Podkāsti
Pēdējo gadu laikā ir būtiski audzis kiberuzbrukumu skaits pret Rietumvalstīm, tostarp arī pret Latviju. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija ir bijusi otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc piedzīvoto kiberuzbrukumu skaita. Taču kopējais kiberapdraudējuma līmeņa pieaugums Eiropā nav jauna parādība – jau pirms dažiem gadiem Eiropas...
Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu ir neatgriezeniski ietekmējis Eiropas drošības vidi. Ir skaidrs, ka Krievija arī turpmāk izmantos militāros instrumentus savu politisko mērķu sasniegšanai. Tiek prognozēts, ka turpmāko piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt savas militārās spējas, radot apdraudējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem...
Krievijas agresija Ukrainā liecina, ka tieši kritiskās infrastruktūras objekti kļūst par vienu no galvenajiem triecienu mērķiem. Agresorvalsts Krievija, kas vienlaikus ir arī Latvijas galvenais ārējais drauds, ar savu rīcību iebrukumā Ukrainā ir skaidri pierādījusi, ka sistemātiska kritiskās infrastruktūras, jo īpaši civilās infrastruktūras...
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir vadošais dienests, kas koordinē efektīvas civilās aizsardzības sistēmas izveidi valstī. Kopš 2022. gada 24. februāra piedzīvotā visaptverošā agresorvalsts Krievijas iebrukuma Ukrainā, attieksme pret līdz šim sabiedrībā visai formāli uztvertajiem civilās aizsardzības jautājumiem krasi mainījās...
Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Vai militārā vide veicina, vai gluži pretēji - ierobežo jauniešu personības izaugsmi? Šķēpi par šo jautājumu tika lauzti vēl diskutējot par valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas nepieciešamību. Viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi. Kamēr viena sabiedrības daļa uzskata, ka jauniešiem nepieciešama akadēmiskā izglītība un tās apguves procesu...
Valsts aizsardības dienesta (VAD) laikā Nacionālie bruņotie spēki uzņemsies pilnu atbildību par jaunajiem karavīriem. Tas nozīmē arī visai solīdu sociālā atbalsta paketi. Līdztekus simtprocentīgai veselības aprūpei, ikmēneša finanšu kompensācijai par dienestu, atbalsts plānots arī pēc dienesta beigām. Kādus sociālā atbalsta labumus varēs saņemt VAD...
Ko tieši jaunā valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri 11 mēnešu laikā iemācīsies? Kur viņi gulēs? Ko ēdīs, tai skaitā arī veģetārieši un vegāni? Vai viņi brīvdienās varēs bra ukt mājās? Vai Ādažu bāzē drīkstēs lietot mobilo telefonu un vai tiešām garie mati būs jāgriež "uz nullīti"? Šos un vēl daudzus citus līdzīgus jautājumus pēdējā laikā...
Latvijas jaunieši, dienot valsts aizsardzības dienestā (VAD), ne tikai apgūs valsts aizsardzībai vajadzīgās iemaņas, bet arī sekmēs savu personības attīstību, nostiprinot sevī tādas kvalitātes kā līderību, psiholoģisko noturību pret stresu un apgūs zināšanas, kuras netiek piedāvātas nevienā civilajā jomā. Kādi būs VAD karavīru galvenie uzdevumi, kā...
To valstu, kurās saglabāts obligātais militārais dienests, pieredze rāda – tas ir pamats sabiedrības vienotībai un izpratnei par rīcību krīzes un kara laikā, jaunākajā podkāsta epizodē saka AM valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš atzīst, ka valsts aizsardzības dienests (VAD) stiprinās arī pilsoņu gatavības kultūru. Vai tie būs 11 mēneši valsts...
Izdoma uzbrucējiem kibervidē ir liela, atzīst Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas jeb CERT.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, kurš viesojas "Sargs.lv" jaunākajā raidierakstā. Ja pirms dažiem gadiem populārs bija aicinājums cilvēkiem piedalīties dažādās valūtu ieguldīšanas platformās, tad tagad populāra...
Kiberuzbrukumu apjoms Latvijas informāciju tehnoloģiju infrastruktūrai kopš šī gada sākuma ir pieaudzis apmēram trīs līdz četras reizes. Eksperti neslēpj - ļaunprātības gan pret Latviju, gan citām ES valstīm vērš arī Krievijas hakeri. Dažas iestādes tādus piedzīvoja pirmo reizi un bija jāsaprot, kā šādas situācijas nepieļaut nākotnē. Bet ļoti...
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā “Sargs.lv” saņēmis daudzas lasītāju vēstules ar jautājumu- vai Latvijā ir bumbu patvertnes, jo visi satraucas, kur paslēpties, ja sākas apšaude. Pēdējo mēnešu laikā vairākas valstis, piemēram, Igaunija un Polija ir apzinājušas vietas, kur vajadzības gadījumā varētu patverties liels skaits iedzīvotāju. Savukārt...
Latvijā trauksmes sirēnas VUGD testē regulāri, parasti par to pirms tam iedzīvotājus informējot. Taču kas notiek, ja šādas sirēnas dzirdam, bet nav izziņots, ka tā ir tikai mācību trauksme? Kā rīkoties iedzīvotājiem, ko darīt, uz kurieni evakuēties un pa kādiem ceļiem? Vai šādām situācijām iedzīvotāji var laicīgi sagatavoties jau pirms tam, to...
Šajā raidierakstā par to, kā sagatavoties un kādas darbības katram iedzīvotājam būtu jāveic dažādu draudu gadījumā. Kā sagatavoties dažādām apdraudējuma situācijām un kā rīkoties atbilstoši, lai atvieglotu glābšanas dienestu un pašvaldības institūciju darbu krīzes situācijā. Par šiem un citiem tematiem stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas...
Jaunākajā “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” par to, kā krīzes apstākļos sevi nodrošināt ar energoresursiem, stāsta Zemessardzes Zinātniskās pētniecības un inovāciju ieviešanas centra speciālists, RTU doktorants Jānis Kramens. Elektrība diemžēl vai par laimi ir pamatā gandrīz visai mūsu ierastajai dzīvei – tā ir nepieciešama, lai darbotos...
Šajā podkāsta epizodē karavīrs un aktīvs piedzīvojumu meklētājs dabā seržants Rolands Matisons stāsta, kā visvienkāršāk un drošāk lauka apstākļos iegūt dzeramo ūdeni. Jo, kā zināms, bez ēdiena cilvēks var izturēt ilgāku laiku nekā bez ūdens, tāpēc šādas zināšanas un prasmes ir vitāli svarīgas. Viena lieta, ja cilvēkam 72 stundu somā ir līdzi hlora...
Iepriekšējās podkāsta sērijās jau esam runājuši par to, ko un kā pareizi sapakot ārkārtas gadījumu jeb 72 h somā, kā uzcelt pajumti ārā un kā nekrist panikā brīžos, kad jāsaglabā miers. Šoreiz saruna par to, ko var un drīkst ēst dabā, ja esam palikuši bez jebkādiem pārtikas krājumiem. Dabas pētnieks un pieredzējis izdzīvošanas eksperts vecākais...