Esošā situācija pieprasa bruņotajiem spēkiem rīkoties proaktīvi, lai iespējamajā krīzes gadījumā tie varētu pienācīgi reaģēt. Pagaidām gan obligātais militārais dienests netiek plānots, jo tas tuvākajā laikā nesniegs vēlamo rezultātu, tomēr nopietni jādomā par aizsardzības budžeta kāpināšanu, tā intervijā portāla “Delfi” raidījumam “Spried ar Delfi” atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Šī brīža Krievijas radītā krīze ir radījusi nepieciešamību aktīvāk pievērsties valsts aizsardzības jautājumiem. Krievijas karaspēka izvietošana Baltkrievijā liek uzdot jautājumus arī par Baltijas valstu drošību.
Arī Latvija negaida un rīkojas atbilstoši situācijai. Tuvāko gadu laikā ir dots uzdevums palielināt profesionālā dienesta karavīru skaitu līdz 8000 un zemessargu skaitu līdz 12 000, uzsvēra ministrs.
Tāpat Latvija ir nosūtījusi daļu no palīdzības kravas Ukrainai. Februārī varētu notikt vēl viena piegāde, kuras vērtība būtu 2.5 miljonu eiro vērtībā, taču konkrētu datumu ministrs nemin gan drošības dēļ, gan dažādu formalitāšu dēļ, kuras vēl ir jāsakārto.
Taujāts par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, ministrs atkārtoti uzsvēra, ka kara gadījumā Latvijas armijas karavīri netiks sūtīti uz Ukrainu aizstāvēt to no Krievijas iebrukuma.
Šobrīd tiek diskutēts par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz 2.5% no iekšzemes kopprodukta, taču tam ir jāsaņem Saeimas vairākuma atbalsts. Ministrs neizslēdza iespēju, ka tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams palielināt karavīru atalgojumu, kas iespējams daļēji palīdzētu arī risināt rekrutēšanas jautājumu.
