izklaidei vai aerofotografēšanai paredzēto tehnoloģiju pārvērstu par nāvējošu ieroci.
Bezpilota lidaparātu (BPL) izmantošana Krievijas karā Ukrainā pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaugusi. Bohdans, kurš lūdza, lai viņu identificē tikai pēc vārda, atceras, kā 2022. gada jūnijā, četrus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma, ārvalstu televīzijas komandai demonstrēja pirmo FPV pašnāvnieku jeb "kamikadzes" bezpilota lidaparāta uzbrukumu. Viņš piestiprināja aizsargbrilles, lai skatītos video no lidaparāta, un pēc tam pilotēja to virs frontes līnijas.
Šodien viņu darbnīca ir tikai viens no Ukrainas svarīgākās rūpniecības nozares posmiem. Dronu karadarbība ir sasniegusi jaunus intensitātes augstumus. Būtiski, ka lētie, bet efektīvie FPV uzbrukuma droni ir palīdzējuši novērst daļu no artilērijas lādiņu trūkuma, kas pēdējā gada laikā ir nomocījis Ukrainas armiju. Valsts apgalvo, ka pirms iebrukuma tai bijuši tikai seši dronu ražotāji, bet tagad ir vairāk nekā 200, kas spēj saražot miljonu dronu gadā.
Tradicionālo ieroču programmu izstrāde ilgst gadiem, dažkārt pat gadu desmitiem, un tās balstās uz ievērojamiem valsts budžetiem, kā arī lielām pētniecības un testēšanas iekārtām. Turpretī bezpilota lidaparāti ir lēti, nāvējoši un ātri izgatavojami, tādējādi palīdzot izlīdzināt konkurences apstākļus starp mazākiem dalībniekiem un atzītiem rūpniecības gigantiem.
Ukraina pierāda, ka "svarīgs ir laiks, kas vajadzīgs, lai nonāktu tirgū, un elastīgāka attīstība", skaidro Zviedrijas aizsardzības giganta "Saab" izpilddirektors Mikaels Johansons. "Tā vietā, lai izstrādātu perfektu produktu, kas var aizņemt daudzus gadus, ir svarīgi ātri radīt produktus, kurus var testēt, modificēt un vēlreiz testēt. Ātrums ir izšķirošs."
Ne tikai nozarei ir jāmainās. Valdību aizsardzības departamentiem būs jāpārveido ieroču iegādes veids, lai neatpaliktu no daudz ātrākajiem izstrādes cikliem, kas saistīti ar aizvien vairāk programmatūras definētiem ieročiem un autonomām sistēmām, ko virza mākslīgais intelekts. Vispirms ierēdņiem būs jāizvairās no ierastā piegādātāju loka, lai iesaistītu mazākus uzņēmumus, no kuriem daudzi nāk no tehnoloģiju nozares.
Šī mācība jau tiek apgūta. "Ja Ukraina mums ir kaut ko iemācījusi, tad tikai to, ka mums ir jāstrādā ātrāk," šogad Londonā militāro amatpersonu un nozares vadītāju auditorijai sacīja Lielbritānijas Stratēģiskās pavēlniecības vadītājs ģenerālis sers Džeimss Hokenhulls. Valdībām galarezultāts varētu būt aizsardzības plānotāju "Svētais Grāls" - īsta revolūcija militārajā jomā.
Lai gan bezpilota lidaparātu karadarbība Ukrainā ir sasniegusi savu zvaigžņu stundu, bezpilota lidaparātu izmantošana konfliktu laikā nav jaunums. Izlūkošanas bezpilota lidaparātus ASV pirmo reizi plaši izmantoja Vjetnamas kara laikā, pēc tam arī citas valstis sāka vairāk ieguldīt bezpilota lidaparātu tehnoloģijās. Taču tieši lētu, bieži vien Ķīnā ražotu bezpilota lidaparātu parādīšanās apvienojumā ar mākslīgā intelekta programmatūru parādīja, kā bezpilota lidaparāti var mainīt kara raksturu.
Kopš tā laika to izmantošana ir tikai paātrinājusies. Ukraina tagad izmanto lielu bezpilota lidaparātu floti, kas var uzlidot Krievijas mērķiem, izmantojot autonomu navigāciju un mākslīgā intelekta programmatūru, kas ir izturīgāka pret ienaidnieka elektroniskajiem traucējumiem.
