Inovatīvu militāro un divējāda lietojuma tehnoloģiju attīstība kļūst par stratēģisku prioritāti, kas vienlaikus stiprina valsts drošību, veicina ekonomikas izaugsmi un uzlabo Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos. 2023. gadā Latvija aizsardzības pētniecībai atvēlēja vien 0,37% no kopējā budžeta jeb 4,35 miljonus eiro, kamēr Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējais rādītājs bija 1,4%. Lai mainītu šo tendenci, “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025 - 2036” paredz būtiskas pārmaiņas, kas nosaka mērķtiecīgu finansējuma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām palielināšanu, līdz 2036. gadam sasniedzot 3% no aizsardzības budžeta. Šī mērķa īstenošanai stratēģija izvirzījusi prioritārus rīcības virzienus, tostarp Aizsardzības investīciju fonda izveidi ar līdz pat 50 miljonu eiro apjomu, kā arī testēšanas infrastruktūras valstī pilnveidi un nodrošināšanu. Tāpat līdz 2028. gadam plānots dubultot Latvijas iesaisti Eiropas Aizsardzības fonda (EDF) projektos.
Atbalsts aizsardzības pētniecībai: sadarbība ar zinātni un jaunas programmas
Lai veidotu ilgtspējīgu aizsardzības pētniecisko bāzi, Aizsardzības ministrija (AM) veidos ciešu sadarbību ar Latvijas Zinātnes padomi un četrām valsts zinātnes universitātēm. Ņemot vērā inovāciju un tehnoloģiju vides strauji mainīgo raksturu, svarīgi nostiprināt aizsardzības nozares un zinātniski pētniecisko iestāžu savstarpējo komunikāciju un atgriezeniskās saites nodrošināšanu, tāpēc plānots veikt kartēšanu, apzinot valsts zinātnisko kapacitāti un infrastruktūru, kā arī iespējas, kā šos resursus efektīvi pielietot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstībā.
Iecerēts arī izstrādāt un ieviest valsts pētījumu programmu “Aizsardzības inovāciju pētījumu programmu”, kurā līdz 2028. gadam plānots īstenot vai uzsākt vismaz 12 lietišķās pētniecības projektus ar sešu miljonu eiro finansējumu.
Tāpat paredzēta kiberdrošības lietišķās pētniecības programma ar 800 tūkstošu eiro finansējumu ar mērķi līdz 2028. gadam atbalstīt vismaz četrus kiberdrošības pētījumus. Paralēli tiks turpināti arī inovatīvu risinājumu konkursi, aizsardzības hakatoni un maģistra darbu konkursi, kur tiek atbalstīti četri maģistra līmenī studējošie ar kopējo atbalsta finansējumu 60 tūkstošu eiro apmērā.
Ministrija arīdzan apņēmusies mērķtiecīgi veicināt zinātnieku dalību starptautiskajos zinātnes pasākumos, piemēram, NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas vai Eiropas Aizsardzības aģentūras zinātnes formātos.
Inovāciju atbalsta mehānismi: no idejas līdz akcelerācijai
Lai veicinātu inovāciju cikla attīstību visos uzņēmuma dzīves posmos, paredzēti dažādi atbalsta mehānismi, gan turpinot līdzšinējas programmas, gan veidojot jaunus atbalsta ietvarus.
Gan jaunuzņēmumiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem arī turpmāk būs pieejami Aizsardzības ministrijas granti divējāda un militāra lietojuma tehnoloģiju attīstībai. Šo grantu apjoms stratēģijas ieviešanas gaitā tiks palielināts četras reizes.
Sadarbībā ar Latvijas zinātņu universitātēm plānots izveidot pirmsakcelerācijas programmu, paredzot mentoringu, apmācību un agrīnā finansējuma piešķiršanu līdz 4,2 miljoniem eiro. Mērķis ir līdz 2028. gada beigām atbalstīt vismaz 30 jaunuzņēmumus.