Tāpat kā bezpilota lidaparāti ir radikāli izmainījuši kaujas lauku, to pieaugošā izplatība maina arī aizsardzības nozari, jo parādās arvien jauni dalībnieki, kas kļūst par konkurentiem tādiem atzītiem uzņēmumiem kā "Lockheed Martin", "Raytheon" un "BAE Systems", kas šajā nozarē dominē jau gadu desmitiem.
Starp jaunpienācējiem ir arī "AeroVironment", neliels ASV aizsardzības jomas uzņēmums, kas kļuva pazīstams pēc tam, kad tā "kamikadzes" drons "Switchblade" kļuva par agrīnu Ukrainas pretošanās kustības simbolu. "AeroVironment" tika dibināta 1971. gadā Kalifornijā, un tagad tās galvenā mītne atrodas netālu no Pentagona Arlingtonā, Virdžīnijas štatā, un tā ir noslēgusi vairākus līgumus ar valdību.
Uzņēmuma vecākais viceprezidents valdes lietās Čērčs Hutons apgalvo, ka uzņēmums novēro "interesi no ASV valdības puses, kas cenšas zināmā mērā paātrināt iepirkumus, lai tie atbilstu rūpniecības inovāciju ātrumam".
Kalifornijas uzņēmēja Palmera Lukeja dibinātā "Anduril Industries" ir viens no lielākajiem ieguvējiem no pieaugošā militāro spēku pieprasījuma pēc jaunām tehnoloģijām.
Pentagons ir iegādājies simtiem tā "Altius-600M" uzbrukuma dronu un nosūtījis tos uz Ukrainas frontes līniju. Kopā ar "General Atomics" ASV Gaisa spēki to izvēlējās, lai izveidotu un testētu bezpilota lidaparātu prototipus nākamajam posmam lidaparātu programmā, kuras mērķis ir izveidot bezpilota lidaparātu floti.
"Anduril" jau ir nozīmīgs tirgus dalībnieks, bet šis lēmums tika uzskatīts par izšķirošu pavērsienu pēc tam, kad uzņēmums triumfēja pār tādiem vēsturiskajiem konkurentiem kā "Boeing" un "Lockheed Martin". "Uzvarēt šādā nozīmīgā programmā bija liels notikums," saka Lukejs. "Mēs ieguldījām simtiem tūkstošu dolāru no savas naudas, pirms valdība mums kaut ko deva."
Tradicionālie tirgus dalībnieki, kurus ietekmē pieaugošā konkurence un kuri pārāk labi apzinās rūpnieciskās problēmas, reaģē uz to, bieži vien apvienojoties ar jaunpienācējiem vai pārņemot savus mazākos konkurentus.
Pastāv "dažādi veidi, kā veidot sadarbību, partnerības, veikt tiešus vai netiešus ieguldījumus, lai papildinātu iekšējo tehnoloģiju attīstību," skaidro M. Johansons no "Saab", kurš pagājušajā gadā iegādājās 5% "Helsing" akciju. "Aizsardzības nozares pirmrindas arī atbalsta jaunuzņēmumus, lai integrētu to risinājumus miera laika iepirkumu procesos."
"Helsing" līdzdibinātājs un viens no izpilddirektoriem Gundberts Šerfs attiecības ar lielajiem uzņēmumiem raksturo kā sadarbības un konkurences kombināciju.
Uzņēmums, kas specializējas uz mākslīgo intelektu balstītos programmatūras risinājumos aizsardzībai, ir sadarbojies ar "Saab" un "Airbus". Pagājušā gada jūnijā Vācijas valdība izvēlējās "Helsing" un "Saab", lai nodrošinātu jaunas, ar mākslīgo intelektu aprīkotas elektroniskās kaujas spējas "Eurofighter" lidmašīnas atjauninājumam. "Airbus" apgalvo, ka tā sadarbosies ar uzņēmumu arī mākslīgā intelekta izstrādē sistēmai "Wingman", kurā bezpilota lidaparāti darbosies kopā ar pilotētiem iznīcinātājiem.