2026. gadā tiks izveidots un aktivizēts NATO DIANA akcelerators, kura galvenais uzdevums būs inkubēt un akcelerēt uzņēmumus NATO definētajās prioritāro jauno tehnoloģiju jomās. Ambīcija ir katru gadu akcelerēt desmit uzņēmumus. Tikmēr līdz 2028. gadam iecerēta piecu Latvijas testēšanas centru integrēšana NATO DIANA testa centru programmā, lai attīstītu militāra un divējāda lietojuma tehnoloģiju testēšanas iespēju attīstību Latvijā un sekmētu sadarbību starp aizsardzības nozari, zinātnes un pētniecības sektoru un aizsardzības industrijas uzņēmumiem.
Savukārt šogad sadarbībā ar Finanšu institūciju “Altum” tiks izveidots Aizsardzības investīciju fonds. Tajā plānots piesaistīt līdz 50 miljoniem eiro apmēra ieguldījumus militāru un divējāda lietojuma tehnoloģiju uzņēmumos.
Izpētes un attīstības (R&D) pasūtījumi NBS vajadzībām
Aizsardzības R&D aktivitātes iegūs jaunu dinamiku – vidējā termiņā NBS vajadzībām stratēģijas ieviešanas gaitā tiks īstenoti pētniecības un izpētes projekti vismaz 20 miljonu eiro apmērā. Projektos paredzēta sadarbība ar komersantiem un pētniecības iestādēm, kur īpaša nozīme būs arī līdzfinansējuma piesaistei.
AM arīdzan plāno izveidot skaidru pāreju no izstrādes uz komercializāciju, lai inovatīvu produktu efektīvākai ieviešanai NBS attīstītu inovāciju iepirkuma mehānismu, kā arī pārskatītu normatīvo regulējumu.
R&D procesā tiks iesaistīta arī SIA “Valsts aizsardzības korporācija”, kas nodrošinās ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā un piegādes ķēžu nepārtrauktību. Noteikts, ka ik gadu jāatbalsta vismaz trīs nacionālie izpētes un attīstības projekti, savukārt līdz 2036. gadam korporācijai jāīsteno vismaz četri R&D projekti.
Testēšanas un validācijas pakalpojums kā nacionālā infrastruktūra
Prototipu un produktu testēšana ir viens no aizsardzības industrijas noturības un darbības nepārtrauktības veicināšanas pamata pasākumiem. Līdz ar to prototipu testēšana būs pieejama ne tikai NBS vajadzībām, bet arī kā vispārējs pakalpojums industrijai, veicinot produktu kvalitāti un atbilstību militārajiem standartiem. Testēšana palīdzēs arī integrēt Ukrainas kaujas pieredzi un pārbaudīt inovatīvo risinājumu piemērotību reālās situācijās.
Divējāda lietojuma inovācijas – ekonomikas un drošības sinerģija
Ekonomikas ministrija (EM) nodrošinājusi vairāk nekā 130 miljonus eiro trīs atbalsta programmām, kas fokusējas uz divējāda lietojuma tehnoloģijām:
- 30 miljoni eiro – jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai;
- 2 miljoni eiro – biznesa inkubācijai;
- 98 miljoni eiro – produktivitātes aizdevumiem inovatīviem uzņēmumiem.
Šajos mehānismos atbalsts ir paredzēts tikai divējāda lietojuma tehnoloģijām. Militāru (letālu) tehnoloģiju izstrāde nav iekļauta atbalstāmo projektu sarakstā, taču Aizsardzības ministrija ir iesaistīta projektu vērtēšanā, nodrošinot stratēģisku saskaņotību ar aizsardzības vajadzībām.
Latvijas aizsardzības inovāciju stratēģija iezīmē jaunu posmu aizsardzības industrijas attīstībā, kur valsts kļūst ne tikai par pasūtītāju, bet arī par partneri zinātnei, uzņēmējdarbībai un starptautiskajiem aizsardzības tīkliem. Šī pieeja sola gan NBS spēju paaugstināšanu, gan augstas pievienotās vērtības ekonomikas nostiprināšanu Latvijā.