Apvienotajā Karalistē "BAE Systems" februārī pēc divu gadu partnerības pārņēma jaunuzņēmumu "Malloy Aeronautics". Oriols Badia, "Malloy" galvenais izpilddirektors, kurš pievienojās uzņēmumam 2016. gadā, saka, ka kopš uzņēmuma iegādes ir notikušas "nelielas pārmaiņas" attiecībā uz uzņēmuma attiecībām ar aizsardzības departamentiem.
Dažas rietumu valstu valdības norāda uz iniciatīvu vilni kā pierādījumu tam, ka tās reaģē uz strauji augošo tehnoloģiju attīstību.
Pagājušā gada augustā Pentagons izveidoja iniciatīvu "Replicator", kuras mērķis ir 18 līdz 24 mēnešu laikā ieviest tūkstošiem dronu dažādās jomās. "AeroVironment" bija viens no tiem, kas tika atlasīts pirmajā posmā. Tikai piecos mēnešos Pentagons bija paveicis to, kas "parasti Aizsardzības departamentam aizņem divus līdz trīs gadus", uzskata par iniciatīvu atbildīgā aizsardzības ministra vietniece Ketlīna Hiksa.
Lai gan Eiropas militārie spēki joprojām krietni atpaliek no ASV, tie sāk tuvoties. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ir atvēlējusi 5% no sava gada budžeta pētniecībai un attīstībai, kas atbilst 2,7 miljardiem sterliņu mārciņu gadā, un vēl 2% no budžeta ir paredzēti daudzsološu militāro tehnoloģiju un lietišķās zinātnes atbalstam.
Plānotā Aizsardzības inovāciju aģentūra, kas veidota pēc ASV Aizsardzības inovāciju vienības parauga, palīdzēs novirzīt šo naudu maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tehnoloģu uzņēmumiem pārvarēt to, ko riska kapitālisti dēvē par "nāves ieleju".
Arī NATO ir sākusi mainīt savus iepirkumu procesus, izveidojot inovāciju paātrinātāju "Diana", lai veicinātu sadarbību ar jaunuzņēmumiem un citiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Tā ir arī paziņojusi par NATO Inovāciju fondu, kas koncentrējas uz divējāda lietojuma tehnoloģijām. "Mūsu sabiedrotie raugās uz to, kas notiek Ukrainā, un cenšas kaut ko no tā atdarināt," saka NATO pārstāve Andrea Traversone, nosaucot karu par "lielu stimulu ātrākai ieviešanai".
Tomēr daudziem aizsardzības jaunpienācējiem, kuri redz, cik strauji mainās karš Ukrainā, šīs iniciatīvas ir par maz un par vēlu.
Daži vadītāji baidās, ka viens no šķēršļiem ir tas, ka jaunajām pieejām būs nepieciešams izjaukt līdzšinējo uzņēmējdarbības veidu, kurā lielajiem aizsardzības uzņēmumiem bieži vien bija, kā to raksturo konkurenti, omulīgas attiecības ar valdībām.
Īstas pārmaiņas nozīmētu arī atteikšanos no iepirkumu modeļa, saskaņā ar kuru militārie plānotāji ir tendēti nesamērīgi paaugstināt prasības, kas noveda pie procesa, kuru apgrūtināja izmaksu pārsniegšana un ilgstoša kavēšanās.
Saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības jauno iepirkuma modeli, tā vēlas ciešāk sadarboties ar nozari, lai izmantotu "spirālveida attīstību", kuras ietvaros jaunās tehnoloģijas tiks ieviestas, pirms tās būtu pilnībā gatavas, un pēc tam pielāgotas un modernizētas uz vietas. Tomēr, atzīstot nepieciešamību pēc ātruma, dažas amatpersonas apgalvo, ka, veicot darījumus ar tehnoloģiju uzņēmumiem, joprojām ir jāievēro piesardzība.
Jāņem vērā arī citi apsvērumi, jo īpaši "būtiskās atšķirības starp miera un kara laika iepirkumiem", saka "Saab" pārstāvis M. Johansons. "Ir vairākas svarīgas prasības attiecībā uz drošību, glabāšanas ilgumu, iepirkuma noteikumiem un tā tālāk, kas kara laikā kļūst daudz mazāk svarīgi. Aizsardzības rūpniecībai jāspēj atbalstīt abus šos scenārijus," viņš piebilst.
